Par robežām

Šis būs stāsts par robežām jeb robežu nesaprašanām. Tieši burtiski – par tām kartē ievilktajām svītrām. Nu pasakiet man, kā tas var būt, ka kāds ir tiesīgs novilkt svītru uz zemes un teikt, ka tie aiz svītras ir citi. Manā galvā nekādi nesaliekas tas fakts, ka svītras šajā pusē šī lapsa ir latviešu lapsa, bet tā tur metru tālāk aiz svītras ir pilnīgi cita – lietuviešu lapsa. Šis ūdens, kas pašlaik iztvaiko man blakus, pēc nedēļas nolīs kaut kur pie Melnās jūras un būs citai zemei piederošs dīķis? Visa zeme ir viens organisms, kas dzīvo savā ciklā, viss ir tik cieši saistīts, kāpēc kaut kādi cilvēki – zemeslodes skudras ir tiesīgi savilkt līnijas? Un vēl karot par tām. Varbūt es esmu ļoti aprobežota, bet manā galvā tas nesaliekas, ne robežas, ne kari. Es dzīvoju pieņemot šo kārtību, bet savā būtībā es to nesaprotu.

robezas

One Response to “Par robežām”

  1. Fakts Says:

    Tur jau tā patiesība, Tu peldi tur kur tevi straume nes, un pieņem to kur tevi izskalo. Un to tu uzskati par kārtību. Tomēr par tavu , par tevis īsto eksistenci liecina tevis minētais – savā būtībā es to nesaprotu! Tāpēc tu vienmēr būsi ideālā sieviete!

Leave a Reply