Archive for the ‘Uncategorized’ Category

neredzamās pilsētas

Saturday, May 19th, 2018

Kalvino_italoiedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

5as minūtes Toskānā

Saturday, May 19th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!
toscana

cinque terre

Tuesday, May 15th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

cinque terre

portovenere

Sunday, May 13th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere  ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums  burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”,  tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā. ieva-portovenere

ienirt. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, April 29th, 2018

ienirtiedvesmas pieturpunkti nr.44 Kristofs Onodibio “ienirt”. Grāmata, kuru pēc izlasīšanas, gribas nopirkt un nolikt blakus gultai. Ir tādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas man ilgu laiku gribas vēl paturēt blakus. Jau kādu gadu pie gultas dzīvojas Havjera Mariasa “Iemīlēšanās” (pārsteiguma dāvana man zem spilvena. paldies). “ienirt”  ir grāmata, kas jālasa, pilnīgi ienirstot tajā, vislabāk – vienā elpas vilcienā. Par mīlestību, nu protams. Par mākslu. Par bailēm. Par rāmjiem. Par saprašanu. Par nesaprašanu. Par dzīvi, kas jāpiedzīvo. Mana grāmata. IESAKU.

kvēldiegs. iedvesmas pieturpunkti

Monday, April 9th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.43 Kvēldiegs. Izrāde: ģitāras skaņa + vertikālā deja + gaismas + video projekcijas. Ar pamatdomu – apzinātie sapņi, ko pasvītroja telpas iekārtojums katrā pusē skatuvei uz melnas sienas uzraksts. Gaismas kā dzirksteles seko līdzi skaņai un kustībai. Spuldzes iedegas no pieskārieniem un nodziest. Sapņi uzprojicējas un nodziest. Skaisti.

kveldiegs

look at things differently

Sunday, April 1st, 2018

different

lasītājs vilcienā 6.27

Friday, March 16th, 2018

300x0_lasitajs_vilcienaiedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27″,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.

ātrais laiks

Thursday, March 15th, 2018

Šis nebūs nekāds iedvesmas pieskāriens. Šis būs skumjais fakts par ātrumu, kādā dzīvojam.   Ir tādi, kam ātrums sagādā prieku, ātra dzīve, daudz notikumu, bet … ir tādi kā es, kam gribas redzēt detaļas, kuras nav iespējams pamanīt, braucot savos ātrvilcienos. Ātrvilcieni samiglo skatu, viss saplūst vienā, nevar pat koncentrēties, lai izlasītu staciju nosaukumus, kur gribētos izkāpt un iepauzēt. Galva ir tik koncentrēta, acis žilbst, nogurst un nevar saprast, cik daudz jau pazibējis garām, ko būtu gribējusi redzēt. Nevar saprast, kas uz priekšu.  Man pietrūkst miera, elpas un smalkuma apkārt, visi skrien, samin puķes, rausta bērnus un neredz, cik smalka pasaule mums ir blakus.

atrais laiks

Apsoli, ka pamanīsi, kurā dienā parādīsies pirmie pavasara pumpuri kokos un pamanīsi brīdi, kad viņi izšķilsies. Tas ir svarīgāk par atskaiti, par nepabeigto darba tabulu.

klusums. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, March 10th, 2018

klusumsiedvesmas pieturpunkti nr.41  Vakar mūzikas namā Daile biju uz koncertu Aija Vītoliņa & Tango Sin Quinto – Klusums. Tādu pašu nosaukumu pieejams arī albums. “Klusums ir skaļāks par vārdiem, troksni. Klusums ir miers. Klusums ir balts,” par albuma nosaukumu saka Aija Vītoliņa. “Albums ir dažādu latviešu autoru redzējums par dzīves netveramo un brīžiem trauslo ritējumu, par laiku, kura vērtību var apjaust tikai vienkāršās sarunās ar sev tuvajiem, un galvenokārt ar sevi pašu, arī par mirkļa skaistumu.”

Joprojām esmu skaņas un gaismas hipnotizēta. Vakar uzbūrās sajūta, ka ieslēgts pavasaris vai agra vasara, siltums, puķes, putni. It kā smalks un gaisīgs vieglums reizē ar pamatīgu reibinošu siltumu. Hipnotizējošs laimes mirklis, kad ir sajūta, ka pats skaistākais notiek tieši šobrīd un ne par ko citu domāt nav iespējams.

IESAKU!

realitāte. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, March 3rd, 2018

skaistumsiedvesmas pieturpunkti nr.40 “Varbūt tas ir viens no realitātes trūkumiem,” viņš sacīja. “Ka mums tā jāizskaistina arī brīžos, kad tā ir visskaistākā.”  Viņš mirkli domāja, tad piebilda:
“Bet varbūt trūkums piemīt nevis realitātei, bet gan mums. Varbūt tieši mēs neuzdrošināmies ticēt tam, ka skaistums pastāv un pastāvēs?”
“Kā Grēta Garbo,” minēja Vīka kundze. “Visa pasaule apbrīno viņas nevainojamo profilu, bet viņa domā tikai par to, ka viņai ir lielas pēdas.”

Citāts no Šells Vesto “Trešdienu klubs”

driftwood. iedvesmas pieskārieni

Thursday, March 1st, 2018

driftwood signsiedvesmas pieskārieni nr.39 Vēl daži darbi ar ūdensizskaloto koku. Driftwood jeb ūdens samīļotais koks. Tas ir koks, ko ūdens glāstījis tik ilgi, ka tas kļūst gluds, maigs. Nav vairs skabargu, glāsmains kā zīds. Man ir mīļi vecāki, kas sarūpē man šo lielisko materiālu!


Īsi izstāstīšu par tehniku tiem, kam pašiem gribas darīt šo lietu:

1) koku sagatavo ar smilšpapīru maksimāli gludu, lai mazāk rievu un iedobju, notīra putekļus.

2) sagatavo virsū liekamo uzrakstu vai bildi, izdrukājot to uz lazerprintera (tintes printeris neder šajā gadījumā). Ja tas ir uzraksts – tam obligāti jābūt spoguļrakstā.

3) ņem transfēra pastu – gelu (Es lietoju: Rayher Chalky finish transfer medium) uzklāj to uz koka un arī uz izdrukātā uzraksta. Liek uzrakstu  “ar seju” pret koku un nogludina cieši cieši, lai pielīp pie koka un nepaliek gaisa burbuļi.

4) jānožūst kārtīgi – vēlams atstāt uz nakti vai izžāvēt kāda siltuma avota tuvumā.

5) pēc nožūšanas samitrina pielīmēto papīru un lēnām glauda, glauda, glauda, kamēr viss papīrs norullējas nost. Jādara pacietīgi un uzmanīgi, lai nenorautu arī burtus. Kad viss papīrs noberzēts nost. Ļauj nožūt un nolako ar matēto laku (ja ļoti patīk var arī ar glancēto).

6) ja nepieciešams, pievieno virvīti vai ko citu, ja koks domāts kāršanai pie sienas.

7) priecājas.

P.s. Droši prasi, atbildēšu, ja kas neskaidrs :)

cappucino. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, February 25th, 2018

cappucinoiedvesmas pieturpunkti nr.38 Šodien dzēru visgaršīgāko kapučino Rīgā! Esmu kapučīno fane, jo latte pa vāju, espresso pa stipru.  Kapučīno ir  garšas apskāviens! Šodien atklāju Rīgas kapučīno uzvarētāju – restorānā “Naples”. Arī pica tur izcila! Perfektas otrās brokastis!

Iesaku.

gaisma. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, February 25th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.37  visskaistākā ir vēlas pēcpusdienas gaisma. Silta un mierinoša. Dienasgaisma ir asa, tīra un visredzoša. Rīta gaisma ir modra, optimistiska un dzidra. Taču vēlā pēcpusdienas gaisma ietin noskaņā, nomierina un sagatavo vakaram. Klusināta un silta. Vienmēr silta! Pat ziemā! Tā ir mana mīļākā gaisma, uz kuru nekad neapnīk skatīties. Ziemā ļoti reti sastopams prieks. Priekšspēle saulrietam – mirklis pirms.

ziemas gaisma

teātris. iedvesmas pieturpunkti

Thursday, February 22nd, 2018

eyeiedvesmas pieturpunkti nr.36  P.Timrota izrāde “Harolds un Moda”. Izrādi redzēju pagājušo nedēļ, bet vajadzēja laiku, lai domas “nosēstos”.  Pirms izrādes biju ļoti skeptiski noskaņota, jo biedēja pieminētās daudzās pašnāvības, bēres un 80it gadīgas kundzītes ekscentriskums. Nāvīga komēdija – rakstīts :D Taču -  neesmu vīlusies! L.Ozoliņa Modas lomā apbūra visu un visus. Tik ļoti uzskatāmi varēja redzēt, cik ļoti traģisks ir tas, ko mēs ikdienā it kā uzskatām par “normālu” dzīvi  un cik brīnišķīgs ir tas, ko reizēm uzskatām par traku, nenormālu. Tik ātri viss pāriet. Mainās. Sākas no jauna. Beidzas. Mainās.

Iesaku.

ledusskulptūras. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, February 10th, 2018

ledusskulpturasIedvesmas pieturpunkti Nr.35 Ledusskulptūru festivāls. Ziemas lietas man nepārāk. Vislabākā ar ziemu saistītā lieta ir ziemas beigas :)  Tomēr par ledusskulptūrām sapriecājos. Kaut kāds šarms tajā visā ar īslaicīgumu, mirklīgo mākslu. Šodien drusku pietrūka saules, lai ledus iemirdzētos.

Bildē – mani uzvarētāji.


neatstāt pēdas

Friday, February 9th, 2018

whiteIk palaikam dzirdu, ka cilvēki saka “gribu, lai pēc manis paliek kaut kas liels, gribu, lai mani atceras, gribu atstāt redzamas pēdas”. Un man nez kāpēc jādomā par to, ka varbūt ir pienācis laiks, kad cilvēkiem nevajadzētu atstāt pēdas. Dzīvot tā, lai nekas nepaliek. Nekas nepaliek un neizmaina Zemi. Ļoti vajag ierakstīt vārdu vēstures grāmatā? Sabarot pašlepnumu? Kaut kas tajā domā par pēdu neatstāšanu, par tīrāku Zemi gan prātos, gan materiālos, liekas ļoti saistošs. white wall

birthday girl. iedvesmas pieturpunkti

Wednesday, February 7th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.34 Viena skaista diena!

Restorāns Zoltners atrodas nekurienes vidū, apsniguši lauki, izgaismoti koki, rozā debesis, klusums. Restorāna stiklotā fasāde ļauj justies kā iekļautam ainavā. Iemīlējos desertā “krēmīgs ābols + dedzināts sviests + ķirbja putas +sviesta cepums”, lūdzu nogaršojiet, ja esiet Zoltnerā! No šodienas ir jauna ēdienkarte, ja kas :)

birthday

ceļojums līdz nakts galam.

Tuesday, February 6th, 2018

Selins CelojumsIedvesmas pieturpunkti Nr.33  Franču rakstnieka Selīna romāns “Ceļojums līdz nakts galam” - šī  ir viena “traka” grāmata. Nezinu, vai varu ieteikt. Kaut gan varu ieteikt, bet ne visiem. Tāpat gāja ar lasīšanu – brīžiem gribējās likt nost, brīžiem neiespējami atrauties. Grāmata brīnišķīgā vāciņā, kura dēl vien gribas to turēt rokās un lasīt.

Pats teksts ir atskurbinoši tiešs, skaidrs kā dienasgaismas spuldze, kas izgaismo vissīkākās netīrās detaļas, neko nenotušējot miglainos aizplīvurotos zemtekstos. Selīns nerunā caur puķēm. Ļoti ļoti pārsteidzoši, ka tas sarakstīts  1932.gadā.

Katrā grāmatā man ir jāatrod varonis ar kuru vismaz daļēji varu asociēties un kurā dzīvot, Selīna varonis mani paņēm ar savu pacifismu, nespēju saprast un pieņemt karu, idiotisko kara bezjēdzību. Romāna valoda brīžiem nepanesami skarba, rupja, brīžiem uzjautrinoša, radoša un iedvesmojoša. Visa grāmata ir kā karuseļkalniņi no melna stindzinoša muklāja līdz filozofiskam baudas kalngalam. Apbrīnoju tulkotāju. Mani sajūsmina valodas jaunvārdi un dažādi valodas lietojumi, veidojumi, pārveidojumi. Piemēram, šajā tekstā:  ar nepatīkamiem cilvēkiem pilns tramvajs tiek saukts par “traum-vajs” , daudz tādu sajūsminošu nianšu. Bet nelasiet tie, kam biedē cilvēka prāta melnā puse, depresija, utt., kam gribas lasīt tikai par saulīti – nelasiet šo.

puglia’s seas. iedvesmas pieturpunkti

Friday, February 2nd, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.32  Apūlija (Puglia)  ir Itālijas “zābaka papēdis”, to  dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.

puglias seas