Archive for the ‘Uncategorized’ Category

Okeāns. Jūra.

Thursday, August 28th, 2014

Image4

Redziet… palūkojieties šeit, kur atplūst ūdens… vilnis pakāpjas krastā un tad apstājas… lūk, tieši tai punktā, kur ūdens apstājas… tas ir tikai pavisam īss mirklis, skatieties, piemēram, tur… redzējāt, tikai mirklis, un pēc tam vilnis pazūd, bet, ja būtu iespējams apturēt to īso mirkli… kad ūdens apstājas tieši tai punktā, tai izliekumā… To es pētu. Vietu, kur ūdens apstājas.

-   Kas tad tur ko pētīt?

-   Nu, tas ir svarīgs punkts… parasti tam nepievērš uzmanību, bet, labi padomājot, var saprast, ka tieši tur notiek kaut kas satriecošs, kaut kas… satriecošs.

(A.Bariko Okeāns.Jūra)

Magoņu pasaka

Monday, July 7th, 2014

Image7


Люби меня тогда, когда я меньше всего этого заслуживаю, потому что в этот момент мне это безумно необходимо

Vieta, kur piepildās vēlēšanās

Thursday, May 29th, 2014

Vieta, kur piepildās vēlēšanās! Viens taurenis = viena vēlēšanās.

taurenju veeleeshanaas

Domu dzimšana. Prāta metamorfozes.

Saturday, May 3rd, 2014

domu_dzimshana

Ārpus laika

Monday, April 21st, 2014

Izkāpt ārpus laika un atdoties pasaulei.  Apstāties, lai sajustu. Apstāties, lai ieraudzītu. Uzaicināt pasauli sevī.

ievas_laiks

Virskārta

Monday, April 14th, 2014

ib-jura„jebkura cilvēku rīcība ir tikai ārkārtīgi nepilnīga, teju vai smieklīgi bezpalīdzīga izpausme slepenai, neapjaušamai dziļai iekšējai dzīvei, kas tiecas uz āru, uz virskārtu, nekad nespējot tai pat pietuvoties”

.

.gribēt zināt, kā esi domājis agrāk un kā no tā radies tas, ko tu domā tagad: arī tas piederētu pie dzīves pilnīguma, ja tāds pastāvētu.”

.

„vai kādu tiešām interesēju es, nevis tikai interesē viņa paša interese par mani?”


/M.Paskāls. Nakts vilciens uz Lisabonu/

poēzija

Saturday, April 12th, 2014

„Domāšana ir otrajā vietā skaistuma ziņā. Visskaistākā ir poēzija. Ja pastāvētu poētiskā domāšana un domājošā poēzija – tā būtu paradīze”. /P.Mersjē/

Image3ib

Nakts vilciens uz Lisabonu

Saturday, April 12th, 2014

„Kad gan kāds cilvēks bija viņš pats? Tad, kad bija tāds kā vienmēr? Tāds, kādu redzēja pats sevi? Vai tāds, kāds bija tad, kad domu un jūtu kvēlošā lava apraka zem sevis visus melus, maskas un pašapmānu? Bieži tie bija citi, kuri sūdzējās par kādu, ka viņš vairs neesot viņš pats. Varbūt patiesībā tas nozīmēja: viņš vairs nav tāds, kā mums patiktu? Tātad varbūt galu galā tas viss nebija nekas daudz vairāk kā sava veida kaujas sauciens pret draudošu ierastā satricinājumu, maskēts ar raizēm un bažām attiecībā uz otra šķietamo labklājību?”

Image2

„Dzīve nav tas, ko mēs dzīvojam, dzīve ir tas, ko mēs iztēlojamies dzīvojam.”Image1

„Vai ir tā, ka viss, ko mēs darām, tiek darīts aiz bailēm no vientulības? Vai tāpēc atsakāmies no visa tā, par ko dzīves beigās nožēlosim? Vai tas ir cēlonis, kura dēļ tik reti sakām to, ko domājam? Kāda gan cita iemesla dēļ mēs turamies pie visām šīm sapostītajām laulībām, melīgajām draudzībām, garlaicīgajiem dzimšanas dienas mielastiem? Kas notiktu, ja mēs to visu izbeigtu, pieliktu punktu šai slēptajai šantāžai un būtu tie, kas mēs  esam? Ja mēs ļautu savām paverdzinātajām vēlmēm un dusmām par to paverdzināšanu uzšauties gaisā kā strūklakai? Jo šī bijātā vientulība – kas īsti to veido? Izpaliekošu pārmetumu klusums? Zudusī nepieciešamība ar aizturētu elpu lavīties pa laulības melu un draudzības puspatiesību mīnēto lauku? Brīvība ieturēt maltīti bez pretimsēdētāja? Laika pārpilnība, kas paveras, kad apklususi norunu viesuļuguns? Vai tad tās nav brīnišķīgas lietas? Paradīzei līdzīgs stāvoklis? Tad kāpēc no tā jābaidās? Varbūt beigu beigās šīs bailes pastāv tikai tāpēc, ka neesam rūpīgi prātojuši par to cēloni? Bailes, ko mums iestāstījuši nedomājoši vecāki, skolotāji un priesteri? Un kāpēc gan mēs esam tik droši par to, ka citi mūs neapskaustu, redzēdami, cik liela kļuvusi mūsu brīvība? Un ka tūdaļ nesāktu meklēt mūsu sabiedrību?”

/Paskāls Mersjē.Nakts vilciens uz Lisabonu/

Samtainā elegance

Tuesday, November 5th, 2013

Samtains dūmakaini melns matēts  rakstiņš uz melna zīda satīna. Raksts ir nelielā reljefā un dažādos gaismas rakursos spēlē hameleonu – raksts brīžiem izceļas spilgti, brīžiem saplūst ar fonu, atkarībā no gaismas krišanas lenķa.

melnaa-kaklasaite

Spāres. Ūdensrozes.

Friday, November 1st, 2013

Kāzu karoga zīmējums. Romantiskās zelta spāres ūdensrozēs.

udensrozes+spaares

Rīgas 1.slimnīca

Tuesday, October 22nd, 2013

Rīgas 1.slimnīcai 210.gadu jubileja!

slimn

Apgleznots zīda lakats

Monday, October 7th, 2013

Apgleznots zīds. Lakats. Taureņi. Tauriņi. Taurenīši.

taurenjlakats

Absolūti oriģināla kāzu karoga versija

Wednesday, July 10th, 2013

Ļoti īpašs simbolisks kāzu karogs = kāzu glezna. Jaunais pāris:  Dzērve + Kļaviņš.

dzerves

Ievaszīds muzejā

Wednesday, May 15th, 2013

Latvijas kara muzejā apskatāma izstāde “Medības”. Ievaszīda mednieku kaklasaites arī tur izstādījušās.

Izstāde vērojama katru dienu bez maksas no 16.maija līdz 2013.gada nogalei (muzejs atrodas Smilšu ielā 20, Rīgā)

muzejs

Ragana izdēja olu

Monday, May 6th, 2013

Dubravka Ugrešiča „Ragana izdēja olu” RaganaIzdejaOlu

Nepārstāstīšu anotāciju – to var izlasīt piem.te. Grāmata ir par Sievieti. Par Sievietēm. Par vecumu. Par to, ko nepamanām (vai drīzāk neapzināti neļaujam apziņā ienākt). Ragana automātiski asociējas ar negatīvo, bet aizvien vairāk sliecos uz viedokli, ka tapt nosauktai par raganu – ir kompliments. Ragana ir zinātāja. Ragana ir veca (ārēji varbūt arī jauna, bet ar „vecu” galvas iekšpusi), vecums ir gudrība, viedums. Viduslaikos dedzināja raganas – sievietes, kuras ZINĀJA. Zināja kā dziedināt, kā saprast, kā palīdzēt, kā tikt galā ar jebko. Zinātājas, zintnieces = viedas sievietes = raganas. Grāmatā kaudzēm simbolu – raganas, olas, piestas u.c., kas liek domāt gan par pirmsākumu, gan pastāvēšanu, gan nobeigumu.

Izcili laba grāmata. Pretēji internetā atrodamajām atsauksmēm, mani fascinēja grāmatas sadalījums trijās, nē – četrās daļās. Kas it kā nesaistītas, bet tai pašā laikā ārkārtīgi cieši sapītas kopā. Manuprāt, ļoti oriģināla pieeja.

Tās nav kaklasaites, tie ir stāsti

Monday, November 19th, 2012

Ķiršu lietus.

kjirshu lietus

Kaut kur tālu, tāl…

Vēl ķiršu lietus līst

Tas nevar būt, nevar būt nekad

Kaut kur tālu tāl…

Vēl kāda dziesma klīst

Tas nevar būt, nevar būt nekad…

Pār ievu baltajām kupenām

Smeldz kāda sāpe par vasarām tām

Smeldz kāda sāpe par vasarām tām

Tā kā sapnis…

Tā kā atbalss…

Zīda šifons. Gaisīgs. Smalks. Viegls.

Saturday, October 20th, 2012

Zīda šifona lakats. Ar vieglītiņiem netveramiem taureņiem. Gaisīgums, smalkums, vieglums un trauslums. Sapņa pieskāriens.

bordo shifons

Taureņi gleznā

Friday, October 19th, 2012

Viņi kā neprātīgi  skrien uz gaismu. Dejo, uzmirdz un apžilbina. Pusnakts pasaku pārvērš par mirdzošu sapni, kas piepildās.  (Gleznots uz audekla)

taurenjglezna

Tā tas izskatās interjerā:

telpa

Beznosacījumu laimes pieskāriens

Sunday, October 14th, 2012

Šie tēli iespiedās  acīs, un tur tie palika – gluži kā mirklīgs absolūtas beznosacījumu laimes pieskāriens. Tur tie paliks vienmēr. Jo tieši tā dzīve tevi piemāna. Tā sagrābj tevi, kamēr tava dvēsele vēl snauž, un iesēj tevī kādu ainu vai smaržu, vai skaņu, un tu no tās vaļā vairs netiec. Jo tieši tā ir bijusi laime. To tu atklāj vēlāk, tad, kad jau ir par vēlu. Tad, kad tu jau esi kļuvis par trimdinieku, par trimdinieku uz visiem laikiem – tūkstošiem kilometru no tās ainas, no tās skaņas, no tās smaržas. Dreifējošs, notikumu svaidīts. ievs/A.Bariko Stikla pilis


Skorpioniņš Lieliskais

Sunday, October 14th, 2012

Apgleznots zīds. Kaklasaite. Skorpions – pasaules valdnieks. Vismaz savas pasaules – noteikti :)

skorpioninjsh