Archive for the ‘Uncategorized’ Category

Misters Gvins

Sunday, October 9th, 2016

“Palasīja te šur, te tur, nesistemātiski, līdzīgi kā varētu pastaigāties pa gleznu galeriju. Viņa to nedarīja, lai censtos kaut ko saprast vai lai atrastu atbildes. Viņa tikai baudīja krāsas, to īpašo gaismu, drošo gaitu, kādas konkrētas iztēles atstātās pēdas. Viņa tā darīja, jo visi šie teksti kopā bija vieta, bet nevienā citā vietā viņa šonakt nevēlējās būt.”    ieva&venezia

“Džespers Gvins man mācīja, ka mēs neesam personāži, mēs esam stāsti, – Rebeka teica. – Mēs parasti apstājamies pie iedomas, ka esam tas vai cits personāžs, kurš ielaidies nez kādā piedzīvojumā, varbūt pavisam vienkāršā, taču patiesībā mums vajadzētu saprast, ka mēs esam viss stāsts, nevis tikai tas personāžs. Mēs esam mežs, pa kuru personāžs iet, esam tas ļaundaris, kas viņu piekrāpj, juceklis, kas valda visapkārt, visi ļaudis, kas paiet garām, visu lietu krāsas, skaņas. Vai spējat saprast?”

A.Bariko “Misters Gvins”

Alessandro Baricco

Sunday, October 9th, 2016

” – Kad jūs iepazināties, viņš pārrakstīja cilvēkus. Taisīja portretus.

– Gleznas?

- Nē. Viņš tos portretus rakstīja.

- Vai kaut kas tāds ir iespējams?

- Nē. Pareizāk, tas kļuva iespējams, kad viņš pasāka to darīt.

Vecais vīrs brīdi apdomājās. Tad teica, ka arī ar rokām amatnieciski izgatavotas spuldzes nepastāvēja, iekams viņš nebija sācis tās taisīt.

- Sākumā visi mani uzskatīja par jukušu, – viņš piebilda.  Tad pastāstīja, ka pirmā viņa darbam noticējusi kāda grāfiene, kura savā mazajā viesistabā vēlējās gaismu, kas būtu precīzi tāda pati kā rītausmā.”

Alesadro Bariko “Misters Gvins”. Lieki piebilst, ka Bariko bija, ir un būs mans iemīļotākais rakstnieks. Itāļu rakstnieks.

ieva&veneci

Uz iekšu

Monday, August 1st, 2016

Pietiek ar mirkli, lai pēc tam pietrūktu visu mūžu.

IB

(..) stāsts esot vēstule, ko autors raksta sev pašam, lai pastāstītu to, ko viņš citādi neuzzinātu. /K.R.Safons/ Līdzīgi ar zīmēšanu, droši vien.


Peonijas. Taureņi. Sapņi.

Friday, February 12th, 2016

peoni

Evas un Līvas pasaku ballīte

Sunday, January 24th, 2016

Gleznojums mazo meiteņu istabai. Vakara pasaciņu varoņi.

pasakuballe

Vieta, kur piepildās vēlēšanās

Friday, May 29th, 2015

Vieta, kur piepildās vēlēšanās! Viens taurenis = viena vēlēšanās.

taurenju veeleeshanaas

Mēnessgaismas magones

Thursday, March 12th, 2015

Magoņu naktspoppies

Zīda taureņu paslēpes

Tuesday, February 24th, 2015

Ja Tev pieskāries zīda taurenis – to neaizmirst.  Kā vissmalkākais maigākais čuksts. Netverams brīnums pēc kā mūžīgi ilgoties.

taurenjushalle

Apgleznots zīda lakats

Saturday, February 7th, 2015

Apgleznots zīds. Lakats. Taureņi. Tauriņi. Taurenīši.

taurenjlakats

Tās nav kaklasaites, tie ir stāsti

Wednesday, November 19th, 2014

Ķiršu lietus.

kjirshu lietus

Kaut kur tālu, tāl…

Vēl ķiršu lietus līst

Tas nevar būt, nevar būt nekad

Kaut kur tālu tāl…

Vēl kāda dziesma klīst

Tas nevar būt, nevar būt nekad…

Pār ievu baltajām kupenām

Smeldz kāda sāpe par vasarām tām

Smeldz kāda sāpe par vasarām tām

Tā kā sapnis…

Tā kā atbalss…

Samtainā elegance

Wednesday, November 5th, 2014

Samtains dūmakaini melns matēts  rakstiņš uz melna zīda satīna. Raksts ir nelielā reljefā un dažādos gaismas rakursos spēlē hameleonu – raksts brīžiem izceļas spilgti, brīžiem saplūst ar fonu, atkarībā no gaismas krišanas lenķa.

melnaa-kaklasaite

Spāres. Ūdensrozes.

Saturday, November 1st, 2014

Kāzu karoga zīmējums. Romantiskās zelta spāres ūdensrozēs.

udensrozes+spaares

Zīda šifons. Gaisīgs. Smalks. Viegls.

Monday, October 20th, 2014

Zīda šifona lakats. Ar vieglītiņiem netveramiem taureņiem. Gaisīgums, smalkums, vieglums un trauslums. Sapņa pieskāriens.

bordo shifons

Mersjē “Lea”

Thursday, October 16th, 2014

…dvēseles sāpes, kuras palīdzi radīt pats, ir panesamas vieglāk nekā tādas, kas tevi vienkārši piemeklē…sicilia 2013 670

…Sieviete, kura vienmēr meklēja skaidrību. Ne tāda veida skaidrību, kādu es pazinu no zinātnes, un arī ne šaha skaidrību. Bet gan tādu skaidrību, kas bija grūtāk notverama un biedēja mani ar savu netveramību. Viņa gribēja zināt, kāpēc cilvēki dara to, ko dara. Vai gan to negrib zināt ikviens? Jā, bet Marija gribēja precīzi zināt, kāpēc viņi to dara. Un kā jūtas, to darot.Precīzi kā jūtas. Par sevi viņa to gribēja zināt ne mazāk precīzi kā par pārējiem; viņa bija stūrgalvīga un neatlaidīga, ja runa bija par sevis saprašanu. Un tā es iepazinu saprašanas kaislību, kas sākumā lika visam – pat vislabāk pazīstamajam – izskatīties valdzinošākam un krāšņākam, lai beigu beigās iegrūstu mani nesapratnes tumsā, kuru bez Marijas priekšstata par skaidrību es nebūtu iepazinis.

“Lea”  Paskāls Mersjē

Absolūti oriģināla kāzu karoga versija

Thursday, July 10th, 2014

Ļoti īpašs simbolisks kāzu karogs = kāzu glezna. Jaunais pāris:  Dzērve + Kļaviņš.

dzerves

Virskārta

Monday, April 14th, 2014

ib-jura„jebkura cilvēku rīcība ir tikai ārkārtīgi nepilnīga, teju vai smieklīgi bezpalīdzīga izpausme slepenai, neapjaušamai dziļai iekšējai dzīvei, kas tiecas uz āru, uz virskārtu, nekad nespējot tai pat pietuvoties”

.

.gribēt zināt, kā esi domājis agrāk un kā no tā radies tas, ko tu domā tagad: arī tas piederētu pie dzīves pilnīguma, ja tāds pastāvētu.”

.

„vai kādu tiešām interesēju es, nevis tikai interesē viņa paša interese par mani?”


/M.Paskāls. Nakts vilciens uz Lisabonu/

poēzija

Saturday, April 12th, 2014

„Domāšana ir otrajā vietā skaistuma ziņā. Visskaistākā ir poēzija. Ja pastāvētu poētiskā domāšana un domājošā poēzija – tā būtu paradīze”. /P.Mersjē/

Image3ib

Nakts vilciens uz Lisabonu

Saturday, April 12th, 2014

„Kad gan kāds cilvēks bija viņš pats? Tad, kad bija tāds kā vienmēr? Tāds, kādu redzēja pats sevi? Vai tāds, kāds bija tad, kad domu un jūtu kvēlošā lava apraka zem sevis visus melus, maskas un pašapmānu? Bieži tie bija citi, kuri sūdzējās par kādu, ka viņš vairs neesot viņš pats. Varbūt patiesībā tas nozīmēja: viņš vairs nav tāds, kā mums patiktu? Tātad varbūt galu galā tas viss nebija nekas daudz vairāk kā sava veida kaujas sauciens pret draudošu ierastā satricinājumu, maskēts ar raizēm un bažām attiecībā uz otra šķietamo labklājību?”

Image2

„Dzīve nav tas, ko mēs dzīvojam, dzīve ir tas, ko mēs iztēlojamies dzīvojam.”Image1

„Vai ir tā, ka viss, ko mēs darām, tiek darīts aiz bailēm no vientulības? Vai tāpēc atsakāmies no visa tā, par ko dzīves beigās nožēlosim? Vai tas ir cēlonis, kura dēļ tik reti sakām to, ko domājam? Kāda gan cita iemesla dēļ mēs turamies pie visām šīm sapostītajām laulībām, melīgajām draudzībām, garlaicīgajiem dzimšanas dienas mielastiem? Kas notiktu, ja mēs to visu izbeigtu, pieliktu punktu šai slēptajai šantāžai un būtu tie, kas mēs  esam? Ja mēs ļautu savām paverdzinātajām vēlmēm un dusmām par to paverdzināšanu uzšauties gaisā kā strūklakai? Jo šī bijātā vientulība – kas īsti to veido? Izpaliekošu pārmetumu klusums? Zudusī nepieciešamība ar aizturētu elpu lavīties pa laulības melu un draudzības puspatiesību mīnēto lauku? Brīvība ieturēt maltīti bez pretimsēdētāja? Laika pārpilnība, kas paveras, kad apklususi norunu viesuļuguns? Vai tad tās nav brīnišķīgas lietas? Paradīzei līdzīgs stāvoklis? Tad kāpēc no tā jābaidās? Varbūt beigu beigās šīs bailes pastāv tikai tāpēc, ka neesam rūpīgi prātojuši par to cēloni? Bailes, ko mums iestāstījuši nedomājoši vecāki, skolotāji un priesteri? Un kāpēc gan mēs esam tik droši par to, ka citi mūs neapskaustu, redzēdami, cik liela kļuvusi mūsu brīvība? Un ka tūdaļ nesāktu meklēt mūsu sabiedrību?”

/Paskāls Mersjē.Nakts vilciens uz Lisabonu/

Rīgas 1.slimnīca

Tuesday, October 22nd, 2013

Rīgas 1.slimnīcai 210.gadu jubileja!

slimn

Taureņi gleznā

Saturday, October 19th, 2013

Viņi kā neprātīgi  skrien uz gaismu. Dejo, uzmirdz un apžilbina. Pusnakts pasaku pārvērš par mirdzošu sapni, kas piepildās.  (Gleznots uz audekla)

taurenjglezna

Tā tas izskatās interjerā:

telpa