lasītājs vilcienā 6.27

March 16th, 2018 by ieva

300x0_lasitajs_vilcienaiedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27″,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.

ātrais laiks

March 15th, 2018 by ieva

Šis nebūs nekāds iedvesmas pieskāriens. Šis būs skumjais fakts par ātrumu, kādā dzīvojam.   Ir tādi, kam ātrums sagādā prieku, ātra dzīve, daudz notikumu, bet … ir tādi kā es, kam gribas redzēt detaļas, kuras nav iespējams pamanīt, braucot savos ātrvilcienos. Ātrvilcieni samiglo skatu, viss saplūst vienā, nevar pat koncentrēties, lai izlasītu staciju nosaukumus, kur gribētos izkāpt un iepauzēt. Galva ir tik koncentrēta, acis žilbst, nogurst un nevar saprast, cik daudz jau pazibējis garām, ko būtu gribējusi redzēt. Nevar saprast, kas uz priekšu.  Man pietrūkst miera, elpas un smalkuma apkārt, visi skrien, samin puķes, rausta bērnus un neredz, cik smalka pasaule mums ir blakus.

atrais laiks

Apsoli, ka pamanīsi, kurā dienā parādīsies pirmie pavasara pumpuri kokos un pamanīsi brīdi, kad viņi izšķilsies. Tas ir svarīgāk par atskaiti, par nepabeigto darba tabulu.

klusums. iedvesmas pieturpunkti

March 10th, 2018 by ieva

klusumsiedvesmas pieturpunkti nr.41  Vakar mūzikas namā Daile biju uz koncertu Aija Vītoliņa & Tango Sin Quinto – Klusums. Tādu pašu nosaukumu pieejams arī albums. “Klusums ir skaļāks par vārdiem, troksni. Klusums ir miers. Klusums ir balts,” par albuma nosaukumu saka Aija Vītoliņa. “Albums ir dažādu latviešu autoru redzējums par dzīves netveramo un brīžiem trauslo ritējumu, par laiku, kura vērtību var apjaust tikai vienkāršās sarunās ar sev tuvajiem, un galvenokārt ar sevi pašu, arī par mirkļa skaistumu.”

Joprojām esmu skaņas un gaismas hipnotizēta. Vakar uzbūrās sajūta, ka ieslēgts pavasaris vai agra vasara, siltums, puķes, putni. It kā smalks un gaisīgs vieglums reizē ar pamatīgu reibinošu siltumu. Hipnotizējošs laimes mirklis, kad ir sajūta, ka pats skaistākais notiek tieši šobrīd un ne par ko citu domāt nav iespējams.

IESAKU!

realitāte. iedvesmas pieturpunkti

March 3rd, 2018 by ieva

skaistumsiedvesmas pieturpunkti nr.40 “Varbūt tas ir viens no realitātes trūkumiem,” viņš sacīja. “Ka mums tā jāizskaistina arī brīžos, kad tā ir visskaistākā.”  Viņš mirkli domāja, tad piebilda:
“Bet varbūt trūkums piemīt nevis realitātei, bet gan mums. Varbūt tieši mēs neuzdrošināmies ticēt tam, ka skaistums pastāv un pastāvēs?”
“Kā Grēta Garbo,” minēja Vīka kundze. “Visa pasaule apbrīno viņas nevainojamo profilu, bet viņa domā tikai par to, ka viņai ir lielas pēdas.”

Citāts no Šells Vesto “Trešdienu klubs”

driftwood. iedvesmas pieskārieni

March 1st, 2018 by ieva

driftwood signsiedvesmas pieskārieni nr.39 Vēl daži darbi ar ūdensizskaloto koku. Driftwood jeb ūdens samīļotais koks. Tas ir koks, ko ūdens glāstījis tik ilgi, ka tas kļūst gluds, maigs. Nav vairs skabargu, glāsmains kā zīds. Man ir mīļi vecāki, kas sarūpē man šo lielisko materiālu!


Īsi izstāstīšu par tehniku tiem, kam pašiem gribas darīt šo lietu:

1) koku sagatavo ar smilšpapīru maksimāli gludu, lai mazāk rievu un iedobju, notīra putekļus.

2) sagatavo virsū liekamo uzrakstu vai bildi, izdrukājot to uz lazerprintera (tintes printeris neder šajā gadījumā). Ja tas ir uzraksts – tam obligāti jābūt spoguļrakstā.

3) ņem transfēra pastu – gelu (Es lietoju: Rayher Chalky finish transfer medium) uzklāj to uz koka un arī uz izdrukātā uzraksta. Liek uzrakstu  “ar seju” pret koku un nogludina cieši cieši, lai pielīp pie koka un nepaliek gaisa burbuļi.

4) jānožūst kārtīgi – vēlams atstāt uz nakti vai izžāvēt kāda siltuma avota tuvumā.

5) pēc nožūšanas samitrina pielīmēto papīru un lēnām glauda, glauda, glauda, kamēr viss papīrs norullējas nost. Jādara pacietīgi un uzmanīgi, lai nenorautu arī burtus. Kad viss papīrs noberzēts nost. Ļauj nožūt un nolako ar matēto laku (ja ļoti patīk var arī ar glancēto).

6) ja nepieciešams, pievieno virvīti vai ko citu, ja koks domāts kāršanai pie sienas.

7) priecājas.

P.s. Droši prasi, atbildēšu, ja kas neskaidrs :)

cappucino. iedvesmas pieturpunkti

February 25th, 2018 by ieva

cappucinoiedvesmas pieturpunkti nr.38 Šodien dzēru visgaršīgāko kapučino Rīgā! Esmu kapučīno fane, jo latte pa vāju, espresso pa stipru.  Kapučīno ir  garšas apskāviens! Šodien atklāju Rīgas kapučīno uzvarētāju – restorānā “Naples”. Arī pica tur izcila! Perfektas otrās brokastis!

Iesaku.

gaisma. iedvesmas pieturpunkti

February 25th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.37  visskaistākā ir vēlas pēcpusdienas gaisma. Silta un mierinoša. Dienasgaisma ir asa, tīra un visredzoša. Rīta gaisma ir modra, optimistiska un dzidra. Taču vēlā pēcpusdienas gaisma ietin noskaņā, nomierina un sagatavo vakaram. Klusināta un silta. Vienmēr silta! Pat ziemā! Tā ir mana mīļākā gaisma, uz kuru nekad neapnīk skatīties. Ziemā ļoti reti sastopams prieks. Priekšspēle saulrietam – mirklis pirms.

ziemas gaisma

teātris. iedvesmas pieturpunkti

February 22nd, 2018 by ieva

eyeiedvesmas pieturpunkti nr.36  P.Timrota izrāde “Harolds un Moda”. Izrādi redzēju pagājušo nedēļ, bet vajadzēja laiku, lai domas “nosēstos”.  Pirms izrādes biju ļoti skeptiski noskaņota, jo biedēja pieminētās daudzās pašnāvības, bēres un 80it gadīgas kundzītes ekscentriskums. Nāvīga komēdija – rakstīts :D Taču -  neesmu vīlusies! L.Ozoliņa Modas lomā apbūra visu un visus. Tik ļoti uzskatāmi varēja redzēt, cik ļoti traģisks ir tas, ko mēs ikdienā it kā uzskatām par “normālu” dzīvi  un cik brīnišķīgs ir tas, ko reizēm uzskatām par traku, nenormālu. Tik ātri viss pāriet. Mainās. Sākas no jauna. Beidzas. Mainās.

Iesaku.

ledusskulptūras. iedvesmas pieturpunkti

February 10th, 2018 by ieva

ledusskulpturasIedvesmas pieturpunkti Nr.35 Ledusskulptūru festivāls. Ziemas lietas man nepārāk. Vislabākā ar ziemu saistītā lieta ir ziemas beigas :)  Tomēr par ledusskulptūrām sapriecājos. Kaut kāds šarms tajā visā ar īslaicīgumu, mirklīgo mākslu. Šodien drusku pietrūka saules, lai ledus iemirdzētos.

Bildē – mani uzvarētāji.


neatstāt pēdas

February 9th, 2018 by ieva

whiteIk palaikam dzirdu, ka cilvēki saka “gribu, lai pēc manis paliek kaut kas liels, gribu, lai mani atceras, gribu atstāt redzamas pēdas”. Un man nez kāpēc jādomā par to, ka varbūt ir pienācis laiks, kad cilvēkiem nevajadzētu atstāt pēdas. Dzīvot tā, lai nekas nepaliek. Nekas nepaliek un neizmaina Zemi. Ļoti vajag ierakstīt vārdu vēstures grāmatā? Sabarot pašlepnumu? Kaut kas tajā domā par pēdu neatstāšanu, par tīrāku Zemi gan prātos, gan materiālos, liekas ļoti saistošs. white wall

birthday girl. iedvesmas pieturpunkti

February 7th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.34 Viena skaista diena!

Restorāns Zoltners atrodas nekurienes vidū, apsniguši lauki, izgaismoti koki, rozā debesis, klusums. Restorāna stiklotā fasāde ļauj justies kā iekļautam ainavā. Iemīlējos desertā “krēmīgs ābols + dedzināts sviests + ķirbja putas +sviesta cepums”, lūdzu nogaršojiet, ja esiet Zoltnerā! No šodienas ir jauna ēdienkarte, ja kas :)

birthday

ceļojums līdz nakts galam.

February 6th, 2018 by ieva

Selins CelojumsIedvesmas pieturpunkti Nr.33  Franču rakstnieka Selīna romāns “Ceļojums līdz nakts galam” - šī  ir viena “traka” grāmata. Nezinu, vai varu ieteikt. Kaut gan varu ieteikt, bet ne visiem. Tāpat gāja ar lasīšanu – brīžiem gribējās likt nost, brīžiem neiespējami atrauties. Grāmata brīnišķīgā vāciņā, kura dēl vien gribas to turēt rokās un lasīt.

Pats teksts ir atskurbinoši tiešs, skaidrs kā dienasgaismas spuldze, kas izgaismo vissīkākās netīrās detaļas, neko nenotušējot miglainos aizplīvurotos zemtekstos. Selīns nerunā caur puķēm. Ļoti ļoti pārsteidzoši, ka tas sarakstīts  1932.gadā.

Katrā grāmatā man ir jāatrod varonis ar kuru vismaz daļēji varu asociēties un kurā dzīvot, Selīna varonis mani paņēm ar savu pacifismu, nespēju saprast un pieņemt karu, idiotisko kara bezjēdzību. Romāna valoda brīžiem nepanesami skarba, rupja, brīžiem uzjautrinoša, radoša un iedvesmojoša. Visa grāmata ir kā karuseļkalniņi no melna stindzinoša muklāja līdz filozofiskam baudas kalngalam. Apbrīnoju tulkotāju. Mani sajūsmina valodas jaunvārdi un dažādi valodas lietojumi, veidojumi, pārveidojumi. Piemēram, šajā tekstā:  ar nepatīkamiem cilvēkiem pilns tramvajs tiek saukts par “traum-vajs” , daudz tādu sajūsminošu nianšu. Bet nelasiet tie, kam biedē cilvēka prāta melnā puse, depresija, utt., kam gribas lasīt tikai par saulīti – nelasiet šo.

puglia’s seas. iedvesmas pieturpunkti

February 2nd, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.32  Apūlija (Puglia)  ir Itālijas “zābaka papēdis”, to  dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.

puglias seas

ostuni. iedvesmas pieturpunkti

January 30th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.31  Ostuni – baltā pilsēta. Ostuni ir pārsteidzoša jau pa gabalu – redzama no liela attāluma balti mirdzoša kalna galā olīvdārzu ieskauta. Tiek saukta par Dienviditālijas arhitektūras pērli. Vakaros pilsēta cilvēku pilna, mūzika, vīns, bet no rīta pēc saullēkta ielās nav neviena, tikai noslēpumaina gaisma zogas pa baltajām ieliņām, ļoti tīrs un mierīgs viss,  pār pilsētas mūri var tālumā redzēt jūru.

ostuni balta pilseta

Kamēr nav cilvēku, ielās dzīvojas romantiskie kaķi. Visa pilsēta piederēja man vienai un kaķiem :)ostuni kakji


alberobello. iedvesmas pieturpunkti

January 29th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.30 Alberobello  ir   Dienviditālijas Apūlijas reģiona (Puglia) pilsētiņa.  Vienīgā vieta pasaulē, kur var redzēt tik daudz   TRULLI mājas.   Trulli  namiņu  vēsture ir jau no 16 gs., tās zemnieki cēla no kaļķakmens  bez saistvielām (lai ātri varētu nojaukt, jo par nojaucamu māju nav jāmaksā nodokļi, tā runā :)) Jumtiņi no akmens plāksnēm izskatās pēc rūķu cepurēm. Sajūta nereāla kā staigājot pasakā. Šoreiz manai kolekcijai pievienojās trulli rūķu mājas viesnīca :)

alberobello


sassi di matera. iedvesmas pieturpunkti

January 29th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.29 Sassi di Matera  jeb Materas vecpilsēta atrodas Dienviditālijā, Bazilikatas reģionā. Deviņtūkstošgadīgas mājiņas – alas izcirstas klintīs. Tiek minēts, ka tās esot visvecākās mājas pasaulē, kur joprojām dzīvo cilvēki. Pilsēta uzbūvēta ap kalnu un kalna virsotnē atrodas katedrāle. Ieliņas gadu tūkstošiem ir tik gludi nostaigātas, ka ielu akmens šķiet no mīksta, slidena zīda. Atmosfēra ir neaprakstāma, it īpaši vakarā, kad visās alās kalnā iedegas gaismiņas.  Nekādu reklāmu, plakātu, acīm – miers un atpūta. Līdz šim vēl nebij gadījies dzīvot viesnīcā – alā (man patīk ceļojumos izvēlēties pēc iespējas dažādākas apmešanās vietas, kolekcionēju viesnīcu dažādību). Te var palasīt vēl par Materu: http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/italija/ matera/sirma_neticamie_garsu_celojumi/sena_alu_pilseta_matera

matera

ķepa uz sirds. iedvesmas pieturpunkti

January 28th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturaspunkti Nr.28 Svētdienu rītos man ir tradīcija skatīties tv raidījumu Ķepa uz sirds. Šorīt skatoties, gribējās, lai to skatās pilnīgi visi, jo tas nav raidījums tikai par dzīvniekiem, tas ir raidījums par cilvēcību. Tas iedvesmo uz cilvēcību. Tas nav tikai dzīvnieciņš, sunīts vai kaķīts, visi mēs esam vienādas DZĪVĪBAS. ♥

champagne pink. iedvesmas pieturpunkti

January 27th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.27  Jau kādu brīdi esmu iemīlējusi “rozā”, krāsu, kuru agrāk necietu. Tas ir vēl viens pierādījums, ka cilvēki mainās un, atbilstoši dažādiem mentālajiem stāvokļiem, prasās dažādas ārējās izpausmes. Mana mīlestība pašlaik pieder blāvi rozajam jeb “champagne pink” (arī “spanish pink” un “pastel pink” ir uz to pusi).

champagne pink

dienas vārds

January 25th, 2018 by ieva

asthete

gelato italiano. iedvesmas pieturpunkti

January 21st, 2018 by ieva

arteIedvesmas pieturpunkti Nr.26  Gelato – itāļu saldējums. Jaungada apņemšanās pildās, drusku aiz matiem pievilkts, bet tomēr janvāris – done. Ilzes Laizānes gleznu izstāde M Art galerijā un restorāns Galleria D’arte, kur nebij būts. I.Laizānes gleznas ir fantastiskas – gribējās visas ņemt līdzi. Smalka elpa visām cauri vijas, viegli atrast sevi un savu vietu tajās. Neiespējami palikt neiedvesmotam!  Tāpat arī D’arte nelika vilties – garšīgs, ātri pagatavots ēdiens. Un kā apaļš  punktiņš beigās – lielisks mājas saldējums (gelato italiano) ar banāniem un šokolādi.