Posts Tagged ‘dzīvot’

ego vs eco

Wednesday, December 2nd, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.120 Varētu it kā teikt, ka šobrīd modē ir eco, taču … man ir sajūta, ka tas “eco” ir pārāk primitīvi tverts – aprobežojas ar papīra maisiņa paņemšanu plastmasas vietā. Patiesais eco ir rēķināties ar visu dzīvo, būt sastāvdaļai no visa nevis sevi nostādīt virs visa (tā bilde zemāk – tik uzskatāmi ilustrē šo domu). Rēķināties ar otru, padomāt, kā tava rīcība vai tieši nerīcība ietekmēs līdzcilvēkus un visu apkārt.

soul full of sunshine

Sunday, May 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.73 Dvēsele pilna saulesgaismas :)

happiness

Laime sākas ar Tevi. Nevis ar attiecībām, ne ar tavu darbu, ne naudu, ne apstākļiem, BET AR TEVI.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

tas ir daudz vai maz?

Sunday, September 9th, 2018

Reanimatologs, SKOLOTĀJS  Pēteris Kļava saka: “Neapzinātajā kolektīvajā apziņā pār cilvēci valda bailes, kuras sekas ir alkatība un agresivitāte, tāpēc cilvēki mēģina paslēpties reliģijās, filozofijās, dzejā, zinātnes pētījumos vai baudās. Bet viedums piedāvā iepazīt sevi, kas arī ir dzīves jēga. … jūtu, ka ļoti daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – tie varētu būt 60 000 – interesējas par fundamentāliem garīguma, psihes un zinātnes jautājumiem. Kāpēc es minu šo skaitli? Zinātne izsaka varbūtību, ka ikvienā sabiedrībā apmēram 3 – 4% cilvēku piemīt “Dieva gēns” vai garīguma izziņas gēns. Te arī ir tie 60 000 – 3 % no 2 miljoniem Latvijas tautas”.

Tas ir daudz vai maz?

“Izmaiņas, pasaulē, valstī sākas no katra cilvēka spējām apzināties savu apziņu  un tās radošo potenciālu”.

ieva-klava

tā ir, vai ne?

Friday, September 7th, 2018

Vakar kursos dzirdēju smuku domu: “Vīrieši ir motori, sievietes ir akumulatori. Kad vīrietim nav enerģijas, nav spēka, ir slikti – viņš pieslēdzas pie sievietes, pie akumulatora, kas par viņu parūpējas un uzlādē, bet lai uzlādētos akumulators –  sievietei ik palaikam OBLIGĀTI jādara tas, kas ļauj viņai “lidot””.

ievaB

neatstāt pēdas

Friday, February 9th, 2018

whiteIk palaikam dzirdu, ka cilvēki saka “gribu, lai pēc manis paliek kaut kas liels, gribu, lai mani atceras, gribu atstāt redzamas pēdas”. Un man nez kāpēc jādomā par to, ka varbūt ir pienācis laiks, kad cilvēkiem nevajadzētu atstāt pēdas. Dzīvot tā, lai nekas nepaliek. Nekas nepaliek un neizmaina Zemi. Ļoti vajag ierakstīt vārdu vēstures grāmatā? Sabarot pašlepnumu? Kaut kas tajā domā par pēdu neatstāšanu, par tīrāku Zemi gan prātos, gan materiālos, liekas ļoti saistošs. white wall