Posts Tagged ‘Iedvesmas pieturaspunkti’

dāvaniņu ārpuse

Saturday, December 23rd, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.235 Šī gada dāvaniņas izdaiļojās ar Ziemassvētku pingvīniem :)) Vārdi atrodami burtu spēlītē (kurš atrod vairāk vārdus dabū bonus dāvanu).

Voldena jeb Dzīve mežā

Thursday, August 17th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.220 Grāmata, kuru gribas citēt un citēt – HENRIJS DEIVIDS TORO “Voldena jeb Dzīve mežā”. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm – tas teikums ir tik … ♥

“Pirmo vasaru es grāmatas nelasīju; es kaplēju pupas. Bet bieži vien es darīju vēl ko labāku. Bija reizes, kad es nevarēju atļauties upurēt mirkļa krāšņumu nekādam prāta vai roku darbam. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm. Reizumis vasaras rītos pēc ierastās peldes dīķī es no ausmas līdz dienvidum nosēdēju saulītē uz savas mājas sliekšņa starp priedēm, riekstkokiem un sumahiem, iegrimis sapņainās pārdomās, netraucētā vienatnē un klusumā, kamēr putni dziedāja vai bez trokšņa lidinājās cauri mājai, līdz saules stari, iespīdēdami rietumu logā, vai kāda ceļinieka ratu rīboņa uz attālā lielceļa atgādināja man par laika ritumu. Šādās reizēs es augu tāpat kā naktīs aug kukurūza, un tas man nozīmēja daudz vairāk nekā jebkurš fizisks darbs. Šīs stundas netika atmērītas no manas dzīves, gluži pretēji – tās tika dāvātas virs man atvēlētā laika.”

podiņi, citi podiņi

Monday, June 26th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.212 Aizraušanās ar podiņiem ir pieņēmusi krietnus apmērus :)) Tik daudz ideju, tik daudz sakāmā, ka nevar apstāties “podoties” :)

Pavisam mazi meitenīšu podiņi pasteļtoņos! (bildēs grūti saprast izmērus). Elīnai un Kasparam sagadījās saņemt savu podiņu tieši 10tajā kāzu jubilejā! :)

puķu meditācijas 3

Friday, May 26th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.213 Krāsas! Smarža! Gaisma! Rododendri! Puķu meditācija. Smalkas smaržas ziedu mākoņi! Tik nereāli! Tik ļoti skaisti!

puķpodiņi

Wednesday, May 17th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.210 Daudz daudz podiņu! Šoreiz arī krāsaini, bet tāpat katrs ar vārdu, katrs ar uzrakstiem – īpaši piemeklētiem!

puķu meditācijas 2

Monday, April 17th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.209 Vizbulīšu pilnas acis! Puķu meditācija. Puķu zen. Saules pilna sestdiena un zilu brīnumu piebērta zeme. Visīstākā meditācija, klātbūtnes mirklis ar sajūsmu būt te, būt daļai no pasaules, kas notiek pati par sevi.

puķpodu pavasaris

Wednesday, March 29th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.208 Vēl viens hobijs, vēl viena aizraušanās! Podi un podiņi puķēm un puķītēm! Personalizēti ar vārdiem, ar uzrakstiem, zīmējumiem, ornamentiem un novēlējumiem!

Prieks

Sunday, March 26th, 2023

iedvesmas pieturpunkti nr.205 Manuels Vilass “Prieks”. Kādu laiku atpakaļ stāstīju par Vilasa grāmatu “Ordesa”. Te vēl viena tādā pat stilā un noskaņā.

„Īstenībā te nekādas pludmales nav, ir tikai krastmala, nezināma vieta, kur ieradusies jūra un nav neviena, kas to sagaidītu. Pludmales ir vietas, kur cilvēki sagaida jūru. Pludmalēs jūras droši vien jūtas vai nu aplaimotas, vai zaudējušas cerības. Jūra, uz kuru skatos pa viesnīcas logu, nonāk līdz sauszemei, un tur neviena nav. Arī mana dzīve ir kā jūra, kas ierodas kādā vietā, kur neviena nav. Šī apziņa, šī vieta – tagad zinu, ka vienmēr esmu tās meklējis. Vēlējos kādreiz ieraudzīt sevi tā, lai neviena un nekā nebūtu klāt.”

„Es tuvojos  galvenajai tēmai šajā grāmatā, ko rakstu, cik labi vien varu. Nevēlos zaudēt nevienu dienu, ko esmu nodzīvojis šajā pasaulē, kuras būtība ir svētums. Kurš nozaga pasaulei svētumu? Kāds mums to ir nozadzis, un šī zādzība ir notikusi nesen. Svētums? Nepiedienīgs vārds. Ir kāds cits: skaistums. Es vienmēr jaucu vārdus. Bet, ja tu visiem spēkiem centies ieskatīties viņpus skaistuma, tad kādā vārdā tu to nosauksi? Un vēl ir jāņem vērā, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības slāpt pēc kāda labuma, ko sagādātu pārdabiska daba.”

jaunais

Saturday, December 31st, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.201 Šogad iedraudzējos vēl ar dažiem rokdarbu veidiem. Epoksīda sveķi dažādos veidos – piekariņos, magnētiņos, lodēs un piramīdās, bildē – ledusskapja magnētiņš ar pilsētas karti cilvēkam, kurš dzīvo tālu prom no savas dzimtās pilsētas. Samācījos jaunu pērlīšu rotu darināšanas veidu arī – bildē auskari šūtas pērlītes.

Vārdu svars

Thursday, September 22nd, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.196 Paskāls Mersjē “Vārdu svars“. Grāmata ar Lielo burtu! Ir grāmatas, kur ir notikumi, un ir grāmatas, kas rada notikumu tevī pašā.  Izpleš tavu iekšpusi, paver kaut ko plašāk.  Bet tas nav paplašinājums ar zināšanu, tu nepaliec gudrāks ar faktiem vai citu pieredzi. Tas plašums ir kaut kas vēl nepieredzēts sevī, it kā pats sevī vislaik būtu dzīvojis istabā un tad pēkšņi sevī izgājis ārā un atklājis, ka tur vēl ir vesela pasaule un plaušas piepildās ar svaigu gaisu, piepildās ar svaigu tevi pašu!

lavandas

Friday, July 29th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.186 Katru gadu notiek puķu laiki, puķu kalendārs. Vizbuļu laiks, ceriņu, peoniju, ķiršu ziedēšnas laiks, Un lavandu! Un katru gadu man jāpaspēj sasmelt acīs to visu skaistumu! Jāuzpilda acis, lai pēc tam “pa rokām nāk ārā” :)) Jāuzpilda radošuma, prieka baterijas!

iedvesmas koks

Friday, July 1st, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.184 “A mind needs books as a sword needs a whetstone if it is to keep its edge”. Prātam grāmatas ir tas pats, kas zobena asmenim galoda. Gribi “atkost” dzīvi, asini savu galvas zobenu :))

this is us

Wednesday, May 25th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.180 Vēl viens ūdens glāstītais koks ar uzrakstu. Liepājas puses draugi, kuru ģimenītes uzraksta koks palaikam jāpapildina ar jaunpienācējiem ģimenē ♥ Viņi – gaišuma un mīlestības pilni!

ordesa

Friday, May 20th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.178 Manuels Vilass “Ordesa”. Autobiogrāfiska grāmata, kas kāpj ārā no jebkāda žanra. Dzejiska, filozofiska, biogrāfiska utt. Par cilvēka īslaicīgumu. Par būšanu šeit un par nebūšanu. Grāmatu nelasīt tiem, kam vajag secīgu sižetu un notikumus, lasīt tiem, kam vajag dvēseles pārdzīvojumu. Un tiem otrajiem pēc grāmatas izlasīšanas gribēsies aizbraukt uz Ordesu. Katram uz savu.

“Mani vairs neapmierina neviena cilvēka klātbūtne. Es mīlu cilvēkus, bet man nepatīk atrasties kopā ar tiem. Man šķiet, ka esmu atklājis Rahmas zvaigznāju. Man šķiet, ka esmu sapratis: vientulība ir matērijas un fizikas likums, likums, kas paģēr mīlestību. Tas ir kalnu likums. Ordesas likums. Migla pār virsotnēm. Kalni.”

“Varbūt tā arī ir personības augstākā pakāpe: sasniegt brīdi, kad tev visa pietiek: ja tu sarīko svinības, ierodas viens ārkārtīgi svarīgs viesis, un šis viesis esi tu; ja stājies laulībā, esi neprātīgi iemīlējies otrā pusītē, jo šī otra pusīte esi tu; ja nomirsti un augšāmcelies, un ieraugi Dievu, tavs apstulbums ir vienreizīgs, jo tu redzi savu seju.”

“Rakstnieks Alehandro Gandara nesen man teica, ka šķiršanās brūces piededzināšanai vajadzīgi pieci gadi. Manuprāt, viņam taisnība: tie ir pieci gadi. Man jo sevišķi sāpīga bija maiguma sairšana pīšļos. Prātā nāk bijušās sievas kādreiz sacītie vārdi, tik pilni sirsnības. Tad es sapratu, ka attiecību nāve īstenībā ir kādas slepenas valodas nāve. Mirstošas attiecības aizsāk kādas valodas izmiršanu. Kādā ierakstā Facebook rakstnieks Žordi Karrions teica: “Katrs iemīlējies pāris, kas bieži satiekas, kopā dzīvo un mīlējas, rada valodu, kas pieder vienīgi viņiem. Tā ir valoda privātai lietošanai, tajā mudž neoloģismi, kropļojumi, semantiski lauki un apslēptas nozīmes; tā ir valoda tikai diviem runātājiem. Kad pāris šķiras, šī valoda sāk sairt. Tā sairst pavisam, kad abi atrod citus.”

ROTKHO

Saturday, March 12th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.176 Man tas ir jāpieraksta. Šodien būs pirmizrāde. Vakar bija ģenerālmēģinājuma izrāde ar skatītājiem. Dailes teātris izrāde “Rotkho”. Joprojām nevaru “atlekt” atpakaļ. Nevar raksturot ar “patīk” vai “nepatīk”. Pēc izrādes Tu paliec bez valodas, neko nevar pateikt. Tas ir kaut kas tāds, kas “ievelk”, “iesūc”, arī izrādes laikā sajūta, ka tu esi sastāvdaļa no šizofrēniskās pasaules, ko tev rāda, bet tieši šizofrēniskums piedod tieši to visīstākās realitātes sajūtu. Tas nav parastais, tas nav pierastais teātris. Viss kustās, darbība vienlaicīgi notiek dažādās vietās un tas viss tiek filmēts un uzreiz rādīts ekrānos dažādās vietās, tuvplāni, sarunu fragmenti no vienas vai otras telpas vietas. Brīžiem tikai kustība, brīžiem tikai skaņa vai bilde, un viss atkal kopā. Skatuve nevienu brīdi nav statiska, tā kā dzīve, kas norisinās katru mirkli visur vienlaicīgi. Bet stāsts PAR MĀKSLU. Kāda ir mākslas vērtība? Kāda ir mākslas tirgus vērtība? Kāda ir mākslas un mākslas skatītāja attiecību vērtība? Kas ir māksla? Gan sarunās, gan uz ekrāniem parādās šie jautājumi. Ja par miljonus vērtu mākslas darbu cilvēki stāsta, ko tur sajūt, raud un pārdzīvo šo mākslu, bet brīdī, kad pasaka, ka tas ir viltojums – emocijas beidzas. Kā??? Tā ir mūsu “feikā” pasaule, kurā visbiežāk “kāds eksperts” pasaka: “jā, šis ir vērtīgs, tas maksā miljonus”, par jebko – interjers, augstā mode utt, jebkas. Kāds “iebaro” vērtējumu un visi māj ar galvu. Tieši tāda pasaule apkārt – kurā kāds eksperts pasaka, ko tev vajadzētu just. Gribas iedzert vīnu un uzsaukt tostu “Par īstumu, par sajūtu īstumu”, nestreipuļot līdzi “feikam”, nespēlēt spēli “Ādamam bij septiņ dēli, visi dara tā”. Un jā – izrādē ir arī pats Rotko, taču katrs tēls ir tik pat nozīmīgs, neviens nav galevenākā lomā, jo katrs ar savu stāstu un izgaismoto dzīves fragmetu ir vienlīdz svarīga sastāvdaļa kopīgajā ēdienā, jo arī Rotko nebūtu nekas bez ekspertiem, bez muzejiem, bez skatītājiem. Ļoti iesaku katram pārdzīvot to, ko piedāvā šī izrāde.

Izrādi veidojis poļu režisors Lukašs Tvarkovskis, dramaturģe Anka Herbuta, izrāde notiek vairākās valodās un arī aktieri ir gan latvieši, poļi, ķīnieši. Tiek rādīti tulkojumi. Uz ekrāniem redzami gan fakti, gan, citāti, gan jautājumi. “Izrādei nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, veido unikālu mākslas notikumu”.

Krāsu slepenā dzīve

Tuesday, February 15th, 2022

iedvesmas pieturpunkti Nr.164 K.Sentklēras grāmata “Krāsu slepenā dzīve”. Grāmata krāsu un faktu mīļotājiem! Apraksti, stāsti par krāsu toņiem, kā tie radušies, kā ieguvuši savus nosaukumus un dažādas interesantas nianses krāsu vēsturē. Grāmata sadalīta pa krāsu grupām – violetās krāsas toņi un nokrāsas (feniķiešu purpurs, orseīns, madženta, moveīns, heliotrops, violetais), zilās krāsas toņi (ultramarīns, kobalts, indigo, Berlīnes zilais, ēģiptiešu zilais, mēļais, elektrozilais, cerulīns), zaļās, baltās, oranžās u.c. Lappušu malas iekrāsotas attiecīgā tonī. Ļoti interesanta un bagāta grāmata! “Gaisma ir krāsa, bet ēna – tās neesamība”. Sākumā ļoti saprotami izstāstīts par krāsu kā tādu. Krāsa ir gaismas enerģija, kas uz dažādām virsmās dažādi atstarojas un dažādi absorbējas, pašai virsmai nav krāsas. Baltā ir visu krāsu sajaukums, melnā – krāsas neesamība.

get glowing

Thursday, December 9th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.168 Get glowing. The world needs your magic.

Decembris sasaldē manu elpu, acis aizsnieg ar mīkstām baltām sniegpārslām un es atkal ilgojos! Leduspuķes savijas logos, baltas gultas saklātas koku zaros un es atkal ilgojos! Pēc vasaras mirdzēšanas!  Pēc siltas gaismas! Pēc trīsuļojošiem lapu smiekliem! Summer of love.

starp divām bezgalībām

Friday, September 17th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.162 Tik daudz ir lasīts un dzirdēts par “šeit un tagad”, bet man šķiet, ka J.Rubeņa grāmatā “Starp divām bezgalībām” ir labākais “šeit un tagad” formulējums par vertikālo kustību mūsu ierastās horizonālās kustības vietā.

Būt šeit un tagad. Mūsu prāts parasti uzturas vai nu pagātnē, vai nākotnē. Pārbaudi pats! Domājot mēs gandrīz vienmēr vai nu atceramies pagātni, vai fantazējam par nākotni. Prāts nespēj uzturēties tagadnē, jo tagadne ir ekstrēmi šaura robežlīnija, tai nav telpas. Mēs varam būt tagadnē, bet nevaram “domāt par tagadni”. Kad nedomājot ļaujam sev atrasties šajā mirklī, iespējams, mūsos pirmo reizi sākas patiesi garīgs process. Atveras jauna dimensija – apzināšanās, kas nav domāšana. Daži cilvēki uzskata, ka apzināšanās ir domāšana par apzināšanos, taču patiesībā apzināšanās ir esamības lauka sajušana. Apzināšanās ir mirklis, kurā vairs nenotiek parastā horizontālās uztveres streipuļošana uz priekšu un atpakaļ – pagātnē, nākotnē vai fantāzijā -, bet sākas jauna, vertikāla kustība. Vienalga, vai raksturojam to kā virzību dziļumā vai augstumā, tas ir mirklis, kad atrodamies tik šaurā vietā, ka tajā nav vietas nevienai pašai domai. Mēs varam tikai būt” / J.Rubenis “Starp divām bezgalībām”/

ezeru 50 nokrāsas

Tuesday, September 14th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.161 Krāsu iedvesmai – neparastas krāsas ezeriņi! Kurzemē – Lāčkroga ezers, Vidzemē – Zādzenes ezeriņš. Latvijā maz tādu vietu, kur ūdens toņi un nokrāsas ir tik dienvidnieciski, bet dažas tomēr tādas ir! Ezeru 50 nokrāsas :)

ņirbēšana

Tuesday, September 7th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.160 Šīs vasaras mana TOP sajūta – gaismas ņirbēšana. Īsti nepatīk vārds “ņirbēt”, bet nezinu citu, kurš precīzāk nosauktu gaismas rotaļīgo dejošanu, vieglo plivināšanos it kā ķircinošos smieklos. Cik skaista ir tāda būšana :)

pusnakts bibliotēka

Thursday, August 5th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.159 Mets Heigs “Pusnakts bibliotēka”. Grāmata tiem, kas palaikam pieķer sevi pie domas “Kā būtu, ja būtu”. Vai pieķer sevi nožēlās – būtu darījis labāk to, izvēlējies to kaut ko citu utt. Grāmata ir ģeniāla savā vienkāršībā un skaidrībā. Gandrīz vai tāda pasaciņveidīga vienkāršība, bet ar milzīgu filozofisku jaudu. Kā tāds kliedzošas dvēseles veldzējums, kas dod mieru, atbildes, jēgu esamībai – tādai, kā tā ir. Iedvesmojoša. Iesaku.

„Gribēt” ir interesants vārds, – viņa domīgi sacīja. – Tas nozīmē, ka kaut kā pietrūkst. Reizēm, kad aizpildām šo trūkumu ar kaut ko citu, sākotnējā gribēšana pilnībā izzūd. Varbūt tavu problēmu drīzāk rada tas, kā pietrūkst, nevis tas, ko tu gribi.”

“Dzīve ir savāda, – Nora teica. – Un mēs to savādi uztveram. Kā vienvirziena taisni. Bet tā aina, kuru mēs redzam, nav kopējā aina. Jo dzīvi veido ne vien tas, ko mēs darām, bet arī tas, ko nedarām. Un ikviens brīdis mūsu dzīvē ir … pagrieziena brīdis.”

“Mēs zinām, tikai to, ko uztveram. Viss, ko piedzīvojam, iznākumā ir tikai mūsu uztvere par notikušo. „Svarīgs nav tas, uz ko skaties; svarīgs ir tas, ko redzi.””

kur vēži dzied

Monday, July 26th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.158 D.Ouensas grāmata “Kur vēži dzied”. Uzreiz nebiju droša, ka pierakstīšu par šo grāmatu, bet nākās, grāmatas skati kā filma tinās galvā. Tur ir viss – labs stāsts, mīlestība, slepkavības izmeklēšana, visādu veidu attiecības, taču kā jau arī anotācijā teikts – grāmata ir oda dabai. Putni gliemežvāki, no kokiem kā aizkari slīgstošā spāņu sūna, māršas, dumbrāji, viss tik dzīvs, ka lasot var sajust jūras gaisu, purva klusumu, miglas tīšanos smilgās, putnu spārnu švīkstus un niedru šalkošanu vējā. Amerikas dienvidu štatos ir tādas pludmales, kur tik daudz vāku gliemežvāku un tie ir lieli, ka skalojoties okeāna krastā šķiet, ka zvana tūkstošiem smalku zvaniņu kā vēja stabules. Man likās, ka tādām jābūt enģeļu balsīm – tik trauslām, skanīgām un smalkām. Lasot “Vēžus” es atkal dzirdēju šo gliemežvāku mūziku.

saulainā diena

Wednesday, June 30th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.154 Maijas Tabakas izstāde “Saulainā diena” galerijā “Daugava”. Tabakas izstādes nedrīkstu palaist garām, tā ir mana iedvesma, no viņas gleznām smeļos gaismas un krāsu enerģiju, uzpildos, atjaunojos.

dievišķā pasaule

Sunday, May 23rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.

enģelis

Saturday, May 15th, 2021

Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.

fluorescence

Monday, May 3rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.153 Gleznošana ir kā ceļojums. Sāc ar vienu izdomātu detaļu un nekad nezini, kur tas viss tevi aizvedīs. Pa ceļam var izpriecāties piezīmējot šo vai to, reizēm aizkrāsojot uzzīmēto vai pārvēršot pavisam citā. Un puse prieka slēpjas paletē, sajaukt iedomāto toni reizēm gadās viegli, bet dažreiz nākas izrotaļāties ilgi un nevar saķert tieši to, kas iekūkojis galvā.

Šis ir darbs, kas dzīvo savu gleznas dzīvi arī tumsā, taureņu malas un vēl dažas detaļas tumsā izgaismojas. Nosaukt var katrs pēc savas gaumes un redzēšanas. Varbūt “Spēle”, varbūt “Melnbaltās un krāsainās laikalīnijas” vai “Taureņu spogulija”. Man bij jāuzzīmē darbs, kuram vienīgā norāde: lai nav garlaicīgi skatīties un katrreiz var ieraudzīt kaut ko citu (tumsā būs pavisam cits :)))

driftwood

Friday, April 2nd, 2021

Iedvesmas pieturpunkti nr. 149 Atslēga, lai iegūtu visu, ko vien vēlies, ir saprast, ka Tev tas viss jau ir. Ūdens glāstu samīļots koks ar domu. Mīlu to, ko daru.

kolibri

Thursday, February 18th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.148 Sandro Veronēzi “Kolibri”. Pat nezinu, ar ko lai sāk. Grāmata vistiešākajā nozīmē – iedvesmotāja. Vairākas dienas man galvā skanēja dziesmas un veidojās dzeja. Nepiepūloties, nedomājot – vēlās ārā no kaut kurienes vārdi dzejā.

Pirmā sajūta bija, ka grāmata ievelk sevī kā zemūdenī, dziļumā starp ūdensrožu kātiem, kur tu pinies noslēpumainā pustumsā un nesaproti, kas ir kas, un tad no augšas caur lapām iespīd gaismas stars, kas izgaismo un dara mākslinieciskas pat bailes un sāpes. Otrā sajūta – grāmata ir milzīga tumša telpa (to cilvēku dzīve, kuri apdzīvo grāmatu) un ik palaikam ieslēdzas prožektors, kas izgaismo līdz vissmalkākajām niansēm mirkļus cilvēku dzīvē. Prožektors izgaismo te un tur pilnīgi haotiskā veidā, nekādas hronoloģijas, mirklis te un mirklis tur. Izgaismo tik asi, ka aizraujas elpa no neaizplīvurotām sāpēm, no ilgām, no nenotikušas mīlestības.

“Es nesen biju atgriezusies Parīzē no Bolgeri, bija septembris, un, kā jau katru septembri, biju spēcīgā Tavā iespaidā., vēl nebiju attapusies no absurdajām tai nolādētā vietā pavadītajām dienām, tik pilnām ar Tevi un Tevis tik tukšām...”

“…Mums ir vesela dzīve, ko NEdzīvot kopā… izbāžņos pārvērstas mūsu jūtas. Nepiegādāta prece, nokliegsies misiņa eņģelis – desmit kastes ar dzīvēm, tām iespējamām…”

Rāmais haoss

Wednesday, February 3rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.146 Ta-dā! Studijā ienāk šedevrs! Sandro Veronēzi “Rāmais haoss“. Grāmatas vāks pats jau ir stāsts. Tāda cilvēku analīze, tik skaidrs skats uz cilvēku domāšanu, rīcības motīviem, tik neslēpti izpreparētas sajūtas. Maz notikumi, ja kādam tos vajag. Viena no sajūsminošajām lietām – šīs grāmatas galvenais varonis lasa mirušai sievai adresētu vēstuli, kuru rakstījis Veronēzi cita romāna galvenais varonis, bet grāmatas nav nekā saistītas (tikko lasīju Veronēzi romānu “Pagātnes spēks” kur galvenais varonis ir bērnu grāmatu rakstnieks, arī laba, bet ne tik laba kā “haoss””). Man patīk tādas nejaušas grāmatu sasaistes.

„…nekaitīgajā veidā, kādā prātu zaudē cilvēki, kuri sākumā tic, ka mīl viens otru, bet pēc tam atklāj, ka tā tomēr nav taisnība, ka tā nekad nav bijusi taisnība, ka tā bijusi tikai serotanīna koncentrācija kādā kritiskā viņu dzīves momentā…”

„…mēs esam tikai negadījumi, kas gaida, kad varēs atgadīties …”

„Nē, Pjetro. Neviens cilvēkam nevar likt justies labi, ja šis labums jau nav iekšā viņā pašā. To es esmu sapratusi.”

zen

Saturday, January 30th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.145 Divas grāmatas ar ZEN nosaukumā. Nezinu, vai piemēroti abas likt vienā ierakstā, jo viena grāmata ir romāns, otra vairāk kā izziņas grāmata, bet mani ieraksti – kā gribu, tā daru :)))

M.Fermīna romāns “Zen”.Maksanss Fermīns ir smalko sajūtu meistars. Visi viņa romāni ir īsi, lakoniski un izsmalcināti. Tik tīri, skaidri kā rasas pilieni, kā haikas, kā pati ZEN būtība. Fermīna grāmatas lasu vairākkārt. Arī “Zen” lasu jau nezkuro reizi. Kad savajagas tīrību izjūtās. Sajust zen vieglību. Vēl divas īpašās Fermīna grāmatas ir “Sniegs” un “Opijs”.

Šinrjū Sudzuki “Zen prāts, iesācēja prāts”. Sudzuki ir japāņu zen skolotājs, grāmata ir ceļš uz ZEN. Nosaukums par iesācēju ir maldinošs, kaut arī grāmata tiešām vairāk noder iesācējiem burtiskā nozīmē, tomēr svarīgākais ir “iesācēja prāts” citādā kontekstā. Pamatdoma – visu mūžu esi iesācēja prātā, jo tikai iesācēja prāts ir atvērts un uzņēmīgs, lai varētu attīstīties visas dzīves garumā. Nekad neapstājies pie kāda priekšstata, domas – tagad esmu gudrs, man ir viedoklis. Saglabāt iesācēja prātu visu mūžu. (Iepriekš rakstīju “ceļš uz zen”, lai gan Zen nekur nav aizgājis, pie viņa nav jāiet pa ceļu, tas ir šeit visu laiku, tikai jāatver prāts).

Kafka liedagā

Friday, January 29th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.144 Murakami “Kafka liedagā” . “Reizēm liktenis līdzinās smilšu vētrai, kas nemitīgi maina virzienu. Lai izvairītos no tās, tu dodies uz citu pusi. Tajā brīdī arī smilšu vētra maina virzienu tāpat kā tu. Tā notiek nez cik reižu: tu mirkli pirms rītausmas dejo savādu deju, kura beidzas ar nāvi. Tā mainās. Kāpēc? Tāpēc, ka šī smilšu vētra nav  kaut kas, atpūsts no tālienes. Tā esi tu pats. Kaut kas tevī  pašā. Tāpēc tev nekas cits neatliek kā nepretoties tai . Ej tajā iekšā, aizver acis, aizspied ausis, lai tajās neiekļūst smiltis, un ej uz priekšu soli pa solim. Tur iekšā nebūs ne saules, ne mēness, ne debespušu, un reizēm tur nebūs pat laika. Tikai augstu gaisā dejos smalkas smiltis kā sabirzuši kauli. Jāiztēlojas tāda vētra. Kad šī vētra būs beigusies, tu pats nesapratīsi, kā tiki tai cauri, kā izdevās izdzīvot. Tu pat nespēsi saprast, vai tā tik tiešām ir aiz muguras. Skaidrs būs tikai viens. Tu, tagad no vētras iznākušais, vairs nebūsi tas pats, kas iegāja tajā iekšā. Un tieši tur ir smilšu vētras jēga”

“Man tā sāka likties, kad tikko biju ar tevi iepazinies. Tu kaut ko ārkārtīgi meklē un vienlaikus arī bēdz no tā, cik spēdams. Tevī ir kaut kas tāds, kas liek tā domāt”. 

“Mēs visi nemitīgi zaudējam kaut ko sev svarīgu, – viņš saka, kad telefons mitējies zvanīt. – Svarīgus gadījumus, svarīgas iespējamības, neatkārtojamas emocijas. Tā ir viena no dzīves jēgām. Bet mums galvā, es tā iedomājos, ka galvā, ir maza istaba, kur mēs šīs atmiņas glabājam. Kā bibliotēkas krātuve. Lai mēs saprastu paši savu sirdi, mums visu laiku jāpievieno jaunas kataloga kartītes. Tā jāuzkopj, jāvēdina, jānomaina vāzēs ūdens.”

“Laiks kā smags, daudznozīmīgs sapnis noliecas pār tevi. Tu virzies uz priekšu, lai tiktu cauri. Tev no tā neizbēgt, pat ja aizbēgsi līdz pasaules malai. Bet tik un tā – tev ir jāiet līdz pasaules malai. Ir kaut kas tāds, ko nespēsi izdarīt, ja nebūsi aizgājis līdz pasaules malai”

kazenes

Sunday, January 24th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.143 Cilvēks nesastāv tikai no tā, ko ēd. Diēta nav tikai ēdiens. Viss, ko redzi, dzirdi, lasi, filmas, grāmtas, cilvēki blakus, sarunas, kurās iesaisties, TAS VISS esi TU. Tas viss veido tevi emocionāli, garīgi, fiziski. Cukurs ir kaitīgs, to visi zin, bet ka daži cilvēki ir kā cukurs, to mazāk. Seriāli varētu būt cukurvate, no viena fakta – vesela sezona uzpūsta :) Viss, kas tev atpkārt, atspoguļo tevi pašu. Vide, mājas. Cilvēki, ar ko izvēlies būt.

delicate

Wednesday, December 30th, 2020

… balta sajūta plīvo tik liegi pieskardamās

lapsa

Friday, December 25th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.134 Dievīgā lapsa Turgeņeva ielas pagalmā! Gan ideja, gan izpildījums! Paklanos māksliniekiem! Māksla ar izcilu “mesidžu”. Latvijas Mākslas akadēmijas ieraksts: “Uzmanību, Rīgas pilsētvidē parādījusies lapsa❗️ Rīgā, Lastādijas radošajā kvartālā top pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā. Autors ir LMA Tēlnniecības katedras students Aleksandrs Marinoha kopā ar savu tēvu Oļegu Marinohu sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība”. Veidotā skulptūra – milzu lapsa – aicina uz visu kažokādu ieguvē un industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizstāvību. Studiju darba uzdevums: vides objekts pilsētvidē.” Kaut vairāk būtu tādu cilvēku, tāda māksla, tāda domāšana! Pilnu Rīgu ar lapsām!!! Vēl viens stāsts par eko! Paldies!

labā kārts, sliktā kārts

Monday, December 14th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.129 Nesen kāds cilvēks man jautāja “nu kā tad lai tiek pie tā iekšējā prieka, ja visapkārt tik daudz kā tāda nepatīkama?” Mana recepte prieka noturēšanai ir tāda: katrreiz, kad kaut kas kaitina, nepatīk, sadusmo pretī jāliek kaut kas labs par šo cilvēku, lietu vai notikumu. Ja izkrīt sliktā kārts, tai virsū uzreiz jāliek labā kārts. Ja kāds nokaitina, virsū uzreiz jāuzliek kaut kas, ko labu šis cilvēks izdarījis tev. Vai kāds notikums, lietas, vienmēr ir kaut kas labs tajā visā, kāds ieguvums – finansiāls, emocionāls, tīri praktiskas dabas kaut kas sakārtojošs. Tad noņemas fokuss no negatīvā un enerģija, domas koncentrējas uz labo. Ja fokusā ir labais – tad nav variantu – iekšējais prieks rodas pats no sevis :)

tuvums. atrast atbildes.

Sunday, December 6th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.124 Labai grāmatai ar vienu ierakstu nepietiek :) Vēl drusku par G.Bradena “Dievišķā matrice”. Teksts ir tik saprotamā valodā, tik atbilstošs manai pašreizējai uztverei, ka lasot burtiski jūtu kā strāvas triecienus smadzenēs, kas noskalda neskaidro, atbild uz jautājumiem, burtiski atšķeļ veselu kārtu nevajadzīgu iesīkstējušu nosēdumu smadzenēs, atbrīvo galvā piekļuvi kaut kam svaigam. Lasu par DNS pētījumiem – tika veikts eksperiments- paņemot kāda cilvēka šūnas (DNS) un noliekot atsevišķi pieslēdzot mēraparātiem. Uz cilvēku iedarbojās, izraisot viņā dažādas emocionālas reakcijas, atdalītais DNS turpināja reaģēt līdzi cilvēka emocijām, turklāt absolūti vienlaicīgi un atkārtojot eksperimentu kilometra un 100 kilometru attālumā rezulāts bija tieši tāds pats. Un tagad izlasi citātu:

“Ikdienā lielākā daļa no mums saskaras ar dučiem un reizēm pat simtiem citu cilvēku, un bieži šis kontakts ir fizisks. Ikreiz, kad pieskaramies citam cilvēkam, kaut vai vienkārši sarokojoties, šī cilvēka DNS paliek pie mums ādas šūnu veidā, kas saglabājas uz mūsu ādas pēc pieskāriena. Tajā pašā laikā dažas mūsu šūnas paliek pie otra cilvēka. Vai tas nozīmē, ka paliekam saistīti ar tiem, kuriem pieskaramies, tik ilgi, kamēr DNS šūnās ir dzīva? Atbilde uz šiem jautājumiem ir apstiprinoša – izrādās, ka šāda saikne pastāv.” /G.Bradens Dievišķā matrice”/

Nākas aizdomāties, ko mēs ikdienā nesam sev līdzi, vai ne? :) Nav nekāds brīnums, ka tuvinieki jūt viens otra emocijas, saprotas bez vārdiem un jūtas saistīti viens ar otru. Pieskaršanās man vienmēr bijis aktuāls jautājums (droši vien tā ir daudziem introvertajiem), es nevaru būt tuvumā kuram katram, nerunājot nemaz par fizisku kontaktu. Man patīk saprast lietas, atbildēt uz jautājumiem nevis vienkārši pieņemt – tā ir un viss. Tāpēc tik ļoti dievinu Bradena grāmatu, kurā var atrast tik daudz atbildes.

baltais sapnis

Thursday, November 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.118 Balta gaismas dāvaniņa baltā sirsniņā. Iededz gaismu pats sevī un tad ar sevi izgaismo citus, lai visi iemirdzas! :)

Ditai

Thursday, November 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.116 Baltas dāvanas Adventes laikam. Kad ārā tumšs visas dienas garumā, gaismiņa jāatrod citur :)

brilles un aizkari

Thursday, October 29th, 2020

iedvesmas pieturpunkti Nr.114 Šonakt domāju par pieredzēm. Katra pieredze, katrs notikums mūsu dzīvē ir kā brilles caur kurām turpmāk skatāmies uz pasauli. Lielākas brilles, mazākas brilles, sāpīgās un rozā brilles. Un to visu mēs sakraujam sev uz acīm. Iedomājieties, cik skaidrs katram skats uz dzīvi?!? Vai to pašu var pateikt ar aizkariem – katra pieredze, katrs pārdzīvojums, notikums mums apsēžas uz galvas un aizkarina acīm priekšā aizkarus – cits plānus, skaistus, cits biezos. Un tā mēs skatāmies katrs uz pasauli caur saviem simts aizkariem. Viena no dzīves mākslām ir veidot savu briļļu un aizkaru kolekciju, bet neturēt tos uz acīm. Pieņemt visas pieredzes, bet iemācīties redzēt skaidri, pa īstam nevis caur sāpju, aizvainojumu, dusmu, iedomu prizmu.

slow life

Saturday, September 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.112 Lēnā dzīve. Lēna elpa – lēns laiks. Apstāties. Pamanīt. Būt. Tepat. Atrast.

Thursday, April 9th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.106 Klusumā zaudēju Tevi, troksnī zūdu es pats – tie vārdi par mani. Mēdzu nepamanīt, ka nerunāju, un man ir labi. Bet es pierakstu dažreiz. Šo to. Kādu laiciņu neliek mieru doma, kāpēc jāpieraksta publiski. Viena no atbildēm ir – pierakstot domas, nākas notīrīt kodolu no aplipušajām drazām, tas sakārto prātu, atmudžina domu haosu, noformulē domu pašai sev.

apstājies laiks

Monday, March 23rd, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Apstājies laiks. Gadu atpakaļ vai divus rakstīju par ātrvilciena laiku, par to, ka viss paiet skriešanā, neredzot smalko pasauli tepat blakus (https://www.ievaszids.lv/2018/03/atrais-laiks/) Un tagad šķiet tas ir noticis – lai kādu iemeslu dēļ – pasaulē ienākušais vīruss ir ieslēdzis tādu kā pauzīti. Cilvēki neskrien, pierimis nepārtrauktais pirkšanas trakums un dažs aizdomājas, cik mirklīgs te ir viss un mēs. Ja nevar iet uz ārpusi, jāiet uz iekšpusi. Cilvēki uzelpo, pamana cits citu un viens otru. Samīļo sunčukus un savus brīnišķīgos kaķus :) Cilvēki iet mežā nevis uz veikalu. Lasa grāmatas. (Varu ieteikt kādu grāmatu, ja vajag Tev!) Viss paliek klusāks, cilvēcīgāks un tīrāks, pat Venēcijas kanāli kļuvuši dzidri, tas pats notiek ar mums – klusumā mēs dzidrināmies.

grāmatas

Monday, March 2nd, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Pienācis laiks kaut ko pateikt par grāmatām – pēdējā laika iedvesmotājām. Un tas jāraksta boldā, jo tiešām ļoti palīdzīgas, izcilas grāmatas, perfekti atbilstošas pašreizējai man. Trīs Jurgas Ivanauskaites grāmatas par Tibetu. Ivanauskaite ieleca manu autoru pulciņā jau kaut kad deviņdesmitajos gados ar savu romānu Ragana un lietus, bet līdz šim tikai pie romāniem arī turējos. Tibetas sērija ir vairāk dokumentāli pieraksti kā dienasgrāmata. Ar Ivanauskaiti man ir sajūta, ka viņa varētu būt mana draudzene, kaut kas tik tuvs, saprotams. Citāts no grāmatas “Zaudētā Apsolītā zeme”: “Cik vien sevi atceros, visu laiku esmu dzīvojusi grūti nosakāmu ilgu mocīta. Šo uzbudināto, melanholisko, pat smeldzošo stāvokli daudzreiz nemaz nevarētu nosaukt par ilgošanos. Es pinos, ar grūtībām varēju izraudzīties un kļūdījos, izvēlēdamās šo ilgu objektu – draugus, mīļotos, vietas, stāvokļus, pieredzi un jūtas. Reizēm mēdzu nodomāt, ka ilgojos pēc nāves. Ka dedzīgi vēlos izzust. Pilnīgi pašiznīcināties. Vairs nebūt. Vai arī būt, tikai – NE ŠEIT un NE TAGAD. Slāpes pēc nebūtības palēnām izvērtās par drudžainu un droši vien aplam neprasmīgu dieva meklēšanu. Debesis bija mēmas, klusēja arī Dievs, mani neapmeklēja ne metafiziski pieredzējumi, ne brīnumainas vīzijas, ne pravietiski sapņi, ne pati pieticīgākā, taču no augšienes raidīta labvēlība. Turpretim ilgošanās bija augusi augumā. Reizēm šķita, ka ilgas vairs nav izturamas…” Šis citāts ir precīzs manu sajūtu atspoguļojums ilgus ilgus gadus. Ivanauskaite atrod savu ilgu piepildījumu, tāpat kā es saprotu, kur jāiet man. Mans stāsts nav ne par Tibetu, ne Indiju, bet šīs sajūtas, šie meklējumi ir tik tuvi savā būtībā. Ceturtā ir Gandija grāmata – autobiogrāfija “Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību”. Mani fascinē šie meklējumi un kā tie aprakstīti. Es nemeklēju Indiju, nemeklēju Tibetu, man tāda vieta ir sevī. Šie abi grāmatu autori mani ārkārtīgi iedvesmo, jo gājuši cauri tādiem pat meklējumiem sevī, neskatoties uz reliģijām un citām atšķirībām. Kad lēnām kā plaukstošas puķes sāk atvērties atbildes, ir labi būt ŠEIT un TAGAD.

roma

Thursday, February 13th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.104 Roma – dzimšan’sdienā. Kā lielpilsētu nemīlētāja bažīgi gaidīju tikšanos ar Romu, un … Roma ir brīnišķīga! Tik pazīstama, tik tuva, tik savējā, jutos daudz daudz tuvāk kā ar Rīgu. Iespējams, februāris – netūristu laiks ir ļoti piemērots romdarīšanai. Saule lutināja, kafejnīcu āra tersases darbojās un strūklakas čaloja burtiski uz katra stūra. Izejot no lidostas milzīgi mazo putnu bari čivināja man dzimšanasdienas dziesmas. Un es kusu mīlestībā pret Romu ar katru tur pavadīto mirkli aizvien vairāk. Rītagaismas spožumā Vatikāna strūklakas, pusnaktī pilnmēness izgaismots Panteons, baznīcu zvani un apaļie kupoli. Un ēdiens … piedodiet par šo siekalaino sajūsmināšanos, bet citādi nevaru uzrakstīt. Dzimšansdienasvakariņas un īstā krāsnī ceptas smaržīgas picas un kapučīno pēc kura ilgošos vislaik. Ar divām dienām par maz. Visi ceļi ved uz Romu! P.s. Ā un vēl – Romā ir ļoti “romīgi” :D nav iespējams noraksturot, piemēram, ēkas – jo vislaik gribas teikt “tas ir tik romīgs” (jauns īpašības vārds) :)

miers

Wednesday, January 29th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.103 Miers. Mācos prāta mieru. Tikt vaļā no “overthinking” – domu karuseļiem, kas simtiem reizē griežas nekontrolējamos virzienos.

pērļošana

Wednesday, December 25th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.101 Mana jaunākā aizraušanās – pērles :) Tāpēc visiem maniem tuviņākajiem nācās dāvanās saņemt šo to sapērļotu. Meitenēm – rokassprādzes, puikām atslēgu piekariņi ar iniciāli. Katra pērlīte – pilna mīlestības.

Citādākas gaismiņas

Wednesday, December 25th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.100 Tumsu vajag izgaismot. Šoreiz drusku neparastākas gaismiņas – pudeļu lampiņas. Katra pudele ar bildēm un uzrakstiem – katram citāda. Led lampiņas ar bateriju korķī.

my soul speaks in flowers

Monday, December 16th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.99 “A flower blossoms for its own joy.” ― Oscar Wilde

Mana dvēsele runā puķēs. Ziedi ir zemes mūzika no zemes lūpām bez skaņas …

Sajūtu koki

Thursday, December 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.98 Eko stila dāvanas ar īpašo sajūtu katram :)

Alesandro Bariko

Thursday, November 21st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.96 Sajūsminos, kad kādam no maniem mīļautoriem ir jauna grāmata. Bariko ir pirmajā vietā joprojām. Bariko es varu lasīt un lasīt, ēst viņa tekstu nekad nepārēdoties. Tā izvēlēti vārdi, tā savīti teikumi, tik pārsteidzošas domas. Neviens autors pasaulē nelīdzinās Bariko īpašai valodai. Viņš raksta tik piemēroti kaut kādai manai dziļākai iekšpusei, ka teksts burtiski ieslīd manī tik saprotams, tik precīzs, ka sit pa smadzenēm kā vārdu orgasms.

…“Un viņa vienmēr ir teikusi visu ko gudru arī par cilvēkiem, kuri dzīvo, reizēm arī par to, kā dzīvojam mēs. Varbūt es cerēju, ka viņa tagad no jauna atšķirs pasaules karti un parādīs, kur es esmu, – zināju, ka viņas žestos tādā gadījumā būtu gana daudz skaistuma, jo visā, ko viņa darīja, skaistums bija nenovēršams. Tieši tāpēc es viņai atbildēju, kad viņa man atrakstīja, piepeši uzradusies no neesamības, kurā bija pagaisusi”… /citāts no A.Bariko “Jaunā līgava” …

galds ar vārdu

Thursday, October 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.93 Manam galdam ir ko teikt par dzīvi :)

galdiņš

Thursday, October 10th, 2019

iedvesmas pieturaspunkti nr.92 Galdiņš grib un ņem un pārvēršas :D Ļoti gribēju savā mājas dzīvē ieviest apaļo galdu – baltu, vecinātu. Nekas piemērots neatradās, tāpēc nācās pastrādāt pie galda pārvērtībām. Arī krēsli, katrs citāds ar savu vārdu un raksturu, pārvērtās un pieskaņojās manas mājas sajūtai. Galds arī apuzrakstojās (skat.nakamajā ierakstā :))

sup

Tuesday, September 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.91 Jau pagājušā vasarā gribēju izmēģināt SUP, sanāca tikai šogad un septembrī, bet neticami skaistā vakarā – silts, ezers mierīgs spogulis, saulriets, dzērves otrā krastā, klusums, neviena cilvēka. Uz sup dēļa tu slīdi pa ūdens virsmu bez skaņas un tik ļoti iederies apkārtējā mierā.

alpaku sala

Tuesday, September 10th, 2019
bmd

Uz ūdens izskalotā koka tapis uzrakstiņš Alpaku sala. Tā ir vieta Latgalē, Bebrenē – alpaku audzētava. Ja gribas vienā reizē redzēt kaut ko gan skaistu, gan mīļu, gan interesantu – tad jābrauc uz Alpaku salu! /https://www.alpakusala.com/

vīģes

Tuesday, September 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.90 Ticiet vai nē – bet arī ēdiens iedvesmo! Šobrīd ir vīģu sezona, kad pat parastā veikalā var nopirkt super-vīģes! Tik garšīgi!

GAISMA un NIKNUMS

Wednesday, August 28th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.89 Sen nebij gadījies uztrāpīties uz ĪPAŠĀS grāmatas. Ļoti nestandarta. Lorina Grofa “GAISMA un NIKNUMS”. Ja gribas standarta romāniņu – šo grāmatu nelasīt. Šajā ir vārdi, izteicieni, teikumi, kas paši par sevi māksla. Gribējās lasīt grāmatu divreiz – pirmoreiz sajūsminoties par valodu (apbrīnoju tulkotāju), ar pāris vārdiem laiks iegūst ātrumu un tad atkal sastindzināts. Kvadrātiekavu iestarpinājumi ar cita laika ievijumiem, vārdu izvēle kā tāda. Brīžiem kā dzeja. Otrreiz – pats stāsts. Stāstīts vispirms no VIŅA skatupunkta, pēc tam no VIŅAS. Cik savādāk viss ir no katra viedokļa, skatupunkta. Un tā mums katram. Droši vien arī dzīvē apkārt daudz notikumu, kurus netieši ietekmējam un paši par to nekad neuzzinam. Droši vien daudz arī kreizī domu cilvēku galvās, ko izraisa otra neapdomāts vārds, darbība, un pats izraisītājs pat ne drusku nenojauš kādu lavīnu cita smadzenēs nogrūdis :) Vai ne?

“…Viņš ilgojās pēc kaut kā vārdos neizteikta un jaudīga: pēc kā? Valkāt viņu kā drēbes. Iztēlojās sevi mūžam dzīvojam viņas siltumā…”

“…Saule atgāzās puszviļus. Klusums. Miers. Rudens beigas. Gaisā dzestrums kā brīdinājums.”

“… Viņš jau mīlēja smieklus, kurus viņa turēja sevī, smieklus, kurus neviens cits neieraudzīs…”

No Monē līdz Kandinskim

Sunday, August 11th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.88 Multimediju mākslas izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim” – šodien biju. Tā nav izstāde parastā nozīmē, te māksla peld telpā. Uz sienām, uz grīdas mākslas darbi kustās, sadalās, slīd virsū un sašķīst gabalos. Sirreāla un kaleidoskopiska sajūta. Perfekti piemeklēta mūzika. Gandrīz apskaužu tos, kas šo visu dabūja gatavu. Tas ir tik interesanti! Brīžiem mākslas darbs sadalās slāņos, brīžiem konkrētas detaļas izgriežas un kustas, un ņirb, un slīd un dejo visapkārt.

noMoneLidzKandinskim

Info: 16 visnozīmīgāko modernisma pārstāvju – Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Anrī de Tulūza-Lotreka, Gustava Klimta, Pola Sinjaka, Pīta Mondriāna, Amedeo Modiljāni, Vinsenta van Goga, Pjēra Ogista Renuāra, Huana Grīsa, Paula Klē, Franča Marka, Vasilija Kandinska un Kazimira Maļeviča – darbus. Kopā  parādīti ap 5000 darbu no vairāk nekā 20 pasaules muzejiem.

Monday, July 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.86 Dažreiz mazākās lietas aizņem pašu lielāko vietu tavā sirdī.

love

lillaslavender

Saturday, July 20th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.85 Šodien bija lavandu svētki LillasLavender Vidzemē. Gribas sabučot tos cilvēkus, kas dara tik lielu darbu citu priekam, savam droši vien arī :) Skaisti! Ļoti ļoti skaisti! Gribas ziedēt līdzi! ♥

ievalavanda

#skaistais-ir-tepat-blakus

Thursday, July 4th, 2019

ieva-magoneiedvesmas pieturpunkti nr.83 Slepenā sastāvdaļa vienmēr ir mīlestība.  Visam.

līgo sajūta

Saturday, June 22nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.81  Dievinu puķes! Iebrist ziedošās rudzupuķēs un magonēs ir sapnis! Nav īstākas līgo sajūtas par šo! :)

liigosajuuta

svaiga gaļa kritikai

Sunday, June 16th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.80 “Svaiga gaļa kritikai” LMA (Mākslas akadēmijas) izstāžu praksē  jauns formāts – pirmais LMA mākslas festivāls, kurā plašāka publika pirmo reizi vienuviet var iepazīties ar visu apakšnozaru bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem, aptuveni 160 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātiem.  Bioloģijas fakultātes ēka nodota mākslas rīcībā, visos četros stāvos telpās un koridoros iemājojuši mākslas darbi, var staigāt kā nebeidzamā ekskursijā. Līdz 28.ajam jūnijam! IESAKU!

Mans favorītdarbs pieder Katrīnai Leitēnai (teksilmāksla). Tik ļoti iespaidoja, ka gāju skatīties vairākas reizes. Autores subjektīvās asociācijas par cilvēka jūtām un emocijām vientulības, vienatnes un mīlestības brīžos. Izšūts ar roku! IZŠŪTS! Izcili!

katrina leitena

gleznas. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, June 2nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.77 Galerijā Daugava (Ausekļa iela 1, Rīga) pašlaik skatāma Daces Lielās izstāde “Gleznas”. Gleznas ar dabu. Viena no manām pašām pašām mīļākajām gleznotājām, iedvesmotājām.  Par savu izstādi saka:”Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli…” Iesaku.

galerija Daugava

rododendru nakts rapsodija

Saturday, June 1st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.76 31.maija vakarā  – noskaņu un sajūtu pasākums „Rododendru nakts rapsodija”. Neticams skaistums, akustiskā mūzika, gaismas, smaržas! Vēl joprojām dzīvoju sajūtā, ka visa iekšiņa piepildīta ziediem, plaušas pilnas ziedu smaržas un šķiet pat asinis pārvērtušās ziedos. Tāds krāsu un smaržu mutulis, kas saviļņo visu iekšpusi līdz pirkstu galiem! Neaprakstāmi!

ievasrododendri

Info:  LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”.  Audzētava atrodas priežu mežā, netālu no Rīgas, Babītes pagasta Spilvē. Tās platība ir 11,8 hektāri. Šī ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Darba laiks – rododendru ziedēšanas īsais brīdis maijā un jūnija sākumā, katru gadu šajā laikā tur paviesojas ap 25 000 cilvēku. IESAKU.

#skaistais-ir-tepat-blakus

Hvar. Iedvesmas pieturpunkti.

Wednesday, May 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.75 Te būs stāsts par vēl vienu manu mīlestību – lavandu! Lavandas smarža ir sirds mājas. Tieši tik vienkārši. Lavandas smaržā ir miers, mājīgs un pārpasaulīgs miers, kurš apskauj, ietin sevī un piebremzē skrienošās domas. Lavandas krāsas pelēkvioletā noskaņa atpūtina acis no kņadas. Hvar sala Horvātijā ir viena no  lavandas  top audzētājiem – 8% pasaules lavandas ēteriskās eļļas nāk no Hvar. Sala ir brīnišķīga, maza, šaura – uzbraucot kalnos – uz abām pusēm var redzēt jūru un visapkārt kalnu nogāzēs – lavanda. Jābrauc ar kabrioletu, jo gaiss ir tik smaržīgs, ka grēks palaist garām kaut vienu smaržas pilno ieelpu.

ieva-lavanda

Info: No Splitas uz Hvar var nokļūt ar prāmi stundas laikā, biļete turpatpakaļ maksā 200 kunas (1 eur ~ 7,5 kunas). Hvar salā ir divas piestātnes divās lielākajās pilsētiņās Hvar un Stargorod. Pārējās apdzīvotās vietas Hvar salā ir mazi ciematiņi. Cilvēkiem, kas nemīl burzmu un lielpilsētas, bet sajūsminās par dabu, tā ir īstā vieta.  Salas vidū kalnos ir lielisks ģimenes krodziņš Konoba Levanda (adrese: Vordušće 1, 21450, Velo Grablje,Hvar, Horvātija) ar ļoti ļoti garšīgu ēdienu! Vārds “konoba” horvātu valodā nozīmē – krodziņš.

soul full of sunshine

Sunday, May 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.73 Dvēsele pilna saulesgaismas :)

happiness

Laime sākas ar Tevi. Nevis ar attiecībām, ne ar tavu darbu, ne naudu, ne apstākļiem, BET AR TEVI.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

dzīvo šodien!

Thursday, May 2nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.72  Variācija par tēmu “izvēlies laimi!” Tāds uzrakstiņš ir manai mammai :)

mammas-koks

magnolijas

Saturday, April 27th, 2019

iedvesmas pieturpukti nr.70 Tieši pašlaik ir magnoliju ziedēšanas laiks. Vakar gāju gar Operu – tur viena tāda zied! Pasaka! Magnolijas ir lieli koki, kas zied milzīgiem, bet ļoti trausliem izsmalcinātiem ziediem. Agrāk diezgan daudz tādus zīmēju apgleznojot zīdu!

magnolijas operamagnolijas ievaszids

#skaistais-ir-tepat-blakus

happiness is a choice

Sunday, March 31st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.67  Jau daudzus gadus uz sienas man rakstīts par laimi. Laime nav tas, kas tu esi vai kas tev pieder, bet tas, ko tu par to domā. Šodien izlasīju vēl precīzāku: “LAIME IR IZVĒLE  nevis galamērķis. Nekas tevi nedarīs laimīgu, kamēr neizvēlēsies BŪT laimīgs. Neviens cilvēks no malas nedarīs tevi laimīgu. Laime nenāks pie tevis. Tā var nākt tikai NO TEVIS paša!”

izvele laimes

#meklēt-saprast-zināt-pielietot


visvisskaistākās

Friday, March 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.66 Pie manis ir pašas pašas skaistākās puķes pasaulē! Nevaru acis atraut – tik brīnišķīgas! Nekad nebeigšu brīnīties par pārsteidzošo skaistumu pasaulē!   #skaistais-ir-tepat-blakus

ieva-rununculus