ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.65  Exhibition | The Water Lilies by Monet (2019) – THE MAGIC OF WATER AND LIGHT

Dokumentāla filma – izstāde. Pirmo reiz biju tādā pasākumā kinoteātrī. Filma “Monē Ūdensrozes: Ūdens un gaismas maģija” stāsta par  pašu Klodu Monē, kā un kāpēc viņš gleznoja, parāda vietas, kur tapuši lielie mākslasdarbi. Visvairāk, protams, puķu un ūdens pārpilnais Živernī dārzs. Ļoti uzrunājoši ir redzēt dabā glezonšanas vietu un nākamā filmas kadrā to pašu gleznā Orsē, Oranžērijas vai Marmotāna muzejā. Monē ir impersionisma aizsācējs un arī pats vārds “impersionisms” radies no Monē gleznas ar nosaukumu “Impersija. Saullēkts.”

iedvesmas pieturpunkti nr.61  Katru dienu aizvien vairāk uzrunā un iedvesmo. Pavisam mazas lietas. It kā mazas.

.Kāda strapība starp “Tu man patīc” un “Es Tevi mīlu”.  Budas atbilde: Kad tev patīk puķe, tu to noplūc. Kad mīli puķi, tu to laisti katru dienu.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.60

Esmu iemīlējusies Katie Melua dziesmās. Burtiski izkūstu viņās. Tik gaiši, viegli un atbilstoši pašreizējai man.

Mans Katie Melua dziesmu tops

1) Nine Million Bicycles

2) I Cried For You

3) The Love I’m Frightened Of

(uzklikšķini uz dziesmas un paklausies, smuki vai ne?)

P.s. Gribu lavandas saldējumu!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.57  Sestdienas vakars Rundāles pils Baltajā zālē  ar Sestās jūdzes koncertu.

Skaists ziemas vakars pilī. Drusku princeses sajūta – tumsā ejot uz pili, lielie logi izgaismoti, klusa mūzika. Fantastiski piestāvīgi pirmsZiemassvētku laikam.

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas.

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.

iedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere  ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums  burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”,  tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā.

iedvesmas pieturpunkti nr.44 Kristofs Onodibio “ienirt”. Grāmata, kuru pēc izlasīšanas, gribas nopirkt un nolikt blakus gultai. Ir tādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas man ilgu laiku gribas vēl paturēt blakus. Jau kādu gadu pie gultas dzīvojas Havjera Mariasa “Iemīlēšanās” (pārsteiguma dāvana man zem spilvena. paldies). “ienirt”  ir grāmata, kas jālasa, pilnīgi ienirstot tajā, vislabāk – vienā elpas vilcienā. Par mīlestību, nu protams. Par mākslu. Par bailēm. Par rāmjiem. Par saprašanu. Par nesaprašanu. Par dzīvi, kas jāpiedzīvo. Mana grāmata. IESAKU.

iedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27”,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.

iedvesmas pieturpunkti nr.41  Vakar mūzikas namā Daile biju uz koncertu Aija Vītoliņa & Tango Sin Quinto – Klusums. Tādu pašu nosaukumu pieejams arī albums. “Klusums ir skaļāks par vārdiem, troksni. Klusums ir miers. Klusums ir balts,” par albuma nosaukumu saka Aija Vītoliņa. “Albums ir dažādu latviešu autoru redzējums par dzīves netveramo un brīžiem trauslo ritējumu, par laiku, kura vērtību var apjaust tikai vienkāršās sarunās ar sev tuvajiem, un galvenokārt ar sevi pašu, arī par mirkļa skaistumu.”

Joprojām esmu skaņas un gaismas hipnotizēta. Vakar uzbūrās sajūta, ka ieslēgts pavasaris vai agra vasara, siltums, puķes, putni. It kā smalks un gaisīgs vieglums reizē ar pamatīgu reibinošu siltumu. Hipnotizējošs laimes mirklis, kad ir sajūta, ka pats skaistākais notiek tieši šobrīd un ne par ko citu domāt nav iespējams.

IESAKU!

iedvesmas pieturpunkti nr.40 “Varbūt tas ir viens no realitātes trūkumiem,” viņš sacīja. “Ka mums tā jāizskaistina arī brīžos, kad tā ir visskaistākā.”  Viņš mirkli domāja, tad piebilda:
“Bet varbūt trūkums piemīt nevis realitātei, bet gan mums. Varbūt tieši mēs neuzdrošināmies ticēt tam, ka skaistums pastāv un pastāvēs?”
“Kā Grēta Garbo,” minēja Vīka kundze. “Visa pasaule apbrīno viņas nevainojamo profilu, bet viņa domā tikai par to, ka viņai ir lielas pēdas.”

Citāts no Šells Vesto “Trešdienu klubs”

iedvesmas pieturpunkti nr.38 Šodien dzēru visgaršīgāko kapučino Rīgā! Esmu kapučīno fane, jo latte pa vāju, espresso pa stipru.  Kapučīno ir  garšas apskāviens! Šodien atklāju Rīgas kapučīno uzvarētāju – restorānā “Naples”. Arī pica tur izcila! Perfektas otrās brokastis!

Iesaku.

iedvesmas pieturpunkti nr.36  P.Timrota izrāde “Harolds un Moda”. Izrādi redzēju pagājušo nedēļ, bet vajadzēja laiku, lai domas “nosēstos”.  Pirms izrādes biju ļoti skeptiski noskaņota, jo biedēja pieminētās daudzās pašnāvības, bēres un 80it gadīgas kundzītes ekscentriskums. Nāvīga komēdija – rakstīts :D Taču –  neesmu vīlusies! L.Ozoliņa Modas lomā apbūra visu un visus. Tik ļoti uzskatāmi varēja redzēt, cik ļoti traģisks ir tas, ko mēs ikdienā it kā uzskatām par “normālu” dzīvi  un cik brīnišķīgs ir tas, ko reizēm uzskatām par traku, nenormālu. Tik ātri viss pāriet. Mainās. Sākas no jauna. Beidzas. Mainās.

Iesaku.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.35 Ledusskulptūru festivāls. Ziemas lietas man nepārāk. Vislabākā ar ziemu saistītā lieta ir ziemas beigas :)  Tomēr par ledusskulptūrām sapriecājos. Kaut kāds šarms tajā visā ar īslaicīgumu, mirklīgo mākslu. Šodien drusku pietrūka saules, lai ledus iemirdzētos.

Bildē – mani uzvarētāji.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.33  Franču rakstnieka Selīna romāns “Ceļojums līdz nakts galam” – šī  ir viena “traka” grāmata. Nezinu, vai varu ieteikt. Kaut gan varu ieteikt, bet ne visiem. Tāpat gāja ar lasīšanu – brīžiem gribējās likt nost, brīžiem neiespējami atrauties. Grāmata brīnišķīgā vāciņā, kura dēl vien gribas to turēt rokās un lasīt.

Pats teksts ir atskurbinoši tiešs, skaidrs kā dienasgaismas spuldze, kas izgaismo vissīkākās netīrās detaļas, neko nenotušējot miglainos aizplīvurotos zemtekstos. Selīns nerunā caur puķēm. Ļoti ļoti pārsteidzoši, ka tas sarakstīts  1932.gadā.

Katrā grāmatā man ir jāatrod varonis ar kuru vismaz daļēji varu asociēties un kurā dzīvot, Selīna varonis mani paņēm ar savu pacifismu, nespēju saprast un pieņemt karu, idiotisko kara bezjēdzību. Romāna valoda brīžiem nepanesami skarba, rupja, brīžiem uzjautrinoša, radoša un iedvesmojoša. Visa grāmata ir kā karuseļkalniņi no melna stindzinoša muklāja līdz filozofiskam baudas kalngalam. Apbrīnoju tulkotāju. Mani sajūsmina valodas jaunvārdi un dažādi valodas lietojumi, veidojumi, pārveidojumi. Piemēram, šajā tekstā:  ar nepatīkamiem cilvēkiem pilns tramvajs tiek saukts par “traum-vajs” , daudz tādu sajūsminošu nianšu. Bet nelasiet tie, kam biedē cilvēka prāta melnā puse, depresija, utt., kam gribas lasīt tikai par saulīti – nelasiet šo.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.32  Apūlija (Puglia)  ir Itālijas “zābaka papēdis”, to  dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.29 Sassi di Matera  jeb Materas vecpilsēta atrodas Dienviditālijā, Bazilikatas reģionā. Deviņtūkstošgadīgas mājiņas – alas izcirstas klintīs. Tiek minēts, ka tās esot visvecākās mājas pasaulē, kur joprojām dzīvo cilvēki. Pilsēta uzbūvēta ap kalnu un kalna virsotnē atrodas katedrāle. Ieliņas gadu tūkstošiem ir tik gludi nostaigātas, ka ielu akmens šķiet no mīksta, slidena zīda. Atmosfēra ir neaprakstāma, it īpaši vakarā, kad visās alās kalnā iedegas gaismiņas.  Nekādu reklāmu, plakātu, acīm – miers un atpūta. Līdz šim vēl nebij gadījies dzīvot viesnīcā – alā (man patīk ceļojumos izvēlēties pēc iespējas dažādākas apmešanās vietas, kolekcionēju viesnīcu dažādību). Te var palasīt vēl par Materu: http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/italija/ matera/sirma_neticamie_garsu_celojumi/sena_alu_pilseta_matera

Iedvesmas pieturpunkti Nr.27  Jau kādu brīdi esmu iemīlējusi “rozā”, krāsu, kuru agrāk necietu. Tas ir vēl viens pierādījums, ka cilvēki mainās un, atbilstoši dažādiem mentālajiem stāvokļiem, prasās dažādas ārējās izpausmes. Mana mīlestība pašlaik pieder blāvi rozajam jeb “champagne pink” (arī “spanish pink” un “pastel pink” ir uz to pusi).

Iedvesmas pieturpunkti Nr.26  Gelato – itāļu saldējums. Jaungada apņemšanās pildās, drusku aiz matiem pievilkts, bet tomēr janvāris – done. Ilzes Laizānes gleznu izstāde M Art galerijā un restorāns Galleria D’arte, kur nebij būts. I.Laizānes gleznas ir fantastiskas – gribējās visas ņemt līdzi. Smalka elpa visām cauri vijas, viegli atrast sevi un savu vietu tajās. Neiespējami palikt neiedvesmotam!  Tāpat arī D’arte nelika vilties – garšīgs, ātri pagatavots ēdiens. Un kā apaļš  punktiņš beigās – lielisks mājas saldējums (gelato italiano) ar banāniem un šokolādi.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.25   Balts. Jasmīnas Rezā lugā Art notikumi risinās ap baltu gleznu. Trakoti dārga glezna, balta ar baltām svītrām. Lugā tas vairāk ir kā katalizators attiecībām, bet man vislaik mudžinās pa galvu domas tieši par pašu balto darbu. Vai balts ir tikai balts? Manā uztverē balts ir vispilnākā krāsa, jebkura cita krāsa ierobežo vairāk, ar sajūtu, ar noskaņu, asociācijām, utt., bet baltais ļauj lidot.
Balts audekls pie sienas ir kā spogulis, kurā atspoguļojas tavas paša domas, bet tikai pie nosacījuma, ka tavas domas ir spējīgas lidot un tu esi gatavs redzēt to, kas darās tavā galvā.
Vēl viena asociācija ar balto man ir no Bariko darba “Okeāns jūra”, kur gleznotājs dienu no dienas glezno pie jūras, bet audekls joprojām ir balts, jo viņš GLEZNO JŪRU AR JŪRAS ŪDENI. Rezultātā top balts darbs ar knapi samanāmu sarkanu svēdriņu, kura rodas, kad gleznotājs ar otu pieskaras sievietes lūpām. Grāmatu lasīju pirms daudziem daudziem gadiem, bet grāmatas domas dzīvo ar mani katru dienu. Jā, jā es mīlu Bariko!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.24  there is beauty in simplicity

Iedvesmas pieturpunkti Nr.23  Dienviditālijas laukiem dodu divus atslēgvārdus – olīvas un vīns. Olīvkoki un vīnogulāji. Nekur pasaulē nebiju redzējusi tādus olīvkokus – tos pat plāno iekļaut UNESCO sarakstā. The motto of the project Millenari di Puglia” is:  “the olive tree in Apulia a 3.000 year old treasure” Puglia is famous for many things, but nothing is quite as Puglia-defining as the 50 to 60 million olive trees – that carpet the region, from the north to the south. Trīstūkstoš gadus veci pieminekļi laikam. Vēju savītiem stumbriem, katrs koks ir kā mākslas darbs, ko gribas apbrīnot atsevišķi. Cilvēkiem, kas zīmē, parasti acis pievēršas tam, kas ir savādāks, lai cik skaisti būtu “pareizie, taisnie, gludie”, zīmēt, apstrādāt interesanti ir to, kas ir greizs, citāds, interesanti ir pētīt, kāpēc.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.22 Kā katru gadu decembra beigās Mākslas akadēmijā – ЯRМАRКА. Tas ir obligāts ikgadējais pasākums katram iedvesmoties gribētājam :)  Ejot tur katru gadu un pētōt studentu darbus, ir forši skatīties, kādi uzdevumi ir doti un kā katrs tos realizē. Vēl tikai līdz 30.decembrim! Aizejiet!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.21 Dāvanas uzdāvinātas, tagad var rādīt bildes. Šogad Ziemassvētku dāvanu sajūtā dzīvoju jau no novembra un visas dāvanas ir pilnas ar manu prieku. Visgrūtākais bij izvēlēties, kuru uzrakstu no daudzajiem variantiem katram likt, jo gribējās gan smieklīgos, gan mīļos. Variantu simtiem, tāpēc grūti izvēlēties no visiem vienu katram. Kādu uzrakstu tu gribētu?

Iedvesmas pieturpunkti Nr.20 Ziemassvētku dāvanu saiņošana man sagādāja tikpat daudz prieka kā dāvanu gatavošana :)

Iedvesmas pieturpunkti Nr.19  Ziemassvētku koncerts Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. 6 jūdze baznīcā ir notikums! Man jau vienmēr liekas, ka viņu mūzika ir vairāk jāklausās kā koncertā nevis jālēkā ballītē, jo tā ir mūzika ar domu, ar sajūtu, ar stāstu.

Ar skaņu man vispār ir tā – ir mūzika, balsis, skaņas, kuras var dzirdēt parasti ar ausīm, bet ir skaņas, kas dzirdamas ar visu ķermeni, sajūta, ka iekšā viss ievibrējas. Tā man notiek ar Agra balsi un  Sestās jūdzes mūziku, skaņas tik ļoti rezonē ar mani, ka rodas sajūta – dzird viss ķermenis, katra šūna. Tāda eiforija. Rodas atkarība, gribas klausīties vēl un vēl.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.18  Pirms gadiem 13 atklāju, ka manī dzīvo slepena mīlestība uz grieķisko. Grieķu virtuve, grieķu sirtaki, grieķu attieksme “siga-siga” (tulkojas “lēnām-mierīgi”) un pat gaiss tur  ir dievīgs.   Atklājums Tērvetē – grieķu restorāns El Greco, īsti grieķisks un ar ĪSTI grieķisku garšu. Noteikti jāpagaršo Saganaki – cepts fetas vai graviera siers (abi ideāli garšīgi). Tsadziki perfektāks par perfektu! Kad sakārojas grieķisko noskaņu, jāaizbrauc uz El Greco (vai īsto Grieķiju :D)  Iesaku.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.17  Baltā dzīve. Kāds cilvēks, tāda māja. Kāda māja, tāds cilvēks. Katrs pats savas mājas kopija. Your home –  your mirror. Drusciņ papildus gaismas tumšajam laikam.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.16 Ja kādreiz sanāk braukt Tūjas virzienā un izsalkums piesaka  tiesības uz tevi, iesaku “Sidrabiņus” Jelgavkrastos. Garšīgs ēdiens, skaists ēdiens – man tas ir būtiski, lai acīm būtu tikpat daudz prieka kā vēderam. Arī maciņš ļoti nesabēdāsies. Iesaku. Labs ēdiens iedvesmo!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.15  Dailes teātris Lielā zāle 9.decembris izrāde ART. Pilnigi viss, kas vajadzīgs lieliskam teātrim. Apakšā liela tēma, reālas dzīves attiecības, daudz smieklu un Naumovas  franču dziesmu smalkums. Pirms izrādes domāju, kā 3 aktieri aizpildīs lielās zāles skatuvi, bet bija ideāli, nekas nepietrūka un nekā nebij par daudz. Perfekts teātris. Perfekti aktieri. Iesaku.  http://www.dailesteatris.lv/izrade/621/art

Iedvesmas pieturpunkti Nr.14  Esmu introverta. Ar ļoti augstu introvertuma procentu. “Par laimi” vai “diemžēl” – atkarīgs no situācijas. Agrāk ar to bija grūtāk sadzīvot, jo pasaulē joprojām valda uzskats, ka ekstravertais ir “normālāks”. Ļoti palīdzīga izrādījās, S.Keinas grāmata “Klusie ūdeņi. Introverto spēks ekstravertajā pasaulē”. Iesaku izlasīt. Introvertais ir uzmanīgs pret detaļām, niansēm, tas attiecas gan uz lietām, gan cilvēkiem, jūt, sajūt, pamana, piefiksē, bet nerunā vai runā maz. Introvertam apkārtējā vidē vajag maz stimulu, jo ārprātā daudz stimuli ir viņa iekšpusē, domās. Introverts var staigāt melnbalts un dzīvot pilnīgi baltā mājā, jo galvas iekšpusē viņam ir krāsu eksplozija. Introverts var nerunāt ar cilvēkiem, jo iekšpusē risina vismaz 10 sarunas ar sevi. Introverts ļoti labi jūtas ar kaķi. Introvertam uzdzen šausmas “small talk” – saviesīgas sarunas   ne par ko. Introverts ir sajūsmā par sarunu biedru, ar kuru var risināt dziļas sarunas par lietu, kas viņu aizrauj. Joprojām vēl mācos sadzīvot ar savu introvertumu, mācos justies normāli nerunājot – neizlikties, ka obligāti ir kaut kas jāpasaka, mācos justies normāli neejot ciemos, bieži atsakoties no saviesīgiem pasākumiem. (Dažas reizes gadā var :)) Vēl man daudz jāmācās, lai sajustos patiešām labi. Grāmatas palīdz. Varbūt vari ieteikt man vēl kādu grāmatu par šo?

Lasi Fabulā: https://fabula.im/en/55e0137ebe738f35001670f8-Klusie-udeni-Introverto-speks-ekstravertaja-pasaule-Suzana-Keina

Iedvesmas pieturpunkti Nr.13  Runājot par iedvesmu ir neiespējami nepieminēt Pintrestu. Pateicoties brālim, jau vairākus gadus pintrest ir manā ikdienā. Tik daudz iedvesmas, padomu, piemēru jebkurā interesējošā sfērā. Dažreiz man liekas, ka pintresta mapītes varētu būt tās “vēlmju mozaīkas vai kolāžas”, ko cilvēki sev veido, kādu dzīvi sev vēlas. Ieejot cilvēka pintresta lapā, man šķiet, var vairāk saprast par cilvēku nekā citos tīklos, jo tās ir patiesas katra personīgās intereses (kaut arī daļa mapju nav citu acīm redzama).

Iedvesmas pieturpunkti Nr.12 Joprojām par lasīšanu un grāmatām. Pēdējos gados pārsvarā lasu elektroniski, kaut arī kādreiz likās, ka nav iespējams atteikties no papīra grāmatas, bet daudzie ērtuma plusi un iespēja vienmēr nēsāt līdzi veselu bibliotēku uzvarēja ātri. Ja kāds vēl nav pazīstams un gribētu lasīt elektroniski, iesaku:  Fabulu:  https://fabula.im/lv

Bet palaikam tāpat apmeklēju bibliotēku un pētot bibliotēkas grāmatu pieejamību, ieraudzīju pārsteidzošu skatu – rindā uz grāmatu ir 69 cilvēki. Tas nozīmē, ka cilvēki lasa un tas ir superforši! Bibliotēkas katalogs: https://katalogs.rcb.lv/Alise/lv/home.aspx

Iedvesmas pieturpunkti Nr.11 Pirms kāda laika biju izrādē Novecento (“Tūkstošdeviņsimt”) Spīķeru koncertzālē. Novecento ir Alesandro Bariko garstāsts un  Bariko joprojām ir mans iemīļotākais rakstnieks.  Ļoti oriģināla un ļoti uzrunājoša izrāde, pagājis jau laiciņš kopš redzētā, bet tas joprojām dzīvo manī un iedvesmo.

Izcils stāsts + izcila Vestarda Šimkus mūzika = Novecento.  15.decembrī būs vēl viena izrāde – IESAKU, aizejiet!  Tik daudz jaunu sajūtu, jaunu domu!    Ieskatam:   http://www.spikeri.lv/notikumi/eiropas-ziemassvetki-vestards-simkus-koncertizrade-novecento/

Iedvesmas pieturpunkti Nr.10 Ja ir vēlēšanās Ziemassvētku dāvanas gatavot pašam un man tāda  ir, tad laiks ķerties klāt. Pāgājušā gadā visai ģimenei taisīju ādas siksniņu aproces ar iniciāļiem. Dāvanas noformējās ar zīmētām kartiņām – eko dāvanu stilā (bilde zemāk) :) Šogad dāvanas jau gatavojās, bet bildes – vēlāk, lai VIŅI nenoskatās :) Ja dāvanās taisa to, kas pašam patīk un dara kaut ko vēl nedarītu, pats dāvanu gatavošanas process sagādā tik daudz prieka un aizvien jaunu un jaunu iedvesmu! Katrs ir pelnījis īpaši viņam radītu dāvanu, godavārds!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.9 Lasīšana ir kaislība. Iesaku.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.8 AuthorCafe Vecrīgā – Magic Flamenco with Mark. Mazs brīnišķīgs mājīgs koncerts pie vīna glāzes kafejnīcā. Vienkāršums. Sarunas. Ģimene. Izcili piestāvīgi piektdienas vakaram.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.7 Franču psihoterapeiti ir pierādījuši, ka, pieskaroties/noglāstot cilvēku 32 reizes dienā, var ļaut viņam sajusties laimīgam. Bez pieskārieniem cilvēks nevar ne attīstīties, ne būt laimīgs.

Iesaku.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.6    M.Sepas grāmata “Migrēna.Izlaušanās”  – iesaku visiem migrēnas skartajiem un visiem, kam jādzīvo kopā ar šiem migrēnas “izraudzītajiem”. Līdz šim nebiju iedomājusies, ka par to iespējams uzrakstīt romānu, jā – pamacību grāmatas, veselības padomu grāmatas, dziedniecības grāmatas, bet romāns! Šur tur arī daži joki, smieklīgi. Bet kopumā sajūta, ka tevi saprot. Precīzi saprot. Paldies Fabula: https://fabula.im/lv/9789934539190-Migrena-Izlausanas-Maija-Sepa

Iedvesmas pieturpunkti Nr.5   Venēcija mani pārsteidza. Biju iedomājusies romantiskus tiltiņus, bet netīrus ūdeņus. Biju iedomājusies vēsturi elpojošas mājas, bet apkārt tūristu miljonus. Svētā Marka laukumā cilvēku tiešām gandrīz vienmēr ir daudz, bet izstaigājot visas mazās ieliņas nomalēs, var mierīgi izpriecāties par fantastiskajām mājām, par burvīgajiem mazajiem un lielajiem tiltiem un neskaitāmām laivām. Ūdens ir tīrs, pārsteidzošās zilās, zaļās nokrāsās.  Uz Sv.Marka laukumu ejiet agri no rīta, kad caur Dodžu pils kreiču lodziņiem parādās lecošā saule. Venēcija ir brīnišķīga vieta.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.4 Mazmežotnes muižā 28.oktobrī Tango sin quinto koncertprogrammā Atgriezties dienvidos/ Vuelvo al Sur. Ļoti sirsnīgs pasākums ļoti īpašā vietā. Esmu ļoti pateicīga, ka varēju piedzīvot tādus mirkļus.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.3 Brīnišķīgs Mārča Auziņa koncerts mūzikas namā Daile. Iesaku, iesaku, iesaku -tiem, kas mīl ģitāru, noskaņu. Koncerta nosaukums “Viens”. Apstādināja galvu no ikdienas, satina ģitāras stīgu skaņās kā samīļojumā. https://muzikaspasaule.lv/home/pop-rock/2311-marcis-auzins-apstadina-laiku-ar-izjustu-hallelujah-kaverversiju-gitarai

Iedvesmas pieturpunkti Nr.2 Iesaku aiziet uz Arsenālu – vēl tikai šonedēļ tur izstāde “Paralēli”.

Vija Zariņa uzrunā tik atvērti, tik dziļi, tik vienkārši.  Grūti aiziet prom no izstādes, gribas sasmelties to tīro, skaidro, patieso.  Tāda vienkārša un reizē ļoti piepildīta esība.

Iedvesmas pieturpunkti Nr.1   Koncerts  AKUSTISKO ĢITĀRU TRIO AG 3 o /A. Hermanis, K. Zemītis, M. Auziņš/. Trio radītā mūzika ir tik harmoniska, ka klausoties un skatoties rodas sajūta, ka mūzikas skaņas burtiski pārplūst no vienas ģitāras otrā un trešā. Asprātīgi sarunu iestarpinājumi un pārsteidzoša mūzika, visu koncerta laiku notur 100% uzmanību.

Iedvesmas pieturpunkti. Sākums. Patiesībā mani iedvesmoja G.Račs ar savu apņemšanos katru dienu uzrakstīt pa dzejolim. Es gribu pierakstīt iedvesmojošās lietas. Priekuradošās lietas. Un droši vien ne katru dienu, bet pa laiciņam. Sajūta, ka vajag  vairāk padalīties ar labo. Tāpēc nebrīnieties, ka te nekā negatīva nebūs.

Esmu aizrāvusies ar Milanu Kunderu. Kas ir labāks smagums vai vieglums? Kas ir labāk pacelties bezpiesaistes vieglumā vai izjust pilnu amplitūdu smaguma, sajūtot realitāti tādu, kā tā ir?

Ja gribi peldēties, nāksies saslapināties.  /A.Hermanis/  https://fabula.im/lv/9789934565076-Dienasgramata-Alvis-Hermanis