ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

Mazām meitenītēm – mazs enģelītis, kas sargās miedziņu, kamēr viņas guļ, un uzburs miljoniem taurenīšu, kas lidos līdzi katru dienu un pasargās :) Dāvana kristībās! Uz zīda gleznots un ierāmēts.

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

Viņa bija kaut kas starp debesīm un zemi. Bija jāpiedzimst par puķi, bet piedzima par cilvēku. Viņa elpo un jūt caur smaržu un gaismu. Viņa ir gaiss, dvesma, kaut kas netverams, pat pašai sev. Viņa redz krāsas kā sajūtas. Un sajūt citu prieku vai skumjas kā smaržu. Viņa ir zīds un neprasiet, lai būtu vadmala. Viņa iet pa zemi kā cilvēks, bet nekad nekad nav jutusies kā pieskārusies zemei. Viņa ir starp cilvēkiem, bet nav. Viņai par smagu cilvēku valoda, par brutālu cilvēku skrējiens pēc kaut kā. Viņa ir dzeja. Viņa ir mīlestība. Viņa elpo caur ādu. Tāpēc nevar izturēt ziemu, kas liek savilkt kārtu kārtas un aizver elpu. Viņa zina kā smaržo rīta gaisma un zina kā skan no kokiem krītošas lapas. Tik nepiemērota ātrajai pasaulei, tik nepiemērota laikam. Neaprociet viņu, kad viss beigsies, ļaujiet lidot.