ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.212 Aizraušanās ar podiņiem ir pieņēmusi krietnus apmērus :)) Tik daudz ideju, tik daudz sakāmā, ka nevar apstāties “podoties” :)

Pavisam mazi meitenīšu podiņi pasteļtoņos! (bildēs grūti saprast izmērus). Elīnai un Kasparam sagadījās saņemt savu podiņu tieši 10tajā kāzu jubilejā! :)

iedvesmas pieturpunkti nr.210 Daudz daudz podiņu! Šoreiz arī krāsaini, bet tāpat katrs ar vārdu, katrs ar uzrakstiem – īpaši piemeklētiem!

iedvesmas pieturpunkti nr.208 Vēl viens hobijs, vēl viena aizraušanās! Podi un podiņi puķēm un puķītēm! Personalizēti ar vārdiem, ar uzrakstiem, zīmējumiem, ornamentiem un novēlējumiem!

Man patīk pierakstīt citātus no grāmatām, ko izlasu. Bet ne vienmēr tā ir, ka šie citāti būtu tieši ar lielu citātisko vērtību. Reizēm es pierakstu domas, ko gribu atcerēties konkrētu  vārdu dēļ vai to domu dēļ, ko šie citāti izraisa. Reizēm pat mana nostāja varbūt pilnīgi pretēja uzrakstītajam, bet pateikts tik smuki un tik smuks vārdu lietojums, ka gribas to paturēt.

.

“Katram tiek tik daudz, cik viņam nepietiek”

Klusums ir īstā saruna starp draugiem. Nav svarīgi vārdi, svarīgi ir tas, ka nav nepieciešams neko teikt.

Apgleznots zīda kāzu karogs. Paskaties arī citus kāzu karogu galerijā!

“Vārdi tevi piesien pie tevis paša.Patiesība ar vārdiem nav izstāstāma. Vārdi ir tikai Patiesības nomestā vecā āda jeb Patiesības līķis.  Miroņa miesas nepavisam vairs nav tas, kas pirms dažiem mirkļiem dzīvojis. Patiesība ir dzīva. Katru acumirkli tā nepārtraukti pārvēršas, lai arī vienmēr – mūžīgi mūžos! – paliek tā pati. Patiesība pārstāj būt par Patiesību, ja to nogrāb ciet un turies tai klāt, alkatīgi pieķēries kā nenovērtējamai mantai. Patiesība nevar piederēt nevienam. Cilvēki maldās, domādami, ka meklē Patiesību vai arī ka Patiesību atraduši. Īstenībā Patiesība meklē cilvēkus. Patiesība viņus atrod. Vai arī – neatrod. Patiesībai vajag daudz vietas. Ļoti plašu telpu. Ja cilvēks nav tukšs, ja viņš ir sevis paša pilns, pat atradusi viņu, Patiesība viņā nekad nespēs ieiet. Bet, arī nolaidusies cilvēkā, viņa tajā uz ilgu laiku nepaliek. Viņa uzkavējas tikai mirkli. Pēc tam viss jāsāk no jauna. Var likties, ka tas ir grūti. Bet tas nav ne grūti, ne viegli. Nelīdzēs nekādi pūliņi, bet arī kūtrums nav talkā nācējs. Nekas nav izskaidrojams. Viss ir noslēpums. ” /J.Ivanauskaite. Sapņiem līdzi/