Par robežām

January 8th, 2019 by ieva

Šis būs stāsts par robežām jeb robežu nesaprašanām. Tieši burtiski – par tām kartē ievilktajām svītrām. Nu pasakiet man, kā tas var būt, ka kāds ir tiesīgs novilkt svītru uz zemes un teikt, ka tie aiz svītras ir citi. Manā galvā nekādi nesaliekas tas fakts, ka svītras šajā pusē šī lapsa ir latviešu lapsa, bet tā tur metru tālāk aiz svītras ir pilnīgi cita – lietuviešu lapsa. Šis ūdens, kas pašlaik iztvaiko man blakus, pēc nedēļas nolīs kaut kur pie Melnās jūras un būs citai zemei piederošs dīķis? Visa zeme ir viens organisms, kas dzīvo savā ciklā, viss ir tik cieši saistīts, kāpēc kaut kādi cilvēki – zemeslodes skudras ir tiesīgi savilkt līnijas? Un vēl karot par tām. Varbūt es esmu ļoti aprobežota, bet manā galvā tas nesaliekas, ne robežas, ne kari. Es dzīvoju pieņemot šo kārtību, bet savā būtībā es to nesaprotu.

robezas

Sirds dāvaniņas

December 19th, 2018 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti Nr.58 Šogad dāvanās – sirsniņas. Katram ar savu vārdu, katram ar savu rakstiņu – personalizēta sirsniņa iekarināšanai eglītē. Iekarot sirsniņu eglē – jāievēlas vēlēšanās, pilnīgi noteikti  piepildīsies :) Baltās sirdis dāvina kastītēs baltā zīdpapīrā iesaiņotas. Priecīgus Ziemassvētkus! sirdis ziidpapiraa

sirsninjas

Skaists ziemas vakars pilī

December 19th, 2018 by ieva

rundaleIedvesmas pieturpunkti Nr.57  Sestdienas vakars Rundāles pils Baltajā zālē  ar Sestās jūdzes koncertu.

Skaists ziemas vakars pilī. Drusku princeses sajūta – tumsā ejot uz pili, lielie logi izgaismoti, klusa mūzika. Fantastiski piestāvīgi pirmsZiemassvētku laikam.

Federika Bosko un Murakami

December 19th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.56 Neesmu sen neko pateikusi par grāmatām. Bija aizķērusies nelasīta viena Murakami grāmata Par ko es runāju, runādams par skriešanu”. Laba.

“… Laikam gan cilvēkiem ir ļoti svarīgi katru dienu redzēt daudz ūdens. “Cilvēkiem” – tas, protams, atkal ir vispārinājums, tomēr šķiet, ka man pašam tas ir ļoti svarīgi. Ja kādu laiku neredzu ūdeni, rodas sajūta, it kā es pamazām vien kaut ko zaudēju. Iespējams, tā jūtas mūzikas mīļotāji, kuri kaut kādu iemeslu dēļ ilgu laiku nedzird mūziku…”

“…Es domāju, ir procesi, kas nepieņem pārmaiņas. Un, ja šajos procesos ir jāiekļaujas, tad vienīgais, ko var darīt, procesam spītīgi atkārtojoties, ir pašiem mainīties (vai deformēties), lai padarītu to par savas personības daļu…”


gramatas

Šī mēneša atklājums - itāļu rakstniece Federīka Bosko. (Man laikam ir vājība uz itāļu rakstniekiem:)

Grāmata “Mīlestības patiesā nozīme” (Il peso specifico dell’amore). Izcila. It sevišķi, ja dzīvē nācies izdarīt izvēles par attiecībām, par šķiršanos. Forši var paķidāt domās līdzi to pašu “mīlestības” terminu. Kas ir, kas nav, ko vajadzētu, ko nevajadzētu.

 

igate. iedvesmas pieturpunkti

November 20th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

igate

kristību dāvana

November 20th, 2018 by ieva

Mazām meitenītēm – mazs enģelītis, kas sargās miedziņu, kamēr viņas guļ, un uzburs miljoniem taurenīšu, kas lidos līdzi katru dienu un pasargās :) Dāvana kristībās! Uz zīda gleznots un ierāmēts.

engelis

viļņa. iedvesmas pieturpunkti

November 20th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

neris

viņa ir gaiss

November 3rd, 2018 by ieva

Viņa bija kaut kas starp debesīm un zemi. Bija jāpiedzimst par puķi, bet piedzima par cilvēku. Viņa elpo un jūt caur smaržu un gaismu. Viņa ir gaiss, dvesma, kaut kas netverams, pat pašai sev. Viņa redz krāsas kā sajūtas. Un sajūt citu prieku vai skumjas kā smaržu. Viņa ir zīds un neprasiet, lai būtu vadmala. Viņa iet pa zemi kā cilvēks, bet nekad nekad nav jutusies kā pieskārusies zemei. Viņa ir starp cilvēkiem, bet nav. Viņai par smagu cilvēku valoda, par brutālu cilvēku skrējiens pēc kaut kā. Viņa ir dzeja. Viņa ir mīlestība. Viņa elpo caur ādu. Tāpēc nevar izturēt ziemu, kas liek savilkt kārtu kārtas un aizver elpu. Viņa zina kā smaržo rīta gaisma un zina kā skan no kokiem krītošas lapas. Tik nepiemērota ātrajai pasaulei, tik nepiemērota laikam. Neaprociet viņu, kad viss beigsies, ļaujiet lidot.

ieva-white

Katvaru muižas parks

October 13th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.53  Mistiski skaista vieta. It sevišķi, ja paveicas ar gaismu. Tik daudz kas Latvijā redzēts, bet par šo vietu nebiju dzirdējusi.  Katvaru parks ir apmēram 15 hektārus liels, un daļa tā atrodas Katvaru ezera krastā.  Spokainas liepu alejas, no kurām pati grandiozākā ir augšējās terasē – tur atrodamas 400 gadus vecas, četrus līdz piecus metrus resnas liepas. Visiespaidīgākais no visiem Katvaru parka stādījumiem ir liepu ziemeļu labirints ar ļoti īpatnēji veidotām liepām, caur kuru lapotni vasarās nav saskatāmas debesis. Liepas izskatās gluži kā pasakās noburts ļaužu pulks. Un, lai arī Pokaiņi ir Latvijas ezotērkas un misticisma cienītāju  Meka, domājams, ka arī Katvaru liepu parks ir pilns ar smalkām enerģijām, spokiem un portāliem uz paralēlajām pasaulēm.

katvari

gaisma. iedvesmas pieturpunkti

October 6th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas. IMG_20180907_195231

mouse family

October 5th, 2018 by ieva

Peļu ģimene. Dāvana pašam mazākajam. Man vislaik gribas, lai bērnu istabās, bērnu acīs vairāk  ir mīļie zīmējumi. Nevis tikai  pokemoni un visādas modernās hibrīdradības.Vairāk mīlestības. Vairāk īstuma.

peles

par to pašu

September 10th, 2018 by ieva

ievaszidsMan patīk domas, kas kā puzles gabali saslēdzas galvā. Vakar pēc ieraksta šeit par 3% uz izziņu, apziņu tendētajiem cilvēkiem sapratu, ka tieši tā pati doma izskan vienā no maniem iemīļotākajiem citātiem. Tā parasti ir, kad pieslēdz apziņu, interesi kādai lietai – Tu to sāc redzēt visur. Un bieži dažādas savstarpēji nesaistītas lietas, domas saslēdzas vienā puzlē.

„I believe in aristocracy, though… Un tomēr es ticu aristokrātijai. Ja vien šis vārds ir īstais. Nevis varas aristokrātijai, kas balstās uz sabiedrībā ieņemamo stāvokli un ietekmi, bet vērīgo un neuzkrītošo  aristokrātijai. Tās pārstāvji ir sastopami visās nācijās, starp visu šķiru un visu vecumu cilvēkiem. Un, kad viņi tiekas, starp viņiem pastāv tāda kā slepena bezvārdu vienošanās. Viņi pārstāv vienīgo patieso cilvēces tradīciju, mūsu dīvainās rases vienīgo uzvaru pār nežēlību un haosu.  Viņi spēj ieklausīties citos tāpat kā sevī un viņu modrība nav poza, drīzāk spēja visu izturēt. Un piedevām … they can take a joke … viņiem piemīt humora izjūta”

A.Gavalda. Mierinošā.

tas ir daudz vai maz?

September 9th, 2018 by ieva

Reanimatologs, SKOLOTĀJS  Pēteris Kļava saka: “Neapzinātajā kolektīvajā apziņā pār cilvēci valda bailes, kuras sekas ir alkatība un agresivitāte, tāpēc cilvēki mēģina paslēpties reliģijās, filozofijās, dzejā, zinātnes pētījumos vai baudās. Bet viedums piedāvā iepazīt sevi, kas arī ir dzīves jēga. … jūtu, ka ļoti daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – tie varētu būt 60 000 – interesējas par fundamentāliem garīguma, psihes un zinātnes jautājumiem. Kāpēc es minu šo skaitli? Zinātne izsaka varbūtību, ka ikvienā sabiedrībā apmēram 3 – 4% cilvēku piemīt “Dieva gēns” vai garīguma izziņas gēns. Te arī ir tie 60 000 – 3 % no 2 miljoniem Latvijas tautas”.

Tas ir daudz vai maz?

“Izmaiņas, pasaulē, valstī sākas no katra cilvēka spējām apzināties savu apziņu  un tās radošo potenciālu”.

ieva-klava

pablo picasso

September 7th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

picasso

tā ir, vai ne?

September 7th, 2018 by ieva

Vakar kursos dzirdēju smuku domu: “Vīrieši ir motori, sievietes ir akumulatori. Kad vīrietim nav enerģijas, nav spēka, ir slikti – viņš pieslēdzas pie sievietes, pie akumulatora, kas par viņu parūpējas un uzlādē, bet lai uzlādētos akumulators -  sievietei ik palaikam OBLIGĀTI jādara tas, kas ļauj viņai “lidot”".

ievaB

ticēt brīnumainajam

August 25th, 2018 by ieva

300x0_ticet_brinumam_vax2iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.


vasariņa. iedvesmas pietrupunkti

July 30th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.49 Pasakaina vasariņa. Dzīve apmet kūlenīti. Un Tu iemīli citas krāsas, klausies citu radiostaciju.

vasara

neredzamās pilsētas

May 19th, 2018 by ieva

Kalvino_italoiedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

5as minūtes Toskānā

May 19th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!
toscana

cinque terre

May 15th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

cinque terre