viņa ir gaiss

November 3rd, 2018 by ieva

Viņa bija kaut kas starp debesīm un zemi. Bija jāpiedzimst par puķi, bet piedzima par cilvēku. Viņa elpo un jūt caur smaržu un gaismu. Viņa ir gaiss, dvesma, kaut kas netverams, pat pašai sev. Viņa redz krāsas kā sajūtas. Un sajūt citu prieku vai skumjas kā smaržu. Viņa ir zīds un neprasiet, lai būtu vadmala. Viņa iet pa zemi kā cilvēks, bet nekad nekad nav jutusies kā pieskārusies zemei. Viņa ir starp cilvēkiem, bet nav. Viņai par smagu cilvēku valoda, par brutālu cilvēku skrējiens pēc kaut kā. Viņa ir dzeja. Viņa ir mīlestība. Viņa elpo caur ādu. Tāpēc nevar izturēt ziemu, kas liek savilkt kārtu kārtas un aizver elpu. Viņa zina kā smaržo rīta gaisma un zina kā skan no kokiem krītošas lapas. Tik nepiemērota ātrajai pasaulei, tik nepiemērota laikam. Neaprociet viņu, kad viss beigsies, ļaujiet lidot.

ieva-white

Katvaru muižas parks

October 13th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.53  Mistiski skaista vieta. It sevišķi, ja paveicas ar gaismu. Tik daudz kas Latvijā redzēts, bet par šo vietu nebiju dzirdējusi.  Katvaru parks ir apmēram 15 hektārus liels, un daļa tā atrodas Katvaru ezera krastā.  Spokainas liepu alejas, no kurām pati grandiozākā ir augšējās terasē – tur atrodamas 400 gadus vecas, četrus līdz piecus metrus resnas liepas. Visiespaidīgākais no visiem Katvaru parka stādījumiem ir liepu ziemeļu labirints ar ļoti īpatnēji veidotām liepām, caur kuru lapotni vasarās nav saskatāmas debesis. Liepas izskatās gluži kā pasakās noburts ļaužu pulks. Un, lai arī Pokaiņi ir Latvijas ezotērkas un misticisma cienītāju  Meka, domājams, ka arī Katvaru liepu parks ir pilns ar smalkām enerģijām, spokiem un portāliem uz paralēlajām pasaulēm.

katvari

gaisma. iedvesmas pieturpunkti

October 6th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas. IMG_20180907_195231

mouse family

October 5th, 2018 by ieva

Peļu ģimene. Dāvana pašam mazākajam. Man vislaik gribas, lai bērnu istabās, bērnu acīs vairāk  ir mīļie zīmējumi. Nevis tikai  pokemoni un visādas modernās hibrīdradības.Vairāk mīlestības. Vairāk īstuma.

peles

par to pašu

September 10th, 2018 by ieva

ievaszidsMan patīk domas, kas kā puzles gabali saslēdzas galvā. Vakar pēc ieraksta šeit par 3% uz izziņu, apziņu tendētajiem cilvēkiem sapratu, ka tieši tā pati doma izskan vienā no maniem iemīļotākajiem citātiem. Tā parasti ir, kad pieslēdz apziņu, interesi kādai lietai – Tu to sāc redzēt visur. Un bieži dažādas savstarpēji nesaistītas lietas, domas saslēdzas vienā puzlē.

„I believe in aristocracy, though… Un tomēr es ticu aristokrātijai. Ja vien šis vārds ir īstais. Nevis varas aristokrātijai, kas balstās uz sabiedrībā ieņemamo stāvokli un ietekmi, bet vērīgo un neuzkrītošo  aristokrātijai. Tās pārstāvji ir sastopami visās nācijās, starp visu šķiru un visu vecumu cilvēkiem. Un, kad viņi tiekas, starp viņiem pastāv tāda kā slepena bezvārdu vienošanās. Viņi pārstāv vienīgo patieso cilvēces tradīciju, mūsu dīvainās rases vienīgo uzvaru pār nežēlību un haosu.  Viņi spēj ieklausīties citos tāpat kā sevī un viņu modrība nav poza, drīzāk spēja visu izturēt. Un piedevām … they can take a joke … viņiem piemīt humora izjūta”

A.Gavalda. Mierinošā.

tas ir daudz vai maz?

September 9th, 2018 by ieva

Reanimatologs, SKOLOTĀJS  Pēteris Kļava saka: “Neapzinātajā kolektīvajā apziņā pār cilvēci valda bailes, kuras sekas ir alkatība un agresivitāte, tāpēc cilvēki mēģina paslēpties reliģijās, filozofijās, dzejā, zinātnes pētījumos vai baudās. Bet viedums piedāvā iepazīt sevi, kas arī ir dzīves jēga. … jūtu, ka ļoti daudzi tūkstoši Latvijas iedzīvotāju – tie varētu būt 60 000 – interesējas par fundamentāliem garīguma, psihes un zinātnes jautājumiem. Kāpēc es minu šo skaitli? Zinātne izsaka varbūtību, ka ikvienā sabiedrībā apmēram 3 – 4% cilvēku piemīt “Dieva gēns” vai garīguma izziņas gēns. Te arī ir tie 60 000 – 3 % no 2 miljoniem Latvijas tautas”.

Tas ir daudz vai maz?

“Izmaiņas, pasaulē, valstī sākas no katra cilvēka spējām apzināties savu apziņu  un tās radošo potenciālu”.

ieva-klava

pablo picasso

September 7th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

picasso

tā ir, vai ne?

September 7th, 2018 by ieva

Vakar kursos dzirdēju smuku domu: “Vīrieši ir motori, sievietes ir akumulatori. Kad vīrietim nav enerģijas, nav spēka, ir slikti – viņš pieslēdzas pie sievietes, pie akumulatora, kas par viņu parūpējas un uzlādē, bet lai uzlādētos akumulators -  sievietei ik palaikam OBLIGĀTI jādara tas, kas ļauj viņai “lidot”".

ievaB

ticēt brīnumainajam

August 25th, 2018 by ieva

300x0_ticet_brinumam_vax2iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.


vasariņa. iedvesmas pietrupunkti

July 30th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.49 Pasakaina vasariņa. Dzīve apmet kūlenīti. Un Tu iemīli citas krāsas, klausies citu radiostaciju.

vasara

neredzamās pilsētas

May 19th, 2018 by ieva

Kalvino_italoiedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

5as minūtes Toskānā

May 19th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!
toscana

cinque terre

May 15th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

cinque terre

portovenere

May 13th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere  ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums  burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”,  tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā. ieva-portovenere

ienirt. iedvesmas pieturpunkti

April 29th, 2018 by ieva

ienirtiedvesmas pieturpunkti nr.44 Kristofs Onodibio “ienirt”. Grāmata, kuru pēc izlasīšanas, gribas nopirkt un nolikt blakus gultai. Ir tādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas man ilgu laiku gribas vēl paturēt blakus. Jau kādu gadu pie gultas dzīvojas Havjera Mariasa “Iemīlēšanās” (pārsteiguma dāvana man zem spilvena. paldies). “ienirt”  ir grāmata, kas jālasa, pilnīgi ienirstot tajā, vislabāk – vienā elpas vilcienā. Par mīlestību, nu protams. Par mākslu. Par bailēm. Par rāmjiem. Par saprašanu. Par nesaprašanu. Par dzīvi, kas jāpiedzīvo. Mana grāmata. IESAKU.

kvēldiegs. iedvesmas pieturpunkti

April 9th, 2018 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.43 Kvēldiegs. Izrāde: ģitāras skaņa + vertikālā deja + gaismas + video projekcijas. Ar pamatdomu – apzinātie sapņi, ko pasvītroja telpas iekārtojums katrā pusē skatuvei uz melnas sienas uzraksts. Gaismas kā dzirksteles seko līdzi skaņai un kustībai. Spuldzes iedegas no pieskārieniem un nodziest. Sapņi uzprojicējas un nodziest. Skaisti.

kveldiegs

look at things differently

April 1st, 2018 by ieva

different

lasītājs vilcienā 6.27

March 16th, 2018 by ieva

300x0_lasitajs_vilcienaiedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27″,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.

ātrais laiks

March 15th, 2018 by ieva

Šis nebūs nekāds iedvesmas pieskāriens. Šis būs skumjais fakts par ātrumu, kādā dzīvojam.   Ir tādi, kam ātrums sagādā prieku, ātra dzīve, daudz notikumu, bet … ir tādi kā es, kam gribas redzēt detaļas, kuras nav iespējams pamanīt, braucot savos ātrvilcienos. Ātrvilcieni samiglo skatu, viss saplūst vienā, nevar pat koncentrēties, lai izlasītu staciju nosaukumus, kur gribētos izkāpt un iepauzēt. Galva ir tik koncentrēta, acis žilbst, nogurst un nevar saprast, cik daudz jau pazibējis garām, ko būtu gribējusi redzēt. Nevar saprast, kas uz priekšu.  Man pietrūkst miera, elpas un smalkuma apkārt, visi skrien, samin puķes, rausta bērnus un neredz, cik smalka pasaule mums ir blakus.

atrais laiks

Apsoli, ka pamanīsi, kurā dienā parādīsies pirmie pavasara pumpuri kokos un pamanīsi brīdi, kad viņi izšķilsies. Tas ir svarīgāk par atskaiti, par nepabeigto darba tabulu.

klusums. iedvesmas pieturpunkti

March 10th, 2018 by ieva

klusumsiedvesmas pieturpunkti nr.41  Vakar mūzikas namā Daile biju uz koncertu Aija Vītoliņa & Tango Sin Quinto – Klusums. Tādu pašu nosaukumu pieejams arī albums. “Klusums ir skaļāks par vārdiem, troksni. Klusums ir miers. Klusums ir balts,” par albuma nosaukumu saka Aija Vītoliņa. “Albums ir dažādu latviešu autoru redzējums par dzīves netveramo un brīžiem trauslo ritējumu, par laiku, kura vērtību var apjaust tikai vienkāršās sarunās ar sev tuvajiem, un galvenokārt ar sevi pašu, arī par mirkļa skaistumu.”

Joprojām esmu skaņas un gaismas hipnotizēta. Vakar uzbūrās sajūta, ka ieslēgts pavasaris vai agra vasara, siltums, puķes, putni. It kā smalks un gaisīgs vieglums reizē ar pamatīgu reibinošu siltumu. Hipnotizējošs laimes mirklis, kad ir sajūta, ka pats skaistākais notiek tieši šobrīd un ne par ko citu domāt nav iespējams.

IESAKU!