ievaszids.lv

Glezna “Bāka” (100x120cm). No vienas puses baltā klints kā ģimenes pamats, vīrišķais spēks un balsts. No otras – pūkainas smilgas kā maigums un jūtas. Gaisma savieno šos it kā pretpolus. Viņš un viņa. Spēks un maigums.  Gaisma staro no dažādiem avotiem, taču gaisma, kurā jānokļūst ir katram sevī pašā iekšpusē, bāka tikai parāda, izgaismo  ceļu.  Putni un debesis – brīvība, plašā ELPA, izplest spārnus UN BŪT, elpot.  Vienkārši būt gaismā  un mīlestībā.  

iedvesmas pieturpunkti nr.207 Mazie ātrie zīmējumi pašai sev kā sajūtu pieraksti. Uzzīmēt sevi. Zīmēta dienasgrāmata, zīmēšanas pieraksti.

Citāds laiks. Jo vairāk tumsas, jo vieglāk redzēt gaismu, kas apspīd ceļu, kur būtu jāiet. Sajūta, kas ļauj lidot, ja pietiktu drosmes atraisīties no visa, kas vēl tur. Bet varbūt vienkārši glezna, kur dārzs, mežs un peldēšana starp zvaigznēm. Par VIŅU, kura lidoja naktīs.

Šis nebūs nekāds iedvesmas pieskāriens. Šis būs skumjais fakts par ātrumu, kādā dzīvojam.   Ir tādi, kam ātrums sagādā prieku, ātra dzīve, daudz notikumu, bet … ir tādi kā es, kam gribas redzēt detaļas, kuras nav iespējams pamanīt, braucot savos ātrvilcienos. Ātrvilcieni samiglo skatu, viss saplūst vienā, nevar pat koncentrēties, lai izlasītu staciju nosaukumus, kur gribētos izkāpt un iepauzēt. Galva ir tik koncentrēta, acis žilbst, nogurst un nevar saprast, cik daudz jau pazibējis garām, ko būtu gribējusi redzēt. Nevar saprast, kas uz priekšu.  Man pietrūkst miera, elpas un smalkuma apkārt, visi skrien, samin puķes, rausta bērnus un neredz, cik smalka pasaule mums ir blakus.

Apsoli, ka pamanīsi, kurā dienā parādīsies pirmie pavasara pumpuri kokos un pamanīsi brīdi, kad viņi izšķilsies. Tas ir svarīgāk par atskaiti, par nepabeigto darba tabulu.