Glezna “Caurvītas pasaules“. Divas sfēras, divas pasaules, kas caurauž viena otru. Sarkanās ogas kā fiziskā taustāmā realitāte, gaismas arkas un kupoli kā mentālā realitāte. Kura ir reālāka? Atrast sevi tam visam pa vidu.
Un kā jau solīju, uzreiz parādu, kā bilde izskatās interjerā. Pati katrreiz esmu pārsteigta, cik savādāk katrā vietā izskatās viens un tas pats darbs. Tāpēc arī mājās ir būtiski piemeklēt gleznai vietu, kur atbilstošs apgaismojums un vide.
Glezna “Trīs fejas”. Burvju pasaule, kurā viss ir iespējams :) Viss zied un virmo gaismā! Viegli būt, viegli elpot un sajust brīnumus, noticēt, ka viss ir iespējams!
Un tā glezna izskatās interjerā! Turpmāk centīšos pielikt bildes ar interjeru, jo pie sienas tomēr izskatās savādāk nekā atsevišķā fotogrāfijā.
Glezna “Kamene”. Vēl viens darbs rozīgajā puķu sērijā. Taureņi, puķes un gaisma! Gleznu var likt pie sienas jebkurā virzienā, jebkura mala var būt gan augša, gan apakša, var grozīt atbilstoši savai gaumei vai noskaņojumam.
Interjerā var pieskaņot gandrīz jebkuram tonim, jo gleznā ir visi, gan sārtie, gan zilganie, drusku zaļš un maigi dzeltens. Gaišā interjerā izskatās tā:
Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!
iedvesmas pieturpunkti Nr.164 K.Sentklēras grāmata “Krāsu slepenā dzīve”. Grāmata krāsu un faktu mīļotājiem! Apraksti, stāsti par krāsu toņiem, kā tie radušies, kā ieguvuši savus nosaukumus un dažādas interesantas nianses krāsu vēsturē. Grāmata sadalīta pa krāsu grupām – violetās krāsas toņi un nokrāsas (feniķiešu purpurs, orseīns, madženta, moveīns, heliotrops, violetais), zilās krāsas toņi (ultramarīns, kobalts, indigo, Berlīnes zilais, ēģiptiešu zilais, mēļais, elektrozilais, cerulīns), zaļās, baltās, oranžās u.c. Lappušu malas iekrāsotas attiecīgā tonī. Ļoti interesanta un bagāta grāmata! “Gaisma ir krāsa, bet ēna – tās neesamība”. Sākumā ļoti saprotami izstāstīts par krāsu kā tādu. Krāsa ir gaismas enerģija, kas uz dažādām virsmās dažādi atstarojas un dažādi absorbējas, pašai virsmai nav krāsas. Baltā ir visu krāsu sajaukums, melnā – krāsas neesamība.
Glezna. Iedvesma no Lindas rakstītiem vārdiem! Gribējās uzradīt spirdzinošu optimismu! Lai čum un mudž mirdzošs prieks, dzīvīgs dabas elpas apliecinājums, ka brīnišķīgā pasaule notiek, neskatoties uz parasto, reizēm skumjo, cilvēku pasauli. Atgādinājums – par ko ir dzīve :)
iedvesmas pieturpunkti nr.161 Krāsu iedvesmai – neparastas krāsas ezeriņi! Kurzemē – Lāčkroga ezers, Vidzemē – Zādzenes ezeriņš. Latvijā maz tādu vietu, kur ūdens toņi un nokrāsas ir tik dienvidnieciski, bet dažas tomēr tādas ir! Ezeru 50 nokrāsas :)
Šis darbs ir manai mammai :) Ilgi nevarēju tikt uz pēdām īstajai sajūtai, kas man jāuzrada, jo pārāk pierasts domāt, ka mammai vajag tādu mierīgu ar margrietiņām. Mamma visiem pielāgojas kā klusa pļavas puķīte, taču tikai tad kad sapratu, ka iekšā viņai dzīvo grezna puķu dvēsele, grezna sajūtu dvēsele, ota pati darīja savu un bez piepūles parādījās puķu krāšņums un bagātība, gaisma, kas apmirdz dārzu. Puķes zīmētas tieši no mammas dārza dzīvē, gribu, lai viņai arī ziemā istabā ir vasaras dārza siltums un krāsas.
iedvesmas pieturpunkti nr.154 Maijas Tabakas izstāde “Saulainā diena” galerijā “Daugava”. Tabakas izstādes nedrīkstu palaist garām, tā ir mana iedvesma, no viņas gleznām smeļos gaismas un krāsu enerģiju, uzpildos, atjaunojos.
iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.
Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.
iedvesmas pieturpunkti nr.153 Gleznošana ir kā ceļojums. Sāc ar vienu izdomātu detaļu un nekad nezini, kur tas viss tevi aizvedīs. Pa ceļam var izpriecāties piezīmējot šo vai to, reizēm aizkrāsojot uzzīmēto vai pārvēršot pavisam citā. Un puse prieka slēpjas paletē, sajaukt iedomāto toni reizēm gadās viegli, bet dažreiz nākas izrotaļāties ilgi un nevar saķert tieši to, kas iekūkojis galvā.
Šis ir darbs, kas dzīvo savu gleznas dzīvi arī tumsā, taureņu malas un vēl dažas detaļas tumsā izgaismojas. Nosaukt var katrs pēc savas gaumes un redzēšanas. Varbūt “Spēle”, varbūt “Melnbaltās un krāsainās laikalīnijas” vai “Taureņu spogulija”. Man bij jāuzzīmē darbs, kuram vienīgā norāde: lai nav garlaicīgi skatīties un katrreiz var ieraudzīt kaut ko citu (tumsā būs pavisam cits :)))
Pieneņpūkas. Pieneņpūkās ir kaut kas maģisks. Tās ir kā zieds pēc zieda. Vispirms dzeltena saule, tad balta miglas kleita. Tu uzpūt elpu un katra pūka kā mazmazītiņi spārni paceļas gaisā. Uzvirpuļo kā balerīnas. Smalkas, vieglas un netveramas.
All the flowers of all the tomorrows are in the seeds of today.
iedvesmas pieturpunkti nr.101 Mana jaunākā aizraušanās – pērles :) Tāpēc visiem maniem tuviņākajiem nācās dāvanās saņemt šo to sapērļotu. Meitenēm – rokassprādzes, puikām atslēgu piekariņi ar iniciāli. Katra pērlīte – pilna mīlestības.
iedvesmas pieturpunkti nr.87 Krāsu sajūtas. Katrai vietai ir sava krāsa. Vienmēr, kad kaut kur aizbraucu, man patīk vietai iedalīt krāsu, kādu galveno nokrāsu. Grieķija ir balta, Sicīlija ir citrondzeltena, Spānija ir okers, bet Indonēzijā vienkārši kāds uzgriezis visām krāsām spilgtumu. Ēģiptē tieši otrādi – pat tur kur ir nedaudz zaļuma arī tas ir putekļains un nespilgts. Latvijai būtu jādod leknas zāles zaļais, bet tas nav man mīļš. Tas ir zaļums, kas rodas pēc lietus un tam nevajag karstu sauli. Man tuvāks ir saulē kalstošais, smaržīgais. Pilnīgi cita krāsu pasaule ir zem ūdens, man pat liekas, ka tur vēl vairāk nokrāsu kā uz zemes. Pat tad, kad ieber oļus stikla ūdens pudelē, tie no vienādi pelēkiem katrs pārvēršas savā spilgtumā un nokrāsā. Es nevaru iedot krāsu Amerikai – pārāk dažāda, tur jādod krāsas pa štatiem. Arī par Itāliju neesmu vēl ar sevi nolēmusi – kādu krāsu dot. Bet Itālijai esmu iedalījusi simbolu – ciprese. Ja redzu dabiņu ar cipresēm, man gribas no prieka lēkāt, tāpat kā ar lavandām.
iedvesmas pieturpunkti nr.76 31.maija vakarā – noskaņu un sajūtu pasākums „Rododendru nakts rapsodija”. Neticams skaistums, akustiskā mūzika, gaismas, smaržas! Vēl joprojām dzīvoju sajūtā, ka visa iekšiņa piepildīta ziediem, plaušas pilnas ziedu smaržas un šķiet pat asinis pārvērtušās ziedos. Tāds krāsu un smaržu mutulis, kas saviļņo visu iekšpusi līdz pirkstu galiem! Neaprakstāmi!
Info: LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”. Audzētava atrodas priežu mežā, netālu no Rīgas, Babītes pagasta Spilvē. Tās platība ir 11,8 hektāri. Šī ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Darba laiks – rododendru ziedēšanas īsais brīdis maijā un jūnija sākumā, katru gadu šajā laikā tur paviesojas ap 25 000 cilvēku. IESAKU.
iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.
P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)
