ievaszids.lv

Glezna “Pieneņu medus” par godu mazajam sunītim Čārlijam, kuram jau ir 16 gadi, bet aizvien vēl izskatās pēc maza kucēna. Bezgalīgs siltums un mīlestība, kas smaržo pēc medus.

Glezna “Bāka” (100x120cm). No vienas puses baltā klints kā ģimenes pamats, vīrišķais spēks un balsts. No otras – pūkainas smilgas kā maigums un jūtas. Gaisma savieno šos it kā pretpolus. Viņš un viņa. Spēks un maigums.  Gaisma staro no dažādiem avotiem, taču gaisma, kurā jānokļūst ir katram sevī pašā iekšpusē, bāka tikai parāda, izgaismo  ceļu.  Putni un debesis – brīvība, plašā ELPA, izplest spārnus UN BŪT, elpot.  Vienkārši būt gaismā  un mīlestībā.  

Glezna “Spārni iedvesmai“. Spārni, kas sargā, spārni, kas paceļ lidojumā, spārni, kas iedvesmo! Viena gaisma pāri visam – piepilda visu ar dzīvību. Piestaro sauli, liek sēklām izaugt par mežu, piepilda jūras un iededz zvaigznes. Mirdzums gleznainā ūdenī spoguļojas. Tikai mīlestībā viss ir tik silts, tik dzīvinošs, viegls.

Kad interjeram jāiedod garša – vajag gleznu. Ar priekšmetiem, ar tekstilu krāsām var piešķirt sajūtu, noskaņu, bet tieši gleznas ir TĀ īpašā garšviela telpai.

Glezna “Realitātes dimensijas“. Kāpnes pa kurām uzkāpt var tikai uz augšu. Vairākas pasaules – vairākas realitātes. Gaisma. Dzīves ilūzijas. Mežs. Jūra. Struteles muiža. Spēle. Figūras, kuras sveša roka nebīda pa laukumu, bet pašas iet savu ceļu. Vēlmju rozā lietus – vēlmes un sapņi, te ir, te nav, viss plūst un mainās vējā. Dimensijas ir cilvēka apziņas ceļi.

Aiz dzīves cirka, aiz ilūziju dekorācijām, ir GAISMA, mērķis, kurš jāsasniedz :)

No Balturaksti.com: Dimensijas un to izvietojums. Noteikti esi dzirdējis par dimensijām. Viena dimensija ir taisne, divas dimensijas ir plakne, trīs ir telpa. Ļaudis runā par dimensionālajām pārejām uz jauno pasauli un iespēju dzīvot četru un pat piecu dimensiju telpā. Attīstot savu apziņu Tu varēsi nokļūt sešu, septiņu, u.t.t. Un ko pēctam? Kad būs miljons dimensiju? Vai neapmaldīsimies tajās visās? Vai varbūt ir kāda mistiska robeža aiz kuras vairāk nav šo dimensiju? Piemēram 1024 dimensijas un viss!? Dimensijas patiesībā ir cilvēka apziņas ceļi. Jo tie vairāk, jo komplicētāka realitāte, dziļāka, citreiz krāšņāka, daudzšķautņaināka. Tie visi sniedz dažādu realitāšu, bet neviens nesniedz atbildes uz jautājumiem. Katra šī šķautne ir kā koka zars, kas sadalās simtiem mazāku zariņu, un vēl mazāku, un vēl mazāku. Tajos visos ir dzīve. Sajūta, noskaņa. Bet kas ir visam pāri? Kas ir tā dimensija kur slēpjas atbildes? Tā nav dimensija. Tas ir punkts kur dimensijas neeksistē. Tas ir punkts kur atbildes visas. Tas ir punkts kur viss ir viss un nav nekas. Tas ir punkts kurš pats neksistē. Tai nulles punktā sākas visas dimensijas, tai punktā sākas realitātes, tas esi patiesais Tu. Atmet visas dimensijas, visas ilūzijas un tad Tu sastapsi sevi. Tur kur beidzas šaha dēlītis, tur kur beidzas viss. Un vēl aiz punkta, kur nav vairs pat tā. Tur ir jauns sākums. Un beigas. Nebaidies zaudēt ilūzijas, dimensijas, nebaidies par sevi, par citiem. Pieņem visu un tad Tu nokļūsi Alises Brīnumzemē. Tur kur sākas un beidzas viss. Tur, kas esi Tu.

Glezna “Mirdzošā gaismā”. Spārni, zvaigžņu mirdzums kā kosmiskā apziņa, ilūziju burbuļi kā pierādījums lietu tukšībai, netverami pieneņpūku mirkļi, un zieds – apliecinājums greznībai, dabas greznībai, cilvēku siržu greznībai, visam brīnišķīgajam, kas radīts. Mirdzoša gaisma kā mājas.

Un atkal ielikšu bildi ar gleznu telpā. Šī glezna būs telpā ar baltām sienām, interjers – balts, pelēks.

Glezna “Caurvītas pasaules“. Divas sfēras, divas pasaules, kas caurauž viena otru. Sarkanās ogas kā fiziskā taustāmā realitāte, gaismas arkas un kupoli kā mentālā realitāte. Kura ir reālāka? Atrast sevi tam visam pa vidu.

Un kā jau solīju, uzreiz parādu, kā bilde izskatās interjerā. Pati katrreiz esmu pārsteigta, cik savādāk katrā vietā izskatās viens un tas pats darbs. Tāpēc arī mājās ir būtiski piemeklēt gleznai vietu, kur atbilstošs apgaismojums un vide.

Glezna “Trīs fejas”. Burvju pasaule, kurā viss ir iespējams :) Viss zied un virmo gaismā! Viegli būt, viegli elpot un sajust brīnumus, noticēt, ka viss ir iespējams!

Un tā glezna izskatās interjerā! Turpmāk centīšos pielikt bildes ar interjeru, jo pie sienas tomēr izskatās savādāk nekā atsevišķā fotogrāfijā.

Glezna “Kamene”. Vēl viens darbs rozīgajā puķu sērijā. Taureņi, puķes un gaisma! Gleznu var likt pie sienas jebkurā virzienā, jebkura mala var būt gan augša, gan apakša, var grozīt atbilstoši savai gaumei vai noskaņojumam.

Interjerā var pieskaņot gandrīz jebkuram tonim, jo gleznā ir visi, gan sārtie, gan zilganie, drusku zaļš un maigi dzeltens. Gaišā interjerā izskatās tā:

Glezna “Seko baltajam trusim”. Glezna ar slepenu personīgu vēstījumu.

Šī glezna bij pirmā, kas tapa manā jaunajā Mežs-grāmata sērijā. Cilvēkam, kuram top jauna mājvieta un tā iekārtošanā – meža toņu palete, dabas toņi. Meža zaļie, meža brūnie un gaismas toņi. Grāmata kā ceļš uz gaismu. Odziņas kā kārdinājums, kuru arī nedrīkst palaist garām. Un Baltais trusis. Tumsā parādās vēl dažas citas īpašas zīmes.

Glezna – dāvana mediķim – medniekam. Izcilajam profesoram Andrejam Pavāram dāvana no slimnīcas darbiniekiem. Vienā bildē visas trīs profesora dzīves pamatlietas – slimnīca (medicīna), mežs (medības) un grāmata (aizrautīgs lasītājs).

SLIMNĪCA – ķermeņa medicīna, GRĀMATA – prāta medicīna, MEŽS – dvēseles medicīna.

iedvesmas pieturpunkti nr.191 Dažreiz man jautā,ko nozīmē tā gaisma, ko zīmēju. Bet uz to nav atbildes. Jo katram skatītājam ir sava atbilde. Darbs netop tikai vienam un darbs arī neaprobežojas tikai ar to, ko domājis un radījis pats autors. Katrs skatītājs piedalās jebkurā mākslas darbā. Arī gaisma katram skatītājam ir kaut kas cits. Tam, kas meklē gudrību, tas ir viedais saprāts, ticīgajam tas ir Dievs, optimistam – gaisma tuneļa galā, pesimistam – spuldze taureņiem, kur apsvilt. Citam – nirvāna, dievišķā apziņa. Vai jebkurš mērķis, kas jāsasniedz.

Glezna “Spārnu ieskautā”. Vēl viens darbs rozīgajā sērijā, vēl viens sajūtu dārzs. Aelitai – smalkas dvēseles cilvēkam.

Glezna “Apburtais dārzs”. Šoreiz galvenajā lomā protejas un medinillas. Smalka sajūtu pasaule. Tik viegli būt!

Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!

iedvesmas pieturpunkti nr.184 “A mind needs books as a sword needs a whetstone if it is to keep its edge”. Prātam grāmatas ir tas pats, kas zobena asmenim galoda. Gribi “atkost” dzīvi, asini savu galvas zobenu :))

iedvesmas pieturpunkti nr.181 Odrijas sargenģelītis. Katrai mazai sirsniņai, jaunpienācējai šajā trakajā pasaulē, vajag savu sargenģelīti ♥ Apgleznots zīds. Zīda glezniņa.

Glezna “Eikaliptu noslēpums”. Tur pustumsā aiz mežonīgiem vīteņiem, aiz eikaliptu zariem, aiz naktsvijoļu smaržām, ir noslēpums! Tieši kā dzīvē – izlauzies caur džungļu mežonīgumu, nokļūsti gaismā :)

iedvesmas pieturpunkti nr.157 Viena no skaistākajām klip-dziesmām pasaulē https://www.youtube.com/watch?v=is8O41t13cw&list=PLJmgHmMUMj9O6Dn6Cj-TIniAwyd478h8Z&index=15

Ūdens mirdzēšana ir maģija. Ūdens mirdzums saulē, taurenīšu vizēšana lavandu laukos, gaismas ņirbēšana koku lapās – tā ir hipnoze, kas paceļ soli virs zemes, vieglākā dimensijā, smalkākās vibrācijās, kur neaizsniedzas ziņas, internets, ego, slimums, kāmju skriešana ritenī, strīdi, meli, blakuscilvēka nemīlēšana. Kaut uz mirklīti pacelties gaismā – to es novēlu.

Gaismas pielieta vasara. Saules izredzētie.

iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.

Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.

iedvesmas pieturpunkti nr.153 Gleznošana ir kā ceļojums. Sāc ar vienu izdomātu detaļu un nekad nezini, kur tas viss tevi aizvedīs. Pa ceļam var izpriecāties piezīmējot šo vai to, reizēm aizkrāsojot uzzīmēto vai pārvēršot pavisam citā. Un puse prieka slēpjas paletē, sajaukt iedomāto toni reizēm gadās viegli, bet dažreiz nākas izrotaļāties ilgi un nevar saķert tieši to, kas iekūkojis galvā.

Šis ir darbs, kas dzīvo savu gleznas dzīvi arī tumsā, taureņu malas un vēl dažas detaļas tumsā izgaismojas. Nosaukt var katrs pēc savas gaumes un redzēšanas. Varbūt “Spēle”, varbūt “Melnbaltās un krāsainās laikalīnijas” vai “Taureņu spogulija”. Man bij jāuzzīmē darbs, kuram vienīgā norāde: lai nav garlaicīgi skatīties un katrreiz var ieraudzīt kaut ko citu (tumsā būs pavisam cits :)))

iedvesmas pieskārieni nr.39 Vēl daži darbi ar ūdensizskaloto koku. Driftwood jeb ūdens samīļotais koks. Tas ir koks, ko ūdens glāstījis tik ilgi, ka tas kļūst gluds, maigs. Nav vairs skabargu, glāsmains kā zīds. Man ir mīļi vecāki, kas sarūpē man šo lielisko materiālu!

Īsi izstāstīšu par tehniku tiem, kam pašiem gribas darīt šo lietu:

1) koku sagatavo ar smilšpapīru maksimāli gludu, lai mazāk rievu un iedobju, notīra putekļus.

2) sagatavo virsū liekamo uzrakstu vai bildi, izdrukājot to uz lazerprintera (tintes printeris neder šajā gadījumā). Ja tas ir uzraksts – tam obligāti jābūt spoguļrakstā.

3) ņem transfēra pastu – gelu (Es lietoju: Rayher Chalky finish transfer medium) uzklāj to uz koka un arī uz izdrukātā uzraksta. Liek uzrakstu  “ar seju” pret koku un nogludina cieši cieši, lai pielīp pie koka un nepaliek gaisa burbuļi.

4) jānožūst kārtīgi – vēlams atstāt uz nakti vai izžāvēt kāda siltuma avota tuvumā.

5) pēc nožūšanas samitrina pielīmēto papīru un lēnām glauda, glauda, glauda, kamēr viss papīrs norullējas nost. Jādara pacietīgi un uzmanīgi, lai nenorautu arī burtus. Kad viss papīrs noberzēts nost. Ļauj nožūt un nolako ar matēto laku (ja ļoti patīk var arī ar glancēto).

6) ja nepieciešams, pievieno virvīti vai ko citu, ja koks domāts kāršanai pie sienas.

7) priecājas.

P.s. Droši prasi, atbildēšu, ja kas neskaidrs :)

Pietiek ar mirkli, lai pēc tam pietrūktu visu mūžu.

(..) stāsts esot vēstule, ko autors raksta sev pašam, lai pastāstītu to, ko viņš citādi neuzzinātu. /K.R.Safons/ Līdzīgi ar zīmēšanu, droši vien.

Zīda šalle. Zīda dāvana.

Kaklasaite ar vārdu.

Aivis ir ļoti simetrisks vārds.