ievaszids.lv

Glezna “Eikaliptu noslēpums”. Tur pustumsā aiz mežonīgiem vīteņiem, aiz eikaliptu zariem, aiz naktsvijoļu smaržām, ir noslēpums! Tieši kā dzīvē – izlauzies caur džungļu mežonīgumu, nokļūsti gaismā :)

iedvesmas pieturpunkti nr.157 Viena no skaistākajām klip-dziesmām pasaulē https://www.youtube.com/watch?v=is8O41t13cw&list=PLJmgHmMUMj9O6Dn6Cj-TIniAwyd478h8Z&index=15

Ūdens mirdzēšana ir maģija. Ūdens mirdzums saulē, taurenīšu vizēšana lavandu laukos, gaismas ņirbēšana koku lapās – tā ir hipnoze, kas paceļ soli virs zemes, vieglākā dimensijā, smalkākās vibrācijās, kur neaizsniedzas ziņas, internets, ego, slimums, kāmju skriešana ritenī, strīdi, meli, blakuscilvēka nemīlēšana. Kaut uz mirklīti pacelties gaismā – to es novēlu.

Gaismas pielieta vasara. Saules izredzētie.

iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.

Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.

iedvesmas pieturpunkti nr.153 Gleznošana ir kā ceļojums. Sāc ar vienu izdomātu detaļu un nekad nezini, kur tas viss tevi aizvedīs. Pa ceļam var izpriecāties piezīmējot šo vai to, reizēm aizkrāsojot uzzīmēto vai pārvēršot pavisam citā. Un puse prieka slēpjas paletē, sajaukt iedomāto toni reizēm gadās viegli, bet dažreiz nākas izrotaļāties ilgi un nevar saķert tieši to, kas iekūkojis galvā.

Šis ir darbs, kas dzīvo savu gleznas dzīvi arī tumsā, taureņu malas un vēl dažas detaļas tumsā izgaismojas. Nosaukt var katrs pēc savas gaumes un redzēšanas. Varbūt “Spēle”, varbūt “Melnbaltās un krāsainās laikalīnijas” vai “Taureņu spogulija”. Man bij jāuzzīmē darbs, kuram vienīgā norāde: lai nav garlaicīgi skatīties un katrreiz var ieraudzīt kaut ko citu (tumsā būs pavisam cits :)))

iedvesmas pieskārieni nr.39 Vēl daži darbi ar ūdensizskaloto koku. Driftwood jeb ūdens samīļotais koks. Tas ir koks, ko ūdens glāstījis tik ilgi, ka tas kļūst gluds, maigs. Nav vairs skabargu, glāsmains kā zīds. Man ir mīļi vecāki, kas sarūpē man šo lielisko materiālu!

Īsi izstāstīšu par tehniku tiem, kam pašiem gribas darīt šo lietu:

1) koku sagatavo ar smilšpapīru maksimāli gludu, lai mazāk rievu un iedobju, notīra putekļus.

2) sagatavo virsū liekamo uzrakstu vai bildi, izdrukājot to uz lazerprintera (tintes printeris neder šajā gadījumā). Ja tas ir uzraksts – tam obligāti jābūt spoguļrakstā.

3) ņem transfēra pastu – gelu (Es lietoju: Rayher Chalky finish transfer medium) uzklāj to uz koka un arī uz izdrukātā uzraksta. Liek uzrakstu  “ar seju” pret koku un nogludina cieši cieši, lai pielīp pie koka un nepaliek gaisa burbuļi.

4) jānožūst kārtīgi – vēlams atstāt uz nakti vai izžāvēt kāda siltuma avota tuvumā.

5) pēc nožūšanas samitrina pielīmēto papīru un lēnām glauda, glauda, glauda, kamēr viss papīrs norullējas nost. Jādara pacietīgi un uzmanīgi, lai nenorautu arī burtus. Kad viss papīrs noberzēts nost. Ļauj nožūt un nolako ar matēto laku (ja ļoti patīk var arī ar glancēto).

6) ja nepieciešams, pievieno virvīti vai ko citu, ja koks domāts kāršanai pie sienas.

7) priecājas.

P.s. Droši prasi, atbildēšu, ja kas neskaidrs :)

Pietiek ar mirkli, lai pēc tam pietrūktu visu mūžu.

(..) stāsts esot vēstule, ko autors raksta sev pašam, lai pastāstītu to, ko viņš citādi neuzzinātu. /K.R.Safons/ Līdzīgi ar zīmēšanu, droši vien.

Zīda šalle. Zīda dāvana.

Kaklasaite ar vārdu.

Aivis ir ļoti simetrisks vārds.