Posts Tagged ‘sajūtas’

Vārdu svars

Thursday, September 22nd, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.196 Paskāls Mersjē “Vārdu svars“. Grāmata ar Lielo burtu! Ir grāmatas, kur ir notikumi, un ir grāmatas, kas rada notikumu tevī pašā.  Izpleš tavu iekšpusi, paver kaut ko plašāk.  Bet tas nav paplašinājums ar zināšanu, tu nepaliec gudrāks ar faktiem vai citu pieredzi. Tas plašums ir kaut kas vēl nepieredzēts sevī, it kā pats sevī vislaik būtu dzīvojis istabā un tad pēkšņi sevī izgājis ārā un atklājis, ka tur vēl ir vesela pasaule un plaušas piepildās ar svaigu gaisu, piepildās ar svaigu tevi pašu!

spārnu ieskautā

Monday, August 8th, 2022

Glezna “Spārnu ieskautā”. Vēl viens darbs rozīgajā sērijā, vēl viens sajūtu dārzs. Aelitai – smalkas dvēseles cilvēkam.

apburtais dārzs

Saturday, July 30th, 2022

Glezna “Apburtais dārzs”. Šoreiz galvenajā lomā protejas un medinillas. Smalka sajūtu pasaule. Tik viegli būt!

četras māsiņas

Saturday, July 9th, 2022

Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!

ROTKHO

Saturday, March 12th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.176 Man tas ir jāpieraksta. Šodien būs pirmizrāde. Vakar bija ģenerālmēģinājuma izrāde ar skatītājiem. Dailes teātris izrāde “Rotkho”. Joprojām nevaru “atlekt” atpakaļ. Nevar raksturot ar “patīk” vai “nepatīk”. Pēc izrādes Tu paliec bez valodas, neko nevar pateikt. Tas ir kaut kas tāds, kas “ievelk”, “iesūc”, arī izrādes laikā sajūta, ka tu esi sastāvdaļa no šizofrēniskās pasaules, ko tev rāda, bet tieši šizofrēniskums piedod tieši to visīstākās realitātes sajūtu. Tas nav parastais, tas nav pierastais teātris. Viss kustās, darbība vienlaicīgi notiek dažādās vietās un tas viss tiek filmēts un uzreiz rādīts ekrānos dažādās vietās, tuvplāni, sarunu fragmenti no vienas vai otras telpas vietas. Brīžiem tikai kustība, brīžiem tikai skaņa vai bilde, un viss atkal kopā. Skatuve nevienu brīdi nav statiska, tā kā dzīve, kas norisinās katru mirkli visur vienlaicīgi. Bet stāsts PAR MĀKSLU. Kāda ir mākslas vērtība? Kāda ir mākslas tirgus vērtība? Kāda ir mākslas un mākslas skatītāja attiecību vērtība? Kas ir māksla? Gan sarunās, gan uz ekrāniem parādās šie jautājumi. Ja par miljonus vērtu mākslas darbu cilvēki stāsta, ko tur sajūt, raud un pārdzīvo šo mākslu, bet brīdī, kad pasaka, ka tas ir viltojums – emocijas beidzas. Kā??? Tā ir mūsu “feikā” pasaule, kurā visbiežāk “kāds eksperts” pasaka: “jā, šis ir vērtīgs, tas maksā miljonus”, par jebko – interjers, augstā mode utt, jebkas. Kāds “iebaro” vērtējumu un visi māj ar galvu. Tieši tāda pasaule apkārt – kurā kāds eksperts pasaka, ko tev vajadzētu just. Gribas iedzert vīnu un uzsaukt tostu “Par īstumu, par sajūtu īstumu”, nestreipuļot līdzi “feikam”, nespēlēt spēli “Ādamam bij septiņ dēli, visi dara tā”. Un jā – izrādē ir arī pats Rotko, taču katrs tēls ir tik pat nozīmīgs, neviens nav galevenākā lomā, jo katrs ar savu stāstu un izgaismoto dzīves fragmetu ir vienlīdz svarīga sastāvdaļa kopīgajā ēdienā, jo arī Rotko nebūtu nekas bez ekspertiem, bez muzejiem, bez skatītājiem. Ļoti iesaku katram pārdzīvot to, ko piedāvā šī izrāde.

Izrādi veidojis poļu režisors Lukašs Tvarkovskis, dramaturģe Anka Herbuta, izrāde notiek vairākās valodās un arī aktieri ir gan latvieši, poļi, ķīnieši. Tiek rādīti tulkojumi. Uz ekrāniem redzami gan fakti, gan, citāti, gan jautājumi. “Izrādei nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, veido unikālu mākslas notikumu”.

par gaismu

Monday, February 28th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.165 Rīgas laiks. Februāris, 2022. Svens Kuzmins “Par gaismu”

“Sicīlijā ir īpaša gaisma. Pirmo reizi izkāpjot Palermo lidostā, pārņem satriecoša atklāsme, ka visu mūžu esi vērojis pasauli kā caur netīrām, tonētām brillēm. Sicīliešu gleznotājs Frančesko Lojakono šo gaismu atveidojis tik precīzi, ka viņa ainavas šķiet apstrādātas ar zelta pulveri vai luminiscējošu pastu. Protams, no teorijas viedokļa nekā pārsteidzoša tur nav. Renesanses vecmeistari jau sen bija atkoduši, ka dienvidu krāsainība un asās gaismēnas ir ne tikai “Dieva un Saules”, bet arī vadošo gaisa straumju nopelns. Nezinātniski izsakoties, tās izdzenā putekļus, tvaikus un citas mikroskopiskas drazas, paverot skatienam pasauli bez filtra. Es nezinu, kādas izjūtas Lojakono ainavas raisa cilvēkos, kuri lielāko dzīves daļu pavada šādā apgaismojumā. Taču man kā netīro briļļu cilvēkam “Skats uz Katalfano kalnu” atklāj arī ko vairāk: gaisma nav tikai ainavas apstāklis. Mākslas darbā tai var būt arī galvenā loma. Un tas ir interesanti, jo pati “gaisma” taču nav redzama, tieši tāpat kā nav redzams Dievs un pārāk bieži arī Saule. Cilvēka acij ir redzami tikai gaismas atspīdumi uz virsmām.”

art is therapy

Monday, January 17th, 2022

iedvesmas pieturpunkti nr.162 Ar ko atšķiras īsts otas pieskāriens audeklam no bildes izdrukas uz canvas?  Izdruka, lai cik skaista būtu, ir tukša. Tā ir dekoratīva, bet tukša. Bez sajūtām, bez enerģijas. Vietas aizpildīšanai. ĪSTS gleznojums nes līdzi savu auru. Nav nozīmes gleznotāja vārdam vai bildes cenai, svarīgi ir sajust vibrācijas, kas uzrunā! Tas var būt pat bērna zīmējums – ja tur ir tieši tas, kas tevi uzrunā, iedvesmo, iepriecina, tad tieši tāds darbs ir jāizvēlas. Un jebkurš darbs jāmaina – tiklīdz  cilvēks pats mainās un vajadzīga cita veida enerģija savā tuvumā. Dzīva krāsa, otas triepieni ir pilni ar dvēseli.

gaisma

Friday, November 26th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.166 Dāvinu gaismu! Katru dienu kādam tiek gaismas dāvaniņa! Pati sev uzburu Ziemassvētkus katru vakaru, taisot mazus tumsas izgaismotājus :)

ņirbēšana

Tuesday, September 7th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.160 Šīs vasaras mana TOP sajūta – gaismas ņirbēšana. Īsti nepatīk vārds “ņirbēt”, bet nezinu citu, kurš precīzāk nosauktu gaismas rotaļīgo dejošanu, vieglo plivināšanos it kā ķircinošos smieklos. Cik skaista ir tāda būšana :)

mammas dārzs

Saturday, August 14th, 2021

Šis darbs ir manai mammai :) Ilgi nevarēju tikt uz pēdām īstajai sajūtai, kas man jāuzrada, jo pārāk pierasts domāt, ka mammai vajag tādu mierīgu ar margrietiņām. Mamma visiem pielāgojas kā klusa pļavas puķīte, taču tikai tad kad sapratu, ka iekšā viņai dzīvo grezna puķu dvēsele, grezna sajūtu dvēsele, ota pati darīja savu un bez piepūles parādījās puķu krāšņums un bagātība, gaisma, kas apmirdz dārzu. Puķes zīmētas tieši no mammas dārza dzīvē, gribu, lai viņai arī ziemā istabā ir vasaras dārza siltums un krāsas.

kolibri

Thursday, February 18th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.148 Sandro Veronēzi “Kolibri”. Pat nezinu, ar ko lai sāk. Grāmata vistiešākajā nozīmē – iedvesmotāja. Vairākas dienas man galvā skanēja dziesmas un veidojās dzeja. Nepiepūloties, nedomājot – vēlās ārā no kaut kurienes vārdi dzejā.

Pirmā sajūta bija, ka grāmata ievelk sevī kā zemūdenī, dziļumā starp ūdensrožu kātiem, kur tu pinies noslēpumainā pustumsā un nesaproti, kas ir kas, un tad no augšas caur lapām iespīd gaismas stars, kas izgaismo un dara mākslinieciskas pat bailes un sāpes. Otrā sajūta – grāmata ir milzīga tumša telpa (to cilvēku dzīve, kuri apdzīvo grāmatu) un ik palaikam ieslēdzas prožektors, kas izgaismo līdz vissmalkākajām niansēm mirkļus cilvēku dzīvē. Prožektors izgaismo te un tur pilnīgi haotiskā veidā, nekādas hronoloģijas, mirklis te un mirklis tur. Izgaismo tik asi, ka aizraujas elpa no neaizplīvurotām sāpēm, no ilgām, no nenotikušas mīlestības.

“Es nesen biju atgriezusies Parīzē no Bolgeri, bija septembris, un, kā jau katru septembri, biju spēcīgā Tavā iespaidā., vēl nebiju attapusies no absurdajām tai nolādētā vietā pavadītajām dienām, tik pilnām ar Tevi un Tevis tik tukšām...”

“…Mums ir vesela dzīve, ko NEdzīvot kopā… izbāžņos pārvērstas mūsu jūtas. Nepiegādāta prece, nokliegsies misiņa eņģelis – desmit kastes ar dzīvēm, tām iespējamām…”

ziemas gaismas dārzs

Monday, December 14th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.28 LU Botāniskajā dārzā no 12.12.2020. atvērta pastaigu taka “Ziemas gaismas dārzs”. Gaisma, mūzika, noskaņa, sajūtas. Mirguļojoša spogulīšu pasaule, jāņtārpiņi zem lielajām eglēm, mainīga gaismu spēle – tumšā ziemas vakarā. Kā ieiešana citā dimensijā. Iesaku :)

dievišķā matrice

Saturday, December 5th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.123 Ak, man ir jauna iemīlēšanās!!! – grāmata, ko atkal gribas turēt zem spilvena :) Gregs Bradens “Dievišķā matrice”. Atkal un atkal jādomā, cik maz mēs pazīstam pasauli, kurā dzīvojam. Kuļamies, ņemamies un tirgojamies ar savām emocijām, bet kas ar to visu notiek aizkulisēs? (citāts: “Pierādīts DNS izmaina vielu, no kā sastāv mūsu pasaule, un ka emocijas maina pašu DNS”) .

“Kad tulks pārtulkoja klostera priekšnieka atbildi, mani pārņēma stipras jūtas. “Jūs nekad neesat redzējuši mūsu lūgšanas”, viņš sacīja, “jo lūgšanu nav iespējams redzēt.” Sakārtodams smago vilnas apmetni zem kājām, klostera priekšnieks turpināja: “Jūs esat redzējuši to, ko mēs darām, lai radītu šo sajūtu savā ķermenī. Lūgšana ir sajūta!”  Cik skaisti, es nodomāju. Un cik vienkārši! Gluži kā to parādījuši 20.gadsimtā veiktie eksperimenti, vielu, no kā sastāv mūsu realitāte, ietekmē cilvēku jūtas un emocijastā ir mūsu iekšējā valoda, kas izmaina atomus, elektronus un fotonus ārpasaulē. Tomēr tas attiecas ne tik daudz uz īstajiem vārdiem, ko izrunājam, kā uz sajūtu, ko tie mūsos rada. Emociju valoda runā ar visuma kvantu spēkiem … dievišķā matrice atpazīst sajūtas.” /G.Bradens Dievisķā matrice”/ #meklēt-saprast-zināt-pielietot

par telpas sajūtu

Monday, April 27th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.108 Par māju sajūtu. Man patīk piedalīties interjeru radīšanā, varbūt tāpēc ka man ir izteikta iedomu redze, varbūt vienkārši patīk, jo patīk :D Tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir nesterilums, lai nav viss gluds laminātīgs, lai nav tikai stikls un glancēta pārlieka tīrība. Mani uzrunā nobružātība, kaut kas no dabīga materiāla telpā, varbūt pat neapstrādāta materiāla. Tas piedod videi dzīvību. Mūsdienu standarta laminātpārbāztās telpas ir beigtas kā standarta vienādas atvilknītes. Par šo tēmu ir smuks stāstiņš par dārznieku, kurš taisīja dzenbudisma dārzu un pabeidzis gāja pie skolotāja, prasīt, vai labs. Skolotājs atbildēja, ka dārzs ir skaists, bet nedzīvs, tur nav nevienas sausas lapas, dārzs ir sterils, tik sakops, tik tīrs, bet tas nav īsts. Dārznieks izkaisīja jaunajā dārzā sausas lapas, kurās tūlīt sāka spēlēties vējš un dārzs atdzīvojās, un skolotājs teica – tagad ir perfekti. Tieši kā dzīvē, kā visur – ir vienādi vajadzīgs melnais un baltais, vienādi vajadzīgs prieks un skumjas, un tikai tā ir īsta dzīve, īstais dārzs, īstais cilvēks, kad viss tiek pieņemts vienādi. Arī garša taču ir skāba, rūgta, sāļa un tikai viena salda, kurš gan gribētu visu laiku tikai saldo garšu? Arī telpā vajag savu skābo un rūgto garšu, lai viens materiāls spēlējas ar otru, izceļ vai atpūtina acis.

pērļošana

Wednesday, December 25th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.101 Mana jaunākā aizraušanās – pērles :) Tāpēc visiem maniem tuviņākajiem nācās dāvanās saņemt šo to sapērļotu. Meitenēm – rokassprādzes, puikām atslēgu piekariņi ar iniciāli. Katra pērlīte – pilna mīlestības.

Sajūtu koki

Thursday, December 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.98 Eko stila dāvanas ar īpašo sajūtu katram :)

līgo sajūta

Saturday, June 22nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.81  Dievinu puķes! Iebrist ziedošās rudzupuķēs un magonēs ir sapnis! Nav īstākas līgo sajūtas par šo! :)

liigosajuuta

rododendru nakts rapsodija

Saturday, June 1st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.76 31.maija vakarā  – noskaņu un sajūtu pasākums „Rododendru nakts rapsodija”. Neticams skaistums, akustiskā mūzika, gaismas, smaržas! Vēl joprojām dzīvoju sajūtā, ka visa iekšiņa piepildīta ziediem, plaušas pilnas ziedu smaržas un šķiet pat asinis pārvērtušās ziedos. Tāds krāsu un smaržu mutulis, kas saviļņo visu iekšpusi līdz pirkstu galiem! Neaprakstāmi!

ievasrododendri

Info:  LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”.  Audzētava atrodas priežu mežā, netālu no Rīgas, Babītes pagasta Spilvē. Tās platība ir 11,8 hektāri. Šī ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Darba laiks – rododendru ziedēšanas īsais brīdis maijā un jūnija sākumā, katru gadu šajā laikā tur paviesojas ap 25 000 cilvēku. IESAKU.

#skaistais-ir-tepat-blakus

sievietes – vīrieši

Sunday, April 28th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.71 Ļoti patika lekcijā dzirdētā doma par apģērbu. Vīriešiem drēbes ir tikai kaut kādas praktiskas lupatas, bet sievietēm drēbes ir EMOCIJAS, SAJŪTAS. Tāpēc sieviete pirms iziešanas var ģērbties un pārģērbties un vēlreiz pārģērbties, jo jātrāpa īstajā sajūtā. Ja uzvelk nepareizo emociju, var tiešā nozīmē sabojāt dienu, sabojāt pasākumu, attiecības – tikai tāpēc, ka nav harmonijas savā iekšējā jušanā. Sievietei viss ir emocijas un sajūtas. Tāpēc vajag pareizo somu, pareizo nagu laku, matu krāsu utt. :)

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

sassi di matera. iedvesmas pieturpunkti

Monday, January 29th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.29 Sassi di Matera  jeb Materas vecpilsēta atrodas Dienviditālijā, Bazilikatas reģionā. Deviņtūkstošgadīgas mājiņas – alas izcirstas klintīs. Tiek minēts, ka tās esot visvecākās mājas pasaulē, kur joprojām dzīvo cilvēki. Pilsēta uzbūvēta ap kalnu un kalna virsotnē atrodas katedrāle. Ieliņas gadu tūkstošiem ir tik gludi nostaigātas, ka ielu akmens šķiet no mīksta, slidena zīda. Atmosfēra ir neaprakstāma, it īpaši vakarā, kad visās alās kalnā iedegas gaismiņas.  Nekādu reklāmu, plakātu, acīm – miers un atpūta. Līdz šim vēl nebij gadījies dzīvot viesnīcā – alā (man patīk ceļojumos izvēlēties pēc iespējas dažādākas apmešanās vietas, kolekcionēju viesnīcu dažādību). Te var palasīt vēl par Materu: http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/italija/ matera/sirma_neticamie_garsu_celojumi/sena_alu_pilseta_matera

matera

dienas vārds

Thursday, January 25th, 2018

asthete

gelato italiano. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, January 21st, 2018

arteIedvesmas pieturpunkti Nr.26  Gelato – itāļu saldējums. Jaungada apņemšanās pildās, drusku aiz matiem pievilkts, bet tomēr janvāris – done. Ilzes Laizānes gleznu izstāde M Art galerijā un restorāns Galleria D’arte, kur nebij būts. I.Laizānes gleznas ir fantastiskas – gribējās visas ņemt līdzi. Smalka elpa visām cauri vijas, viegli atrast sevi un savu vietu tajās. Neiespējami palikt neiedvesmotam!  Tāpat arī D’arte nelika vilties – garšīgs, ātri pagatavots ēdiens. Un kā apaļš  punktiņš beigās – lielisks mājas saldējums (gelato italiano) ar banāniem un šokolādi.

6 jūdzes līdz Ziemassvētkiem

Saturday, December 23rd, 2017

Iedvesmas pieturpunkti Nr.19  Ziemassvētku koncerts Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. 6 jūdze baznīcā ir notikums! Man jau vienmēr liekas, ka viņu mūzika ir vairāk jāklausās kā koncertā nevis jālēkā ballītē, jo tā ir mūzika ar domu, ar sajūtu, ar stāstu.

Ar skaņu man vispār ir tā – ir mūzika, balsis, skaņas, kuras var dzirdēt parasti ar ausīm, bet ir skaņas, kas dzirdamas ar visu ķermeni, sajūta, ka iekšā viss ievibrējas. Tā man notiek ar Agra balsi un  Sestās jūdzes mūziku, skaņas tik ļoti rezonē ar mani, ka rodas sajūta – dzird viss ķermenis, katra šūna. Tāda eiforija. Rodas atkarība, gribas klausīties vēl un vēl.

6judze


Lietu sajūtas

Monday, March 5th, 2012

mezgineZīds. Lins. Vilna. Zīds ir bauda. Lins ir mājīgums. Vilna ir siltums. Lietas kā domas ietērpjas vajadzīgajā noskaņā. Vai arī domas pieņem lietu noskaņu.

Bildē manas mīļākās blūzes rotājums – mana vājība uz detaļām. Mazmazītiņa mežģīnīte, bet visu padara tik īpašu :)

.

.

.

.

.

.

.

chiliDažreiz ēdamlietas ir tik skaistas, ka tās gribas ierāmēt nevis ēst. Patisoni. Sēnes. Čili. Kukurūza. Bumbieri. Dažreiz Rimi dārzeņu stendā kāds ir ārkārtīgi smuki sakārtojis puķu kāpostus spilgti zaļos blakus tumši violetajiem baklažāniem. Man patīk. Man patīk. Man patīk.