ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.

Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.

iedvesmas pieturpunkti nr.115 Divas pasaules. Viena no viņām ir smalka. Funkcionējoša pati par sevi. Tik trausla un brīnumaina.

Un otra pasaule. Cilvēku. Ar izcilajām cilvēku smadzeņu šūnām. Varbūt cilvēkam pienācis laiks iet būrī?

iedvesmas pieturpunkti nr.107 Kad sestdienas rītā tiek nolemts pabraukt pēc kaķu zālītes, ko ielikt puķpodos uz palodzes, lai pūkainā mīlestība var uzgrauzt, kad sagribas, brauciens var izvērsties visai garš. Jo, pirmkārt, īpašai sirsniņai jau neņemsi kuru katru zālīti :D un, otrkārt, pasaule atkal ir saplaukusi. Mana sirds kā traka met prieka kūleņus, redzot pasakaino baltumu kokos. Braucot Engures virzienā, katrā ciemā dārzos baltas un rozīgas ziedu segas saklātas kokos. Un man iekšpusē viss pielīst ar starojošu prieku, ar dziļu pasaules pilnības sajūtu. Liekas Tu pats esi zieds un pats esi pavasaris, pats esi mīlestība. Un Engures ceptie sīpolu gredzeni, Roja, un jāskatās vecā Ģipkas baznīca un aizvējš Kolkasraga iekšpusē, saldējums Dundagā un kaķu zāle sarakta Pūrē :D

iedvesmas pieturpunkti nr.87 Krāsu sajūtas. Katrai vietai ir sava krāsa. Vienmēr, kad kaut kur aizbraucu, man patīk vietai iedalīt krāsu, kādu galveno nokrāsu. Grieķija ir balta, Sicīlija ir citrondzeltena, Spānija ir okers, bet Indonēzijā vienkārši  kāds uzgriezis visām krāsām spilgtumu.  Ēģiptē tieši otrādi – pat tur kur ir nedaudz zaļuma arī tas ir putekļains un nespilgts.  Latvijai būtu jādod leknas zāles zaļais, bet tas nav man mīļš. Tas ir zaļums, kas rodas pēc lietus un tam nevajag karstu sauli. Man tuvāks ir saulē kalstošais, smaržīgais. Pilnīgi cita krāsu pasaule ir zem ūdens, man pat liekas, ka tur vēl vairāk nokrāsu kā uz zemes. Pat tad, kad ieber oļus stikla ūdens pudelē, tie no vienādi pelēkiem katrs pārvēršas savā spilgtumā un nokrāsā. Es nevaru iedot krāsu Amerikai –  pārāk dažāda, tur jādod krāsas pa štatiem. Arī par Itāliju neesmu vēl ar sevi nolēmusi – kādu krāsu dot. Bet Itālijai esmu iedalījusi simbolu – ciprese. Ja redzu dabiņu ar cipresēm, man gribas no prieka lēkāt, tāpat kā ar lavandām.

Nekas nav tā kā izskatās. Tēls iekš tēla. Dzīve iekš dzīves. Nerealitāte reizēm ir reālāka par īsteno. Kaklasaite ar zemtekstu. Uzzīmēt fantāziju.

Izkāpt ārpus laika un atdoties pasaulei.  Apstāties, lai sajustu. Apstāties, lai ieraudzītu. Uzaicināt pasauli sevī.

Apgleznots zīds. Kaklasaite. Skorpions – pasaules valdnieks. Vismaz savas pasaules – noteikti :)

N.Aslāms. Zudušo mīlētāju gads.

… viņa šķiet viena no tiem cilvēkiem, kuru satikt nozīmē satikt sevi …

… Nemēģiniet palīdzēt tauriņam izrāpties no kūniņas, ja gadās atrast kādu tādā stadijā. Ja tā darīsiet, tauriņš būs pelēks. Piepūle, ko tauriņam prasa kūniņas atvēršana, apasiņo spārnus, piešķirot tiem krāsu un zīmējumu …