Posts Tagged ‘ieva buiķe’

Caurvītas pasaules

Tuesday, November 8th, 2022

Glezna “Caurvītas pasaules“. Divas sfēras, divas pasaules, kas caurauž viena otru. Sarkanās ogas kā fiziskā taustāmā realitāte, gaismas arkas un kupoli kā mentālā realitāte. Kura ir reālāka? Atrast sevi tam visam pa vidu.

Un kā jau solīju, uzreiz parādu, kā bilde izskatās interjerā. Pati katrreiz esmu pārsteigta, cik savādāk katrā vietā izskatās viens un tas pats darbs. Tāpēc arī mājās ir būtiski piemeklēt gleznai vietu, kur atbilstošs apgaismojums un vide.

trīs fejas

Monday, October 24th, 2022

Glezna “Trīs fejas”. Burvju pasaule, kurā viss ir iespējams :) Viss zied un virmo gaismā! Viegli būt, viegli elpot un sajust brīnumus, noticēt, ka viss ir iespējams!

Un tā glezna izskatās interjerā! Turpmāk centīšos pielikt bildes ar interjeru, jo pie sienas tomēr izskatās savādāk nekā atsevišķā fotogrāfijā.

Kamene taureņos

Saturday, October 15th, 2022

Glezna “Kamene”. Vēl viens darbs rozīgajā puķu sērijā. Taureņi, puķes un gaisma! Gleznu var likt pie sienas jebkurā virzienā, jebkura mala var būt gan augša, gan apakša, var grozīt atbilstoši savai gaumei vai noskaņojumam.

Interjerā var pieskaņot gandrīz jebkuram tonim, jo gleznā ir visi, gan sārtie, gan zilganie, drusku zaļš un maigi dzeltens. Gaišā interjerā izskatās tā:

Seko baltajam trusim

Saturday, September 10th, 2022

Glezna “Seko baltajam trusim”. Glezna ar slepenu personīgu vēstījumu.

Šī glezna bij pirmā, kas tapa manā jaunajā Mežs-grāmata sērijā. Cilvēkam, kuram top jauna mājvieta un tā iekārtošanā – meža toņu palete, dabas toņi. Meža zaļie, meža brūnie un gaismas toņi. Grāmata kā ceļš uz gaismu. Odziņas kā kārdinājums, kuru arī nedrīkst palaist garām. Un Baltais trusis. Tumsā parādās vēl dažas citas īpašas zīmes.

profesoram Andrejam Pavāram

Saturday, September 10th, 2022

Glezna – dāvana mediķim – medniekam. Izcilajam profesoram Andrejam Pavāram dāvana no slimnīcas darbiniekiem. Vienā bildē visas trīs profesora dzīves pamatlietas – slimnīca (medicīna), mežs (medības) un grāmata (aizrautīgs lasītājs).

SLIMNĪCA – ķermeņa medicīna, GRĀMATA – prāta medicīna, MEŽS – dvēseles medicīna.

spārnu ieskautā

Monday, August 8th, 2022

Glezna “Spārnu ieskautā”. Vēl viens darbs rozīgajā sērijā, vēl viens sajūtu dārzs. Aelitai – smalkas dvēseles cilvēkam.

apburtais dārzs

Saturday, July 30th, 2022

Glezna “Apburtais dārzs”. Šoreiz galvenajā lomā protejas un medinillas. Smalka sajūtu pasaule. Tik viegli būt!

četras māsiņas

Saturday, July 9th, 2022

Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!

Vismakšķernieciskākajam makšķerniekam

Friday, February 25th, 2022

Gleznojums dāvana manam tētim – vismakšķernieciskākajam makšķerniekam! Zemūdens dzīve un asarīšu ballīte starp ūdensrozēm! Mazās zivtiņas gandrīz neredzamas dienasgaismā, toties tumsiņā – pašas redzamākās. Gleznas divas sejas – viena dienasgaismā, otra tumsā! Kārtējo reizi jāteic, ka ārkārtīgi grūti nofotogrāfēt īstās krāsas un faktūras, kas ir dzīvē, bet priekšstatam ir ok :)

spirdzinošs dzīvesprieks

Tuesday, February 8th, 2022

Glezna. Iedvesma no Lindas rakstītiem vārdiem! Gribējās uzradīt spirdzinošu optimismu! Lai čum un mudž mirdzošs prieks, dzīvīgs dabas elpas apliecinājums, ka brīnišķīgā pasaule notiek, neskatoties uz parasto, reizēm skumjo, cilvēku pasauli. Atgādinājums – par ko ir dzīve :)

Olīvas. Cipreses. Lavandas.

Friday, November 19th, 2021

Glezna “Dienvidgaismas”. Feju dārzs smaržo pēc Vidusjūras :) Olīvkoki, lavandas, cipreses un saulē kalstošas puķes. Feju vējdzirnavas ar smalkiem spārniem maigi ietin puķu smaržu dienvidvējā.

Sāku zīmēt hortenzijas, bet uzzīmējās olīvdārzs. Es mīlu Vidusjūras sajūtu, Grieķija, Itālija, Spānija, turienes daba man liek justies kā mājās, turienes gaiss man ļauj paīstam elpot. Vēl kādu ciedru laikam vajadzēja iezīmēt smaržas pilnībai.

mammas dārzs

Saturday, August 14th, 2021

Šis darbs ir manai mammai :) Ilgi nevarēju tikt uz pēdām īstajai sajūtai, kas man jāuzrada, jo pārāk pierasts domāt, ka mammai vajag tādu mierīgu ar margrietiņām. Mamma visiem pielāgojas kā klusa pļavas puķīte, taču tikai tad kad sapratu, ka iekšā viņai dzīvo grezna puķu dvēsele, grezna sajūtu dvēsele, ota pati darīja savu un bez piepūles parādījās puķu krāšņums un bagātība, gaisma, kas apmirdz dārzu. Puķes zīmētas tieši no mammas dārza dzīvē, gribu, lai viņai arī ziemā istabā ir vasaras dārza siltums un krāsas.

tur pustumsā aiz …

Wednesday, July 28th, 2021

Glezna “Eikaliptu noslēpums”. Tur pustumsā aiz mežonīgiem vīteņiem, aiz eikaliptu zariem, aiz naktsvijoļu smaržām, ir noslēpums! Tieši kā dzīvē – izlauzies caur džungļu mežonīgumu, nokļūsti gaismā :)

hipnoze

Saturday, July 24th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.157 Viena no skaistākajām klip-dziesmām pasaulē https://www.youtube.com/watch?v=is8O41t13cw&list=PLJmgHmMUMj9O6Dn6Cj-TIniAwyd478h8Z&index=15

Ūdens mirdzēšana ir maģija. Ūdens mirdzums saulē, taurenīšu vizēšana lavandu laukos, gaismas ņirbēšana koku lapās – tā ir hipnoze, kas paceļ soli virs zemes, vieglākā dimensijā, smalkākās vibrācijās, kur neaizsniedzas ziņas, internets, ego, slimums, kāmju skriešana ritenī, strīdi, meli, blakuscilvēka nemīlēšana. Kaut uz mirklīti pacelties gaismā – to es novēlu.

Gaismas pielieta vasara. Saules izredzētie.

dievišķā pasaule

Sunday, May 23rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.155 Šis darbs burtiski iztecēja no rokas. Biju iesākusi pavisam citu, taču viss iesāktais pārvērtās par šo. Nekontrolēti, lielā ātrumā ņēma un parādījās :D Nosaukumu ielikšu kā teica mana mamma “Dievišķā pasaule” :) Tāda ir mana laimes pasaule – gaisma, ūdens, mežs, ziedi. Tad kad visi akmeņi pārvarēti un ilūziju burbuļi atstāti aiz muguras – var nokļūt gaismā.

enģelis

Saturday, May 15th, 2021

Šoreiz pasūtījumā “enģelis, bet lai nav vienkārši pliks enģelis”. Tāpēc radās sargājošs enģeļa spārns ap līksmu mūzikas, gaismas un ziedu pasauli, kur fejas iznesā gaismu pa ziediem. Cilvēka acij neredzamā, bet notiekošā pasaule. Nepaej garām ziediem, apstājies, pasmaržo, ieelpo to gaismu, ko laumiņas nēsā.

fluorescence

Monday, May 3rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.153 Gleznošana ir kā ceļojums. Sāc ar vienu izdomātu detaļu un nekad nezini, kur tas viss tevi aizvedīs. Pa ceļam var izpriecāties piezīmējot šo vai to, reizēm aizkrāsojot uzzīmēto vai pārvēršot pavisam citā. Un puse prieka slēpjas paletē, sajaukt iedomāto toni reizēm gadās viegli, bet dažreiz nākas izrotaļāties ilgi un nevar saķert tieši to, kas iekūkojis galvā.

Šis ir darbs, kas dzīvo savu gleznas dzīvi arī tumsā, taureņu malas un vēl dažas detaļas tumsā izgaismojas. Nosaukt var katrs pēc savas gaumes un redzēšanas. Varbūt “Spēle”, varbūt “Melnbaltās un krāsainās laikalīnijas” vai “Taureņu spogulija”. Man bij jāuzzīmē darbs, kuram vienīgā norāde: lai nav garlaicīgi skatīties un katrreiz var ieraudzīt kaut ko citu (tumsā būs pavisam cits :)))

Monday, April 5th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.152

Pieneņpūkas. Pieneņpūkās ir kaut kas maģisks. Tās ir kā zieds pēc zieda. Vispirms dzeltena saule, tad balta miglas kleita. Tu uzpūt elpu un katra pūka kā mazmazītiņi spārni paceļas gaisā. Uzvirpuļo kā balerīnas. Smalkas, vieglas un netveramas.

All the flowers of all the tomorrows are in the seeds of today.

dandelions

Friday, April 2nd, 2021

Pieneņpūkas galvenajā lomā, bet rokas iedarīja arī ķiršu ziedus (laikam jau drīzāk korintes, jo tumšsarkanie smalkie ziedu zariņi man galvā no korintēm). Ilgojos pēc ziedēšanas.

Katra pieneņpūka – viena vēlēšanās. Palaid vējā, lai piepildās. Glzenojums pilns vēlēšanos.

7.februāris

Saturday, February 6th, 2021

ilgojos

Tuesday, February 2nd, 2021

i wear love

Wednesday, December 30th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.137 Lai katram tik daudz mirdzoša prieka, ka vienīgā izvēle ir ģērbties mīlestībā! ♥

viņa ir gaiss

Saturday, November 3rd, 2018

Viņa bija kaut kas starp debesīm un zemi. Bija jāpiedzimst par puķi, bet piedzima par cilvēku. Viņa elpo un jūt caur smaržu un gaismu. Viņa ir gaiss, dvesma, kaut kas netverams, pat pašai sev. Viņa redz krāsas kā sajūtas. Un sajūt citu prieku vai skumjas kā smaržu. Viņa ir zīds un neprasiet, lai būtu vadmala. Viņa iet pa zemi kā cilvēks, bet nekad nekad nav jutusies kā pieskārusies zemei. Viņa ir starp cilvēkiem, bet nav. Viņai par smagu cilvēku valoda, par brutālu cilvēku skrējiens pēc kaut kā. Viņa ir dzeja. Viņa ir mīlestība. Viņa elpo caur ādu. Tāpēc nevar izturēt ziemu, kas liek savilkt kārtu kārtas un aizver elpu. Viņa zina kā smaržo rīta gaisma un zina kā skan no kokiem krītošas lapas. Tik nepiemērota ātrajai pasaulei, tik nepiemērota laikam. Neaprociet viņu, kad viss beigsies, ļaujiet lidot.

ieva-white