Posts Tagged ‘Iedvesmas pieturaspunkti’

kolibri

Thursday, February 18th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.148 Sandro Veronēzi “Kolibri”. Pat nezinu, ar ko lai sāk. Grāmata vistiešākajā nozīmē – iedvesmotāja. Vairākas dienas man galvā skanēja dziesmas un veidojās dzeja. Nepiepūloties, nedomājot – vēlās ārā no kaut kurienes vārdi dzejā.

Pirmā sajūta bija, ka grāmata ievelk sevī kā zemūdenī, dziļumā starp ūdensrožu kātiem, kur tu pinies noslēpumainā pustumsā un nesaproti, kas ir kas, un tad no augšas caur lapām iespīd gaismas stars, kas izgaismo un dara mākslinieciskas pat bailes un sāpes. Otrā sajūta – grāmata ir milzīga tumša telpa (to cilvēku dzīve, kuri apdzīvo grāmatu) un ik palaikam ieslēdzas prožektors, kas izgaismo līdz vissmalkākajām niansēm mirkļus cilvēku dzīvē. Prožektors izgaismo te un tur pilnīgi haotiskā veidā, nekādas hronoloģijas, mirklis te un mirklis tur. Izgaismo tik asi, ka aizraujas elpa no neaizplīvurotām sāpēm, no ilgām, no nenotikušas mīlestības.

“Es nesen biju atgriezusies Parīzē no Bolgeri, bija septembris, un, kā jau katru septembri, biju spēcīgā Tavā iespaidā., vēl nebiju attapusies no absurdajām tai nolādētā vietā pavadītajām dienām, tik pilnām ar Tevi un Tevis tik tukšām...”

“…Mums ir vesela dzīve, ko NEdzīvot kopā… izbāžņos pārvērstas mūsu jūtas. Nepiegādāta prece, nokliegsies misiņa eņģelis – desmit kastes ar dzīvēm, tām iespējamām…”

Rāmais haoss

Wednesday, February 3rd, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.146 Ta-dā! Studijā ienāk šedevrs! Sandro Veronēzi “Rāmais haoss“. Grāmatas vāks pats jau ir stāsts. Tāda cilvēku analīze, tik skaidrs skats uz cilvēku domāšanu, rīcības motīviem, tik neslēpti izpreparētas sajūtas. Maz notikumi, ja kādam tos vajag. Viena no sajūsminošajām lietām – šīs grāmatas galvenais varonis lasa mirušai sievai adresētu vēstuli, kuru rakstījis Veronēzi cita romāna galvenais varonis, bet grāmatas nav nekā saistītas (tikko lasīju Veronēzi romānu “Pagātnes spēks” kur galvenais varonis ir bērnu grāmatu rakstnieks, arī laba, bet ne tik laba kā “haoss””). Man patīk tādas nejaušas grāmatu sasaistes.

„…nekaitīgajā veidā, kādā prātu zaudē cilvēki, kuri sākumā tic, ka mīl viens otru, bet pēc tam atklāj, ka tā tomēr nav taisnība, ka tā nekad nav bijusi taisnība, ka tā bijusi tikai serotanīna koncentrācija kādā kritiskā viņu dzīves momentā…”

„…mēs esam tikai negadījumi, kas gaida, kad varēs atgadīties …”

„Nē, Pjetro. Neviens cilvēkam nevar likt justies labi, ja šis labums jau nav iekšā viņā pašā. To es esmu sapratusi.”

zen

Saturday, January 30th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.145 Divas grāmatas ar ZEN nosaukumā. Nezinu, vai piemēroti abas likt vienā ierakstā, jo viena grāmata ir romāns, otra vairāk kā izziņas grāmata, bet mani ieraksti – kā gribu, tā daru :)))

M.Fermīna romāns “Zen”.Maksanss Fermīns ir smalko sajūtu meistars. Visi viņa romāni ir īsi, lakoniski un izsmalcināti. Tik tīri, skaidri kā rasas pilieni, kā haikas, kā pati ZEN būtība. Fermīna grāmatas lasu vairākkārt. Arī “Zen” lasu jau nezkuro reizi. Kad savajagas tīrību izjūtās. Sajust zen vieglību. Vēl divas īpašās Fermīna grāmatas ir “Sniegs” un “Opijs”.

Šinrjū Sudzuki “Zen prāts, iesācēja prāts”. Sudzuki ir japāņu zen skolotājs, grāmata ir ceļš uz ZEN. Nosaukums par iesācēju ir maldinošs, kaut arī grāmata tiešām vairāk noder iesācējiem burtiskā nozīmē, tomēr svarīgākais ir “iesācēja prāts” citādā kontekstā. Pamatdoma – visu mūžu esi iesācēja prātā, jo tikai iesācēja prāts ir atvērts un uzņēmīgs, lai varētu attīstīties visas dzīves garumā. Nekad neapstājies pie kāda priekšstata, domas – tagad esmu gudrs, man ir viedoklis. Saglabāt iesācēja prātu visu mūžu. (Iepriekš rakstīju “ceļš uz zen”, lai gan Zen nekur nav aizgājis, pie viņa nav jāiet pa ceļu, tas ir šeit visu laiku, tikai jāatver prāts).

Kafka liedagā

Friday, January 29th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.144 Murakami “Kafka liedagā” . “Reizēm liktenis līdzinās smilšu vētrai, kas nemitīgi maina virzienu. Lai izvairītos no tās, tu dodies uz citu pusi. Tajā brīdī arī smilšu vētra maina virzienu tāpat kā tu. Tā notiek nez cik reižu: tu mirkli pirms rītausmas dejo savādu deju, kura beidzas ar nāvi. Tā mainās. Kāpēc? Tāpēc, ka šī smilšu vētra nav  kaut kas, atpūsts no tālienes. Tā esi tu pats. Kaut kas tevī  pašā. Tāpēc tev nekas cits neatliek kā nepretoties tai . Ej tajā iekšā, aizver acis, aizspied ausis, lai tajās neiekļūst smiltis, un ej uz priekšu soli pa solim. Tur iekšā nebūs ne saules, ne mēness, ne debespušu, un reizēm tur nebūs pat laika. Tikai augstu gaisā dejos smalkas smiltis kā sabirzuši kauli. Jāiztēlojas tāda vētra. Kad šī vētra būs beigusies, tu pats nesapratīsi, kā tiki tai cauri, kā izdevās izdzīvot. Tu pat nespēsi saprast, vai tā tik tiešām ir aiz muguras. Skaidrs būs tikai viens. Tu, tagad no vētras iznākušais, vairs nebūsi tas pats, kas iegāja tajā iekšā. Un tieši tur ir smilšu vētras jēga”

“Man tā sāka likties, kad tikko biju ar tevi iepazinies. Tu kaut ko ārkārtīgi meklē un vienlaikus arī bēdz no tā, cik spēdams. Tevī ir kaut kas tāds, kas liek tā domāt”. 

“Mēs visi nemitīgi zaudējam kaut ko sev svarīgu, – viņš saka, kad telefons mitējies zvanīt. – Svarīgus gadījumus, svarīgas iespējamības, neatkārtojamas emocijas. Tā ir viena no dzīves jēgām. Bet mums galvā, es tā iedomājos, ka galvā, ir maza istaba, kur mēs šīs atmiņas glabājam. Kā bibliotēkas krātuve. Lai mēs saprastu paši savu sirdi, mums visu laiku jāpievieno jaunas kataloga kartītes. Tā jāuzkopj, jāvēdina, jānomaina vāzēs ūdens.”

“Laiks kā smags, daudznozīmīgs sapnis noliecas pār tevi. Tu virzies uz priekšu, lai tiktu cauri. Tev no tā neizbēgt, pat ja aizbēgsi līdz pasaules malai. Bet tik un tā – tev ir jāiet līdz pasaules malai. Ir kaut kas tāds, ko nespēsi izdarīt, ja nebūsi aizgājis līdz pasaules malai”

kazenes

Sunday, January 24th, 2021

iedvesmas pieturpunkti nr.143 Cilvēks nesastāv tikai no tā, ko ēd. Diēta nav tikai ēdiens. Viss, ko redzi, dzirdi, lasi, filmas, grāmtas, cilvēki blakus, sarunas, kurās iesaisties, TAS VISS esi TU. Tas viss veido tevi emocionāli, garīgi, fiziski. Cukurs ir kaitīgs, to visi zin, bet ka daži cilvēki ir kā cukurs, to mazāk. Seriāli varētu būt cukurvate, no viena fakta – vesela sezona uzpūsta :) Viss, kas tev atpkārt, atspoguļo tevi pašu. Vide, mājas. Cilvēki, ar ko izvēlies būt.

delicate

Wednesday, December 30th, 2020

… balta sajūta plīvo tik liegi pieskardamās

lapsa

Friday, December 25th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.134 Dievīgā lapsa Turgeņeva ielas pagalmā! Gan ideja, gan izpildījums! Paklanos māksliniekiem! Māksla ar izcilu “mesidžu”. Latvijas Mākslas akadēmijas ieraksts: “Uzmanību, Rīgas pilsētvidē parādījusies lapsa❗️ Rīgā, Lastādijas radošajā kvartālā top pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā. Autors ir LMA Tēlnniecības katedras students Aleksandrs Marinoha kopā ar savu tēvu Oļegu Marinohu sadarbībā ar biedrību “Dzīvnieku brīvība”. Veidotā skulptūra – milzu lapsa – aicina uz visu kažokādu ieguvē un industriālajā lopkopībā izmantoto dzīvnieku aizstāvību. Studiju darba uzdevums: vides objekts pilsētvidē.” Kaut vairāk būtu tādu cilvēku, tāda māksla, tāda domāšana! Pilnu Rīgu ar lapsām!!! Vēl viens stāsts par eko! Paldies!

labā kārts, sliktā kārts

Monday, December 14th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.129 Nesen kāds cilvēks man jautāja “nu kā tad lai tiek pie tā iekšējā prieka, ja visapkārt tik daudz kā tāda nepatīkama?” Mana recepte prieka noturēšanai ir tāda: katrreiz, kad kaut kas kaitina, nepatīk, sadusmo pretī jāliek kaut kas labs par šo cilvēku, lietu vai notikumu. Ja izkrīt sliktā kārts, tai virsū uzreiz jāliek labā kārts. Ja kāds nokaitina, virsū uzreiz jāuzliek kaut kas, ko labu šis cilvēks izdarījis tev. Vai kāds notikums, lietas, vienmēr ir kaut kas labs tajā visā, kāds ieguvums – finansiāls, emocionāls, tīri praktiskas dabas kaut kas sakārtojošs. Tad noņemas fokuss no negatīvā un enerģija, domas koncentrējas uz labo. Ja fokusā ir labais – tad nav variantu – iekšējais prieks rodas pats no sevis :)

tuvums. atrast atbildes.

Sunday, December 6th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.124 Labai grāmatai ar vienu ierakstu nepietiek :) Vēl drusku par G.Bradena “Dievišķā matrice”. Teksts ir tik saprotamā valodā, tik atbilstošs manai pašreizējai uztverei, ka lasot burtiski jūtu kā strāvas triecienus smadzenēs, kas noskalda neskaidro, atbild uz jautājumiem, burtiski atšķeļ veselu kārtu nevajadzīgu iesīkstējušu nosēdumu smadzenēs, atbrīvo galvā piekļuvi kaut kam svaigam. Lasu par DNS pētījumiem – tika veikts eksperiments- paņemot kāda cilvēka šūnas (DNS) un noliekot atsevišķi pieslēdzot mēraparātiem. Uz cilvēku iedarbojās, izraisot viņā dažādas emocionālas reakcijas, atdalītais DNS turpināja reaģēt līdzi cilvēka emocijām, turklāt absolūti vienlaicīgi un atkārtojot eksperimentu kilometra un 100 kilometru attālumā rezulāts bija tieši tāds pats. Un tagad izlasi citātu:

“Ikdienā lielākā daļa no mums saskaras ar dučiem un reizēm pat simtiem citu cilvēku, un bieži šis kontakts ir fizisks. Ikreiz, kad pieskaramies citam cilvēkam, kaut vai vienkārši sarokojoties, šī cilvēka DNS paliek pie mums ādas šūnu veidā, kas saglabājas uz mūsu ādas pēc pieskāriena. Tajā pašā laikā dažas mūsu šūnas paliek pie otra cilvēka. Vai tas nozīmē, ka paliekam saistīti ar tiem, kuriem pieskaramies, tik ilgi, kamēr DNS šūnās ir dzīva? Atbilde uz šiem jautājumiem ir apstiprinoša – izrādās, ka šāda saikne pastāv.” /G.Bradens Dievišķā matrice”/

Nākas aizdomāties, ko mēs ikdienā nesam sev līdzi, vai ne? :) Nav nekāds brīnums, ka tuvinieki jūt viens otra emocijas, saprotas bez vārdiem un jūtas saistīti viens ar otru. Pieskaršanās man vienmēr bijis aktuāls jautājums (droši vien tā ir daudziem introvertajiem), es nevaru būt tuvumā kuram katram, nerunājot nemaz par fizisku kontaktu. Man patīk saprast lietas, atbildēt uz jautājumiem nevis vienkārši pieņemt – tā ir un viss. Tāpēc tik ļoti dievinu Bradena grāmatu, kurā var atrast tik daudz atbildes.

baltais sapnis

Thursday, November 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.118 Balta gaismas dāvaniņa baltā sirsniņā. Iededz gaismu pats sevī un tad ar sevi izgaismo citus, lai visi iemirdzas! :)

Ditai

Thursday, November 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.116 Baltas dāvanas Adventes laikam. Kad ārā tumšs visas dienas garumā, gaismiņa jāatrod citur :)

brilles un aizkari

Thursday, October 29th, 2020

iedvesmas pieturpunkti Nr.114 Šonakt domāju par pieredzēm. Katra pieredze, katrs notikums mūsu dzīvē ir kā brilles caur kurām turpmāk skatāmies uz pasauli. Lielākas brilles, mazākas brilles, sāpīgās un rozā brilles. Un to visu mēs sakraujam sev uz acīm. Iedomājieties, cik skaidrs katram skats uz dzīvi?!? Vai to pašu var pateikt ar aizkariem – katra pieredze, katrs pārdzīvojums, notikums mums apsēžas uz galvas un aizkarina acīm priekšā aizkarus – cits plānus, skaistus, cits biezos. Un tā mēs skatāmies katrs uz pasauli caur saviem simts aizkariem. Viena no dzīves mākslām ir veidot savu briļļu un aizkaru kolekciju, bet neturēt tos uz acīm. Pieņemt visas pieredzes, bet iemācīties redzēt skaidri, pa īstam nevis caur sāpju, aizvainojumu, dusmu, iedomu prizmu.

slow life

Saturday, September 26th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.112 Lēnā dzīve. Lēna elpa – lēns laiks. Apstāties. Pamanīt. Būt. Tepat. Atrast.

Thursday, April 9th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.106 Klusumā zaudēju Tevi, troksnī zūdu es pats – tie vārdi par mani. Mēdzu nepamanīt, ka nerunāju, un man ir labi. Bet es pierakstu dažreiz. Šo to. Kādu laiciņu neliek mieru doma, kāpēc jāpieraksta publiski. Viena no atbildēm ir – pierakstot domas, nākas notīrīt kodolu no aplipušajām drazām, tas sakārto prātu, atmudžina domu haosu, noformulē domu pašai sev.

apstājies laiks

Monday, March 23rd, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Apstājies laiks. Gadu atpakaļ vai divus rakstīju par ātrvilciena laiku, par to, ka viss paiet skriešanā, neredzot smalko pasauli tepat blakus (https://www.ievaszids.lv/2018/03/atrais-laiks/) Un tagad šķiet tas ir noticis – lai kādu iemeslu dēļ – pasaulē ienākušais vīruss ir ieslēdzis tādu kā pauzīti. Cilvēki neskrien, pierimis nepārtrauktais pirkšanas trakums un dažs aizdomājas, cik mirklīgs te ir viss un mēs. Ja nevar iet uz ārpusi, jāiet uz iekšpusi. Cilvēki uzelpo, pamana cits citu un viens otru. Samīļo sunčukus un savus brīnišķīgos kaķus :) Cilvēki iet mežā nevis uz veikalu. Lasa grāmatas. (Varu ieteikt kādu grāmatu, ja vajag Tev!) Viss paliek klusāks, cilvēcīgāks un tīrāks, pat Venēcijas kanāli kļuvuši dzidri, tas pats notiek ar mums – klusumā mēs dzidrināmies.

grāmatas

Monday, March 2nd, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Pienācis laiks kaut ko pateikt par grāmatām – pēdējā laika iedvesmotājām. Un tas jāraksta boldā, jo tiešām ļoti palīdzīgas, izcilas grāmatas, perfekti atbilstošas pašreizējai man. Trīs Jurgas Ivanauskaites grāmatas par Tibetu. Ivanauskaite ieleca manu autoru pulciņā jau kaut kad deviņdesmitajos gados ar savu romānu Ragana un lietus, bet līdz šim tikai pie romāniem arī turējos. Tibetas sērija ir vairāk dokumentāli pieraksti kā dienasgrāmata. Ar Ivanauskaiti man ir sajūta, ka viņa varētu būt mana draudzene, kaut kas tik tuvs, saprotams. Citāts no grāmatas “Zaudētā Apsolītā zeme”: “Cik vien sevi atceros, visu laiku esmu dzīvojusi grūti nosakāmu ilgu mocīta. Šo uzbudināto, melanholisko, pat smeldzošo stāvokli daudzreiz nemaz nevarētu nosaukt par ilgošanos. Es pinos, ar grūtībām varēju izraudzīties un kļūdījos, izvēlēdamās šo ilgu objektu – draugus, mīļotos, vietas, stāvokļus, pieredzi un jūtas. Reizēm mēdzu nodomāt, ka ilgojos pēc nāves. Ka dedzīgi vēlos izzust. Pilnīgi pašiznīcināties. Vairs nebūt. Vai arī būt, tikai – NE ŠEIT un NE TAGAD. Slāpes pēc nebūtības palēnām izvērtās par drudžainu un droši vien aplam neprasmīgu dieva meklēšanu. Debesis bija mēmas, klusēja arī Dievs, mani neapmeklēja ne metafiziski pieredzējumi, ne brīnumainas vīzijas, ne pravietiski sapņi, ne pati pieticīgākā, taču no augšienes raidīta labvēlība. Turpretim ilgošanās bija augusi augumā. Reizēm šķita, ka ilgas vairs nav izturamas…” Šis citāts ir precīzs manu sajūtu atspoguļojums ilgus ilgus gadus. Ivanauskaite atrod savu ilgu piepildījumu, tāpat kā es saprotu, kur jāiet man. Mans stāsts nav ne par Tibetu, ne Indiju, bet šīs sajūtas, šie meklējumi ir tik tuvi savā būtībā. Ceturtā ir Gandija grāmata – autobiogrāfija “Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību”. Mani fascinē šie meklējumi un kā tie aprakstīti. Es nemeklēju Indiju, nemeklēju Tibetu, man tāda vieta ir sevī. Šie abi grāmatu autori mani ārkārtīgi iedvesmo, jo gājuši cauri tādiem pat meklējumiem sevī, neskatoties uz reliģijām un citām atšķirībām. Kad lēnām kā plaukstošas puķes sāk atvērties atbildes, ir labi būt ŠEIT un TAGAD.

roma

Thursday, February 13th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.104 Roma – dzimšan’sdienā. Kā lielpilsētu nemīlētāja bažīgi gaidīju tikšanos ar Romu, un … Roma ir brīnišķīga! Tik pazīstama, tik tuva, tik savējā, jutos daudz daudz tuvāk kā ar Rīgu. Iespējams, februāris – netūristu laiks ir ļoti piemērots romdarīšanai. Saule lutināja, kafejnīcu āra tersases darbojās un strūklakas čaloja burtiski uz katra stūra. Izejot no lidostas milzīgi mazo putnu bari čivināja man dzimšanasdienas dziesmas. Un es kusu mīlestībā pret Romu ar katru tur pavadīto mirkli aizvien vairāk. Rītagaismas spožumā Vatikāna strūklakas, pusnaktī pilnmēness izgaismots Panteons, baznīcu zvani un apaļie kupoli. Un ēdiens … piedodiet par šo siekalaino sajūsmināšanos, bet citādi nevaru uzrakstīt. Dzimšansdienasvakariņas un īstā krāsnī ceptas smaržīgas picas un kapučīno pēc kura ilgošos vislaik. Ar divām dienām par maz. Visi ceļi ved uz Romu! P.s. Ā un vēl – Romā ir ļoti “romīgi” :D nav iespējams noraksturot, piemēram, ēkas – jo vislaik gribas teikt “tas ir tik romīgs” (jauns īpašības vārds) :)

miers

Wednesday, January 29th, 2020

iedvesmas pieturpunkti nr.103 Miers. Mācos prāta mieru. Tikt vaļā no “overthinking” – domu karuseļiem, kas simtiem reizē griežas nekontrolējamos virzienos.

pērļošana

Wednesday, December 25th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.101 Mana jaunākā aizraušanās – pērles :) Tāpēc visiem maniem tuviņākajiem nācās dāvanās saņemt šo to sapērļotu. Meitenēm – rokassprādzes, puikām atslēgu piekariņi ar iniciāli. Katra pērlīte – pilna mīlestības.

Citādākas gaismiņas

Wednesday, December 25th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.100 Tumsu vajag izgaismot. Šoreiz drusku neparastākas gaismiņas – pudeļu lampiņas. Katra pudele ar bildēm un uzrakstiem – katram citāda. Led lampiņas ar bateriju korķī.

my soul speaks in flowers

Monday, December 16th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.99 “A flower blossoms for its own joy.” ― Oscar Wilde

Mana dvēsele runā puķēs. Ziedi ir zemes mūzika no zemes lūpām bez skaņas …

Sajūtu koki

Thursday, December 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.98 Eko stila dāvanas ar īpašo sajūtu katram :)

Alesandro Bariko

Thursday, November 21st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.96 Sajūsminos, kad kādam no maniem mīļautoriem ir jauna grāmata. Bariko ir pirmajā vietā joprojām. Bariko es varu lasīt un lasīt, ēst viņa tekstu nekad nepārēdoties. Tā izvēlēti vārdi, tā savīti teikumi, tik pārsteidzošas domas. Neviens autors pasaulē nelīdzinās Bariko īpašai valodai. Viņš raksta tik piemēroti kaut kādai manai dziļākai iekšpusei, ka teksts burtiski ieslīd manī tik saprotams, tik precīzs, ka sit pa smadzenēm kā vārdu orgasms.

…“Un viņa vienmēr ir teikusi visu ko gudru arī par cilvēkiem, kuri dzīvo, reizēm arī par to, kā dzīvojam mēs. Varbūt es cerēju, ka viņa tagad no jauna atšķirs pasaules karti un parādīs, kur es esmu, – zināju, ka viņas žestos tādā gadījumā būtu gana daudz skaistuma, jo visā, ko viņa darīja, skaistums bija nenovēršams. Tieši tāpēc es viņai atbildēju, kad viņa man atrakstīja, piepeši uzradusies no neesamības, kurā bija pagaisusi”… /citāts no A.Bariko “Jaunā līgava” …

galds ar vārdu

Thursday, October 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.93 Manam galdam ir ko teikt par dzīvi :)

galdiņš

Thursday, October 10th, 2019

iedvesmas pieturaspunkti nr.92 Galdiņš grib un ņem un pārvēršas :D Ļoti gribēju savā mājas dzīvē ieviest apaļo galdu – baltu, vecinātu. Nekas piemērots neatradās, tāpēc nācās pastrādāt pie galda pārvērtībām. Arī krēsli, katrs citāds ar savu vārdu un raksturu, pārvērtās un pieskaņojās manas mājas sajūtai. Galds arī apuzrakstojās (skat.nakamajā ierakstā :))

sup

Tuesday, September 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.91 Jau pagājušā vasarā gribēju izmēģināt SUP, sanāca tikai šogad un septembrī, bet neticami skaistā vakarā – silts, ezers mierīgs spogulis, saulriets, dzērves otrā krastā, klusums, neviena cilvēka. Uz sup dēļa tu slīdi pa ūdens virsmu bez skaņas un tik ļoti iederies apkārtējā mierā.

alpaku sala

Tuesday, September 10th, 2019
bmd

Uz ūdens izskalotā koka tapis uzrakstiņš Alpaku sala. Tā ir vieta Latgalē, Bebrenē – alpaku audzētava. Ja gribas vienā reizē redzēt kaut ko gan skaistu, gan mīļu, gan interesantu – tad jābrauc uz Alpaku salu! /https://www.alpakusala.com/

vīģes

Tuesday, September 10th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.90 Ticiet vai nē – bet arī ēdiens iedvesmo! Šobrīd ir vīģu sezona, kad pat parastā veikalā var nopirkt super-vīģes! Tik garšīgi!

GAISMA un NIKNUMS

Wednesday, August 28th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.89 Sen nebij gadījies uztrāpīties uz ĪPAŠĀS grāmatas. Ļoti nestandarta. Lorina Grofa “GAISMA un NIKNUMS”. Ja gribas standarta romāniņu – šo grāmatu nelasīt. Šajā ir vārdi, izteicieni, teikumi, kas paši par sevi māksla. Gribējās lasīt grāmatu divreiz – pirmoreiz sajūsminoties par valodu (apbrīnoju tulkotāju), ar pāris vārdiem laiks iegūst ātrumu un tad atkal sastindzināts. Kvadrātiekavu iestarpinājumi ar cita laika ievijumiem, vārdu izvēle kā tāda. Brīžiem kā dzeja. Otrreiz – pats stāsts. Stāstīts vispirms no VIŅA skatupunkta, pēc tam no VIŅAS. Cik savādāk viss ir no katra viedokļa, skatupunkta. Un tā mums katram. Droši vien arī dzīvē apkārt daudz notikumu, kurus netieši ietekmējam un paši par to nekad neuzzinam. Droši vien daudz arī kreizī domu cilvēku galvās, ko izraisa otra neapdomāts vārds, darbība, un pats izraisītājs pat ne drusku nenojauš kādu lavīnu cita smadzenēs nogrūdis :) Vai ne?

“…Viņš ilgojās pēc kaut kā vārdos neizteikta un jaudīga: pēc kā? Valkāt viņu kā drēbes. Iztēlojās sevi mūžam dzīvojam viņas siltumā…”

“…Saule atgāzās puszviļus. Klusums. Miers. Rudens beigas. Gaisā dzestrums kā brīdinājums.”

“… Viņš jau mīlēja smieklus, kurus viņa turēja sevī, smieklus, kurus neviens cits neieraudzīs…”

No Monē līdz Kandinskim

Sunday, August 11th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.88 Multimediju mākslas izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim” – šodien biju. Tā nav izstāde parastā nozīmē, te māksla peld telpā. Uz sienām, uz grīdas mākslas darbi kustās, sadalās, slīd virsū un sašķīst gabalos. Sirreāla un kaleidoskopiska sajūta. Perfekti piemeklēta mūzika. Gandrīz apskaužu tos, kas šo visu dabūja gatavu. Tas ir tik interesanti! Brīžiem mākslas darbs sadalās slāņos, brīžiem konkrētas detaļas izgriežas un kustas, un ņirb, un slīd un dejo visapkārt.

noMoneLidzKandinskim

Info: 16 visnozīmīgāko modernisma pārstāvju – Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Anrī de Tulūza-Lotreka, Gustava Klimta, Pola Sinjaka, Pīta Mondriāna, Amedeo Modiljāni, Vinsenta van Goga, Pjēra Ogista Renuāra, Huana Grīsa, Paula Klē, Franča Marka, Vasilija Kandinska un Kazimira Maļeviča – darbus. Kopā  parādīti ap 5000 darbu no vairāk nekā 20 pasaules muzejiem.

Monday, July 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.86 Dažreiz mazākās lietas aizņem pašu lielāko vietu tavā sirdī.

love

lillaslavender

Saturday, July 20th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.85 Šodien bija lavandu svētki LillasLavender Vidzemē. Gribas sabučot tos cilvēkus, kas dara tik lielu darbu citu priekam, savam droši vien arī :) Skaisti! Ļoti ļoti skaisti! Gribas ziedēt līdzi! ♥

ievalavanda

#skaistais-ir-tepat-blakus

Thursday, July 4th, 2019

ieva-magoneiedvesmas pieturpunkti nr.83 Slepenā sastāvdaļa vienmēr ir mīlestība.  Visam.

līgo sajūta

Saturday, June 22nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.81  Dievinu puķes! Iebrist ziedošās rudzupuķēs un magonēs ir sapnis! Nav īstākas līgo sajūtas par šo! :)

liigosajuuta

svaiga gaļa kritikai

Sunday, June 16th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.80 “Svaiga gaļa kritikai” LMA (Mākslas akadēmijas) izstāžu praksē  jauns formāts – pirmais LMA mākslas festivāls, kurā plašāka publika pirmo reizi vienuviet var iepazīties ar visu apakšnozaru bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem, aptuveni 160 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātiem.  Bioloģijas fakultātes ēka nodota mākslas rīcībā, visos četros stāvos telpās un koridoros iemājojuši mākslas darbi, var staigāt kā nebeidzamā ekskursijā. Līdz 28.ajam jūnijam! IESAKU!

Mans favorītdarbs pieder Katrīnai Leitēnai (teksilmāksla). Tik ļoti iespaidoja, ka gāju skatīties vairākas reizes. Autores subjektīvās asociācijas par cilvēka jūtām un emocijām vientulības, vienatnes un mīlestības brīžos. Izšūts ar roku! IZŠŪTS! Izcili!

katrina leitena

gleznas. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, June 2nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.77 Galerijā Daugava (Ausekļa iela 1, Rīga) pašlaik skatāma Daces Lielās izstāde “Gleznas”. Gleznas ar dabu. Viena no manām pašām pašām mīļākajām gleznotājām, iedvesmotājām.  Par savu izstādi saka:”Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli…” Iesaku.

galerija Daugava

rododendru nakts rapsodija

Saturday, June 1st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.76 31.maija vakarā  – noskaņu un sajūtu pasākums „Rododendru nakts rapsodija”. Neticams skaistums, akustiskā mūzika, gaismas, smaržas! Vēl joprojām dzīvoju sajūtā, ka visa iekšiņa piepildīta ziediem, plaušas pilnas ziedu smaržas un šķiet pat asinis pārvērtušās ziedos. Tāds krāsu un smaržu mutulis, kas saviļņo visu iekšpusi līdz pirkstu galiem! Neaprakstāmi!

ievasrododendri

Info:  LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”.  Audzētava atrodas priežu mežā, netālu no Rīgas, Babītes pagasta Spilvē. Tās platība ir 11,8 hektāri. Šī ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Darba laiks – rododendru ziedēšanas īsais brīdis maijā un jūnija sākumā, katru gadu šajā laikā tur paviesojas ap 25 000 cilvēku. IESAKU.

#skaistais-ir-tepat-blakus

Hvar. Iedvesmas pieturpunkti.

Wednesday, May 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.75 Te būs stāsts par vēl vienu manu mīlestību – lavandu! Lavandas smarža ir sirds mājas. Tieši tik vienkārši. Lavandas smaržā ir miers, mājīgs un pārpasaulīgs miers, kurš apskauj, ietin sevī un piebremzē skrienošās domas. Lavandas krāsas pelēkvioletā noskaņa atpūtina acis no kņadas. Hvar sala Horvātijā ir viena no  lavandas  top audzētājiem – 8% pasaules lavandas ēteriskās eļļas nāk no Hvar. Sala ir brīnišķīga, maza, šaura – uzbraucot kalnos – uz abām pusēm var redzēt jūru un visapkārt kalnu nogāzēs – lavanda. Jābrauc ar kabrioletu, jo gaiss ir tik smaržīgs, ka grēks palaist garām kaut vienu smaržas pilno ieelpu.

ieva-lavanda

Info: No Splitas uz Hvar var nokļūt ar prāmi stundas laikā, biļete turpatpakaļ maksā 200 kunas (1 eur ~ 7,5 kunas). Hvar salā ir divas piestātnes divās lielākajās pilsētiņās Hvar un Stargorod. Pārējās apdzīvotās vietas Hvar salā ir mazi ciematiņi. Cilvēkiem, kas nemīl burzmu un lielpilsētas, bet sajūsminās par dabu, tā ir īstā vieta.  Salas vidū kalnos ir lielisks ģimenes krodziņš Konoba Levanda (adrese: Vordušće 1, 21450, Velo Grablje,Hvar, Horvātija) ar ļoti ļoti garšīgu ēdienu! Vārds “konoba” horvātu valodā nozīmē – krodziņš.

soul full of sunshine

Sunday, May 12th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.73 Dvēsele pilna saulesgaismas :)

happiness

Laime sākas ar Tevi. Nevis ar attiecībām, ne ar tavu darbu, ne naudu, ne apstākļiem, BET AR TEVI.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

dzīvo šodien!

Thursday, May 2nd, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.72  Variācija par tēmu “izvēlies laimi!” Tāds uzrakstiņš ir manai mammai :)

mammas-koks

magnolijas

Saturday, April 27th, 2019

iedvesmas pieturpukti nr.70 Tieši pašlaik ir magnoliju ziedēšanas laiks. Vakar gāju gar Operu – tur viena tāda zied! Pasaka! Magnolijas ir lieli koki, kas zied milzīgiem, bet ļoti trausliem izsmalcinātiem ziediem. Agrāk diezgan daudz tādus zīmēju apgleznojot zīdu!

magnolijas operamagnolijas ievaszids

#skaistais-ir-tepat-blakus

happiness is a choice

Sunday, March 31st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.67  Jau daudzus gadus uz sienas man rakstīts par laimi. Laime nav tas, kas tu esi vai kas tev pieder, bet tas, ko tu par to domā. Šodien izlasīju vēl precīzāku: “LAIME IR IZVĒLE  nevis galamērķis. Nekas tevi nedarīs laimīgu, kamēr neizvēlēsies BŪT laimīgs. Neviens cilvēks no malas nedarīs tevi laimīgu. Laime nenāks pie tevis. Tā var nākt tikai NO TEVIS paša!”

izvele laimes

#meklēt-saprast-zināt-pielietot


visvisskaistākās

Friday, March 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.66 Pie manis ir pašas pašas skaistākās puķes pasaulē! Nevaru acis atraut – tik brīnišķīgas! Nekad nebeigšu brīnīties par pārsteidzošo skaistumu pasaulē!   #skaistais-ir-tepat-blakus

ieva-rununculus

Monē Ūdensrozes: Ūdens un gaismas maģija

Friday, March 29th, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.65  Exhibition | The Water Lilies by Monet (2019) THE MAGIC OF WATER AND LIGHT

Dokumentāla filma – izstāde. Pirmo reiz biju tādā pasākumā kinoteātrī. Filma “Monē Ūdensrozes: Ūdens un gaismas maģija” stāsta par  pašu Klodu Monē, kā un kāpēc viņš gleznoja, parāda vietas, kur tapuši lielie mākslasdarbi. Visvairāk, protams, puķu un ūdens pārpilnais Živernī dārzs. Ļoti uzrunājoši ir redzēt dabā glezonšanas vietu un nākamā filmas kadrā to pašu gleznā Orsē, Oranžērijas vai Marmotāna muzejā. Monē ir impersionisma aizsācējs un arī pats vārds “impersionisms” radies no Monē gleznas ar nosaukumu “Impersija. Saullēkts.”

Giverny gardens


atbilde. iedvesmas pieturpunkti

Thursday, March 21st, 2019

iedvesmas pieturpunkti nr.61  Katru dienu aizvien vairāk uzrunā un iedvesmo. Pavisam mazas lietas. It kā mazas.

atbilde flower


.Kāda strapība starp “Tu man patīc” un “Es Tevi mīlu”.  Budas atbilde: Kad tev patīk puķe, tu to noplūc. Kad mīli puķi, tu to laisti katru dienu.


#meklēt-saprast-zināt-pielietot

Katie Melua. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, February 16th, 2019

ieva-katieiedvesmas pieturpunkti nr.60

Esmu iemīlējusies Katie Melua dziesmās. Burtiski izkūstu viņās. Tik gaiši, viegli un atbilstoši pašreizējai man.


Mans Katie Melua dziesmu tops

1) Nine Million Bicycles

2) I Cried For You

3) The Love I’m Frightened Of

(uzklikšķini uz dziesmas un paklausies, smuki vai ne?)


P.s. Gribu lavandas saldējumu!

Skaists ziemas vakars pilī

Wednesday, December 19th, 2018

rundaleIedvesmas pieturpunkti Nr.57  Sestdienas vakars Rundāles pils Baltajā zālē  ar Sestās jūdzes koncertu.

Skaists ziemas vakars pilī. Drusku princeses sajūta – tumsā ejot uz pili, lielie logi izgaismoti, klusa mūzika. Fantastiski piestāvīgi pirmsZiemassvētku laikam.

igate. iedvesmas pieturpunkti

Tuesday, November 20th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

igate

viļņa. iedvesmas pieturpunkti

Tuesday, November 20th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

neris

gaisma. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, October 6th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas. IMG_20180907_195231

pablo picasso

Friday, September 7th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

picasso

ticēt brīnumainajam

Saturday, August 25th, 2018

300x0_ticet_brinumam_vax2iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.


neredzamās pilsētas

Saturday, May 19th, 2018

Kalvino_italoiedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

5as minūtes Toskānā

Saturday, May 19th, 2018

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!
toscana

cinque terre

Tuesday, May 15th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

cinque terre

portovenere

Sunday, May 13th, 2018

iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere  ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums  burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”,  tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā. ieva-portovenere

ienirt. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, April 29th, 2018

ienirtiedvesmas pieturpunkti nr.44 Kristofs Onodibio “ienirt”. Grāmata, kuru pēc izlasīšanas, gribas nopirkt un nolikt blakus gultai. Ir tādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas man ilgu laiku gribas vēl paturēt blakus. Jau kādu gadu pie gultas dzīvojas Havjera Mariasa “Iemīlēšanās” (pārsteiguma dāvana man zem spilvena. paldies). “ienirt”  ir grāmata, kas jālasa, pilnīgi ienirstot tajā, vislabāk – vienā elpas vilcienā. Par mīlestību, nu protams. Par mākslu. Par bailēm. Par rāmjiem. Par saprašanu. Par nesaprašanu. Par dzīvi, kas jāpiedzīvo. Mana grāmata. IESAKU.

lasītājs vilcienā 6.27

Friday, March 16th, 2018

300x0_lasitajs_vilcienaiedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27”,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.

klusums. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, March 10th, 2018

klusumsiedvesmas pieturpunkti nr.41  Vakar mūzikas namā Daile biju uz koncertu Aija Vītoliņa & Tango Sin Quinto – Klusums. Tādu pašu nosaukumu pieejams arī albums. “Klusums ir skaļāks par vārdiem, troksni. Klusums ir miers. Klusums ir balts,” par albuma nosaukumu saka Aija Vītoliņa. “Albums ir dažādu latviešu autoru redzējums par dzīves netveramo un brīžiem trauslo ritējumu, par laiku, kura vērtību var apjaust tikai vienkāršās sarunās ar sev tuvajiem, un galvenokārt ar sevi pašu, arī par mirkļa skaistumu.”

Joprojām esmu skaņas un gaismas hipnotizēta. Vakar uzbūrās sajūta, ka ieslēgts pavasaris vai agra vasara, siltums, puķes, putni. It kā smalks un gaisīgs vieglums reizē ar pamatīgu reibinošu siltumu. Hipnotizējošs laimes mirklis, kad ir sajūta, ka pats skaistākais notiek tieši šobrīd un ne par ko citu domāt nav iespējams.

IESAKU!

realitāte. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, March 3rd, 2018

skaistumsiedvesmas pieturpunkti nr.40 “Varbūt tas ir viens no realitātes trūkumiem,” viņš sacīja. “Ka mums tā jāizskaistina arī brīžos, kad tā ir visskaistākā.”  Viņš mirkli domāja, tad piebilda:
“Bet varbūt trūkums piemīt nevis realitātei, bet gan mums. Varbūt tieši mēs neuzdrošināmies ticēt tam, ka skaistums pastāv un pastāvēs?”
“Kā Grēta Garbo,” minēja Vīka kundze. “Visa pasaule apbrīno viņas nevainojamo profilu, bet viņa domā tikai par to, ka viņai ir lielas pēdas.”

Citāts no Šells Vesto “Trešdienu klubs”

cappucino. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, February 25th, 2018

cappucinoiedvesmas pieturpunkti nr.38 Šodien dzēru visgaršīgāko kapučino Rīgā! Esmu kapučīno fane, jo latte pa vāju, espresso pa stipru.  Kapučīno ir  garšas apskāviens! Šodien atklāju Rīgas kapučīno uzvarētāju – restorānā “Naples”. Arī pica tur izcila! Perfektas otrās brokastis!

Iesaku.

teātris. iedvesmas pieturpunkti

Thursday, February 22nd, 2018

eyeiedvesmas pieturpunkti nr.36  P.Timrota izrāde “Harolds un Moda”. Izrādi redzēju pagājušo nedēļ, bet vajadzēja laiku, lai domas “nosēstos”.  Pirms izrādes biju ļoti skeptiski noskaņota, jo biedēja pieminētās daudzās pašnāvības, bēres un 80it gadīgas kundzītes ekscentriskums. Nāvīga komēdija – rakstīts :D Taču –  neesmu vīlusies! L.Ozoliņa Modas lomā apbūra visu un visus. Tik ļoti uzskatāmi varēja redzēt, cik ļoti traģisks ir tas, ko mēs ikdienā it kā uzskatām par “normālu” dzīvi  un cik brīnišķīgs ir tas, ko reizēm uzskatām par traku, nenormālu. Tik ātri viss pāriet. Mainās. Sākas no jauna. Beidzas. Mainās.

Iesaku.

ledusskulptūras. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, February 10th, 2018

ledusskulpturasIedvesmas pieturpunkti Nr.35 Ledusskulptūru festivāls. Ziemas lietas man nepārāk. Vislabākā ar ziemu saistītā lieta ir ziemas beigas :)  Tomēr par ledusskulptūrām sapriecājos. Kaut kāds šarms tajā visā ar īslaicīgumu, mirklīgo mākslu. Šodien drusku pietrūka saules, lai ledus iemirdzētos.

Bildē – mani uzvarētāji.


ceļojums līdz nakts galam.

Tuesday, February 6th, 2018

Selins CelojumsIedvesmas pieturpunkti Nr.33  Franču rakstnieka Selīna romāns “Ceļojums līdz nakts galam” – šī  ir viena “traka” grāmata. Nezinu, vai varu ieteikt. Kaut gan varu ieteikt, bet ne visiem. Tāpat gāja ar lasīšanu – brīžiem gribējās likt nost, brīžiem neiespējami atrauties. Grāmata brīnišķīgā vāciņā, kura dēl vien gribas to turēt rokās un lasīt.

Pats teksts ir atskurbinoši tiešs, skaidrs kā dienasgaismas spuldze, kas izgaismo vissīkākās netīrās detaļas, neko nenotušējot miglainos aizplīvurotos zemtekstos. Selīns nerunā caur puķēm. Ļoti ļoti pārsteidzoši, ka tas sarakstīts  1932.gadā.

Katrā grāmatā man ir jāatrod varonis ar kuru vismaz daļēji varu asociēties un kurā dzīvot, Selīna varonis mani paņēm ar savu pacifismu, nespēju saprast un pieņemt karu, idiotisko kara bezjēdzību. Romāna valoda brīžiem nepanesami skarba, rupja, brīžiem uzjautrinoša, radoša un iedvesmojoša. Visa grāmata ir kā karuseļkalniņi no melna stindzinoša muklāja līdz filozofiskam baudas kalngalam. Apbrīnoju tulkotāju. Mani sajūsmina valodas jaunvārdi un dažādi valodas lietojumi, veidojumi, pārveidojumi. Piemēram, šajā tekstā:  ar nepatīkamiem cilvēkiem pilns tramvajs tiek saukts par “traum-vajs” , daudz tādu sajūsminošu nianšu. Bet nelasiet tie, kam biedē cilvēka prāta melnā puse, depresija, utt., kam gribas lasīt tikai par saulīti – nelasiet šo.

puglia’s seas. iedvesmas pieturpunkti

Friday, February 2nd, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.32  Apūlija (Puglia)  ir Itālijas “zābaka papēdis”, to  dienvidos apskalo Taranto līcis, dienvidaustrumos — Jonijas jūra, bet ziemeļos un austrumos — Adrijas jūra, tāpēc vienas dienas laikā var paspēt nopeldēties vairākās jūrās :) Krasta līnija ir ļoti robaina – asas klintis mijās ar mazām omulīgām pludmalītēm, kur pa ceļam var piestāt nopeldēties un papiknikot.

puglias seas

sassi di matera. iedvesmas pieturpunkti

Monday, January 29th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.29 Sassi di Matera  jeb Materas vecpilsēta atrodas Dienviditālijā, Bazilikatas reģionā. Deviņtūkstošgadīgas mājiņas – alas izcirstas klintīs. Tiek minēts, ka tās esot visvecākās mājas pasaulē, kur joprojām dzīvo cilvēki. Pilsēta uzbūvēta ap kalnu un kalna virsotnē atrodas katedrāle. Ieliņas gadu tūkstošiem ir tik gludi nostaigātas, ka ielu akmens šķiet no mīksta, slidena zīda. Atmosfēra ir neaprakstāma, it īpaši vakarā, kad visās alās kalnā iedegas gaismiņas.  Nekādu reklāmu, plakātu, acīm – miers un atpūta. Līdz šim vēl nebij gadījies dzīvot viesnīcā – alā (man patīk ceļojumos izvēlēties pēc iespējas dažādākas apmešanās vietas, kolekcionēju viesnīcu dažādību). Te var palasīt vēl par Materu: http://www.anothertravelguide.lv/bauditaja_celvedis/eiropa/italija/ matera/sirma_neticamie_garsu_celojumi/sena_alu_pilseta_matera

matera

champagne pink. iedvesmas pieturpunkti

Saturday, January 27th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.27  Jau kādu brīdi esmu iemīlējusi “rozā”, krāsu, kuru agrāk necietu. Tas ir vēl viens pierādījums, ka cilvēki mainās un, atbilstoši dažādiem mentālajiem stāvokļiem, prasās dažādas ārējās izpausmes. Mana mīlestība pašlaik pieder blāvi rozajam jeb “champagne pink” (arī “spanish pink” un “pastel pink” ir uz to pusi).

champagne pink

gelato italiano. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, January 21st, 2018

arteIedvesmas pieturpunkti Nr.26  Gelato – itāļu saldējums. Jaungada apņemšanās pildās, drusku aiz matiem pievilkts, bet tomēr janvāris – done. Ilzes Laizānes gleznu izstāde M Art galerijā un restorāns Galleria D’arte, kur nebij būts. I.Laizānes gleznas ir fantastiskas – gribējās visas ņemt līdzi. Smalka elpa visām cauri vijas, viegli atrast sevi un savu vietu tajās. Neiespējami palikt neiedvesmotam!  Tāpat arī D’arte nelika vilties – garšīgs, ātri pagatavots ēdiens. Un kā apaļš  punktiņš beigās – lielisks mājas saldējums (gelato italiano) ar banāniem un šokolādi.

balts. iedvesmas pieturpunkti

Thursday, January 11th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.25   Balts. Jasmīnas Rezā lugā Art notikumi risinās ap baltu gleznu. Trakoti dārga glezna, balta ar baltām svītrām. Lugā tas vairāk ir kā katalizators attiecībām, bet man vislaik mudžinās pa galvu domas tieši par pašu balto darbu. Vai balts ir tikai balts? Manā uztverē balts ir vispilnākā krāsa, jebkura cita krāsa ierobežo vairāk, ar sajūtu, ar noskaņu, asociācijām, utt., bet baltais ļauj lidot.
Balts audekls pie sienas ir kā spogulis, kurā atspoguļojas tavas paša domas, bet tikai pie nosacījuma, ka tavas domas ir spējīgas lidot un tu esi gatavs redzēt to, kas darās tavā galvā.
Vēl viena asociācija ar balto man ir no Bariko darba “Okeāns jūra”, kur gleznotājs dienu no dienas glezno pie jūras, bet audekls joprojām ir balts, jo viņš GLEZNO JŪRU AR JŪRAS ŪDENI. Rezultātā top balts darbs ar knapi samanāmu sarkanu svēdriņu, kura rodas, kad gleznotājs ar otu pieskaras sievietes lūpām. Grāmatu lasīju pirms daudziem daudziem gadiem, bet grāmatas domas dzīvo ar mani katru dienu. Jā, jā es mīlu Bariko!

ieva-white

simplicity. iedvesmas pieturpunkti

Sunday, January 7th, 2018

Iedvesmas pieturpunkti Nr.24  there is beauty in simplicity

simplicitybeauty