ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.73 Dvēsele pilna saulesgaismas :)

Laime sākas ar Tevi. Nevis ar attiecībām, ne ar tavu darbu, ne naudu, ne apstākļiem, BET AR TEVI.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.72  Variācija par tēmu “izvēlies laimi!” Tāds uzrakstiņš ir manai mammai :)

iedvesmas pieturpukti nr.70 Tieši pašlaik ir magnoliju ziedēšanas laiks. Vakar gāju gar Operu – tur viena tāda zied! Pasaka! Magnolijas ir lieli koki, kas zied milzīgiem, bet ļoti trausliem izsmalcinātiem ziediem. Agrāk diezgan daudz tādus zīmēju apgleznojot zīdu!

#skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.67  Jau daudzus gadus uz sienas man rakstīts par laimi. Laime nav tas, kas tu esi vai kas tev pieder, bet tas, ko tu par to domā. Šodien izlasīju vēl precīzāku: “LAIME IR IZVĒLE  nevis galamērķis. Nekas tevi nedarīs laimīgu, kamēr neizvēlēsies BŪT laimīgs. Neviens cilvēks no malas nedarīs tevi laimīgu. Laime nenāks pie tevis. Tā var nākt tikai NO TEVIS paša!”

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.66 Pie manis ir pašas pašas skaistākās puķes pasaulē! Nevaru acis atraut – tik brīnišķīgas! Nekad nebeigšu brīnīties par pārsteidzošo skaistumu pasaulē!   #skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.65  Exhibition | The Water Lilies by Monet (2019) – THE MAGIC OF WATER AND LIGHT

Dokumentāla filma – izstāde. Pirmo reiz biju tādā pasākumā kinoteātrī. Filma “Monē Ūdensrozes: Ūdens un gaismas maģija” stāsta par  pašu Klodu Monē, kā un kāpēc viņš gleznoja, parāda vietas, kur tapuši lielie mākslasdarbi. Visvairāk, protams, puķu un ūdens pārpilnais Živernī dārzs. Ļoti uzrunājoši ir redzēt dabā glezonšanas vietu un nākamā filmas kadrā to pašu gleznā Orsē, Oranžērijas vai Marmotāna muzejā. Monē ir impersionisma aizsācējs un arī pats vārds “impersionisms” radies no Monē gleznas ar nosaukumu “Impersija. Saullēkts.”

iedvesmas pieturpunkti nr.61  Katru dienu aizvien vairāk uzrunā un iedvesmo. Pavisam mazas lietas. It kā mazas.

.Kāda strapība starp “Tu man patīc” un “Es Tevi mīlu”.  Budas atbilde: Kad tev patīk puķe, tu to noplūc. Kad mīli puķi, tu to laisti katru dienu.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.60

Esmu iemīlējusies Katie Melua dziesmās. Burtiski izkūstu viņās. Tik gaiši, viegli un atbilstoši pašreizējai man.

Mans Katie Melua dziesmu tops

1) Nine Million Bicycles

2) I Cried For You

3) The Love I’m Frightened Of

(uzklikšķini uz dziesmas un paklausies, smuki vai ne?)

P.s. Gribu lavandas saldējumu!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.57  Sestdienas vakars Rundāles pils Baltajā zālē  ar Sestās jūdzes koncertu.

Skaists ziemas vakars pilī. Drusku princeses sajūta – tumsā ejot uz pili, lielie logi izgaismoti, klusa mūzika. Fantastiski piestāvīgi pirmsZiemassvētku laikam.

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas.

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.

iedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!

iedvesmas pieturpunkti Nr.46   Cinque Terre no itāļu valodas tulkojas kā piecas zemes. Tie ir 5 mazi ciemati pie jūras klintīs – Monterosso al Mare, Vernazza, Corniglia, Manarola un  Riomaggiore. Cinque Terre nacionālais parks iekļauts UNESCO. Satiksmi pārsvarā nodrošina dzelzsceļš  un ūdenstransports. Vidējos ciemos ar mašīnām iebraukt nevar. Visus ciemus savieno gājēju takas gar jūru vai pa kalniem – ļoti daudz dažādi maršruti, daži diemžēl slēgti klinšu nogruvumu dēļ, bet tāpat pietiek, kur staigāt un kājas nogurst ārprātā, jo visu dienu ir jākāpelē augšā lejā. Acis var jūsmot nepārtraukti, jo visi ciemi piekļaujas jūrai un skati ir vienas vienīgas pastkartes! Obligāti jāpiemin saldējums – katrā ciemā ir jāapēd citas šķirnes saldējums – garšo dievīgi un enerģija šim pasākumam ir nepieciešama papildus :)

iedvesmas pieturpunkti Nr.45 Portovenere  ir vieta, kur jābrauc pēc miera. Maza Ligūrijas pilsētiņa, kuras nosaukums  burtiski nozīmē “Venēras osta” vai “Venēras patvērums”,  tas iegūts par godu romiešu mīlas dievietei, kuras svētnīca šeit atradusies senatnē. Tā kā Ligūrijas krasts viss ir klinšains, no visām mājām, man šķiet, vērojams skats uz jūru. Mostoties un atverot acis paveras skats uz saules izgaismotu baznīcu ciprešu kalnā aiz līča, kur lēni šūpojas laivas. Brīnišķīgs klusums, tikai neskaitāmas putnu balsis. Sen nebiju jutusi tik daudz miera katrā elpas vilcienā.

iedvesmas pieturpunkti nr.44 Kristofs Onodibio “ienirt”. Grāmata, kuru pēc izlasīšanas, gribas nopirkt un nolikt blakus gultai. Ir tādas grāmatas, kuras pēc izlasīšanas man ilgu laiku gribas vēl paturēt blakus. Jau kādu gadu pie gultas dzīvojas Havjera Mariasa “Iemīlēšanās” (pārsteiguma dāvana man zem spilvena. paldies). “ienirt”  ir grāmata, kas jālasa, pilnīgi ienirstot tajā, vislabāk – vienā elpas vilcienā. Par mīlestību, nu protams. Par mākslu. Par bailēm. Par rāmjiem. Par saprašanu. Par nesaprašanu. Par dzīvi, kas jāpiedzīvo. Mana grāmata. IESAKU.

iedvesmas pieturpunkti nr.42 Pirms kāda laika pētot izdevniecības sadaļu “Drīzumā” ieraudzīju virsrakstu “Lasītājs vilcienā 6.27”,  ieliku savā krājumā kā vēlamo “upuri” lasīšanai. Šodien bija tā priecīgā diena, kad bibliotēkā tiku pie grāmatas – pilnīgi jauna vēl bibliotēkas plauktos nepagulējuša eksemplāra. Melns samtains vāciņš, kas jāpaglauda (nav iespējams atturēties :D). Vienīgā  bēdlieta – pārāk plāna. Bet par pašu grāmatu varu teikt, ka viena no pēdējā laika skaistākajām lasītajām grāmatām. Visnetipiskākais mīlasstāsts, kas sākas  aiz grāmatas robežām. Visdīvainākie varoņi. Visdīvainākās darbības vietas. Manā gaumē.

Iesaku.