ievaszids.lv

iedvesmas pieturpunkti nr.80 “Svaiga gaļa kritikai” LMA (Mākslas akadēmijas) izstāžu praksē  jauns formāts – pirmais LMA mākslas festivāls, kurā plašāka publika pirmo reizi vienuviet var iepazīties ar visu apakšnozaru bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbiem, aptuveni 160 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātiem.  Bioloģijas fakultātes ēka nodota mākslas rīcībā, visos četros stāvos telpās un koridoros iemājojuši mākslas darbi, var staigāt kā nebeidzamā ekskursijā. Līdz 28.ajam jūnijam! IESAKU!

Mans favorītdarbs pieder Katrīnai Leitēnai (teksilmāksla). Tik ļoti iespaidoja, ka gāju skatīties vairākas reizes. Autores subjektīvās asociācijas par cilvēka jūtām un emocijām vientulības, vienatnes un mīlestības brīžos. Izšūts ar roku! IZŠŪTS! Izcili!

iedvesmas pieturpunkti nr.77 Galerijā Daugava (Ausekļa iela 1, Rīga) pašlaik skatāma Daces Lielās izstāde “Gleznas”. Gleznas ar dabu. Viena no manām pašām pašām mīļākajām gleznotājām, iedvesmotājām.  Par savu izstādi saka:”Gleznoju ūdens agregātstāvokli un garastāvokli…” Iesaku.

iedvesmas pieturpunkti nr.76 31.maija vakarā  – noskaņu un sajūtu pasākums „Rododendru nakts rapsodija”. Neticams skaistums, akustiskā mūzika, gaismas, smaržas! Vēl joprojām dzīvoju sajūtā, ka visa iekšiņa piepildīta ziediem, plaušas pilnas ziedu smaržas un šķiet pat asinis pārvērtušās ziedos. Tāds krāsu un smaržu mutulis, kas saviļņo visu iekšpusi līdz pirkstu galiem! Neaprakstāmi!

Info:  LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”.  Audzētava atrodas priežu mežā, netālu no Rīgas, Babītes pagasta Spilvē. Tās platība ir 11,8 hektāri. Šī ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Darba laiks – rododendru ziedēšanas īsais brīdis maijā un jūnija sākumā, katru gadu šajā laikā tur paviesojas ap 25 000 cilvēku. IESAKU.

#skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.75 Te būs stāsts par vēl vienu manu mīlestību – lavandu! Lavandas smarža ir sirds mājas. Tieši tik vienkārši. Lavandas smaržā ir miers, mājīgs un pārpasaulīgs miers, kurš apskauj, ietin sevī un piebremzē skrienošās domas. Lavandas krāsas pelēkvioletā noskaņa atpūtina acis no kņadas. Hvar sala Horvātijā ir viena no  lavandas  top audzētājiem – 8% pasaules lavandas ēteriskās eļļas nāk no Hvar. Sala ir brīnišķīga, maza, šaura – uzbraucot kalnos – uz abām pusēm var redzēt jūru un visapkārt kalnu nogāzēs – lavanda. Jābrauc ar kabrioletu, jo gaiss ir tik smaržīgs, ka grēks palaist garām kaut vienu smaržas pilno ieelpu.

Info: No Splitas uz Hvar var nokļūt ar prāmi stundas laikā, biļete turpatpakaļ maksā 200 kunas (1 eur ~ 7,5 kunas). Hvar salā ir divas piestātnes divās lielākajās pilsētiņās Hvar un Stargorod. Pārējās apdzīvotās vietas Hvar salā ir mazi ciematiņi. Cilvēkiem, kas nemīl burzmu un lielpilsētas, bet sajūsminās par dabu, tā ir īstā vieta.  Salas vidū kalnos ir lielisks ģimenes krodziņš Konoba Levanda (adrese: Vordušće 1, 21450, Velo Grablje,Hvar, Horvātija) ar ļoti ļoti garšīgu ēdienu! Vārds “konoba” horvātu valodā nozīmē – krodziņš.

iedvesmas pieturpunkti nr.73 Dvēsele pilna saulesgaismas :)

Laime sākas ar Tevi. Nevis ar attiecībām, ne ar tavu darbu, ne naudu, ne apstākļiem, BET AR TEVI.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.72  Variācija par tēmu “izvēlies laimi!” Tāds uzrakstiņš ir manai mammai :)

iedvesmas pieturpukti nr.70 Tieši pašlaik ir magnoliju ziedēšanas laiks. Vakar gāju gar Operu – tur viena tāda zied! Pasaka! Magnolijas ir lieli koki, kas zied milzīgiem, bet ļoti trausliem izsmalcinātiem ziediem. Agrāk diezgan daudz tādus zīmēju apgleznojot zīdu!

#skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.67  Jau daudzus gadus uz sienas man rakstīts par laimi. Laime nav tas, kas tu esi vai kas tev pieder, bet tas, ko tu par to domā. Šodien izlasīju vēl precīzāku: “LAIME IR IZVĒLE  nevis galamērķis. Nekas tevi nedarīs laimīgu, kamēr neizvēlēsies BŪT laimīgs. Neviens cilvēks no malas nedarīs tevi laimīgu. Laime nenāks pie tevis. Tā var nākt tikai NO TEVIS paša!”

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.66 Pie manis ir pašas pašas skaistākās puķes pasaulē! Nevaru acis atraut – tik brīnišķīgas! Nekad nebeigšu brīnīties par pārsteidzošo skaistumu pasaulē!   #skaistais-ir-tepat-blakus

iedvesmas pieturpunkti nr.65  Exhibition | The Water Lilies by Monet (2019) – THE MAGIC OF WATER AND LIGHT

Dokumentāla filma – izstāde. Pirmo reiz biju tādā pasākumā kinoteātrī. Filma “Monē Ūdensrozes: Ūdens un gaismas maģija” stāsta par  pašu Klodu Monē, kā un kāpēc viņš gleznoja, parāda vietas, kur tapuši lielie mākslasdarbi. Visvairāk, protams, puķu un ūdens pārpilnais Živernī dārzs. Ļoti uzrunājoši ir redzēt dabā glezonšanas vietu un nākamā filmas kadrā to pašu gleznā Orsē, Oranžērijas vai Marmotāna muzejā. Monē ir impersionisma aizsācējs un arī pats vārds “impersionisms” radies no Monē gleznas ar nosaukumu “Impersija. Saullēkts.”

iedvesmas pieturpunkti nr.61  Katru dienu aizvien vairāk uzrunā un iedvesmo. Pavisam mazas lietas. It kā mazas.

.Kāda strapība starp “Tu man patīc” un “Es Tevi mīlu”.  Budas atbilde: Kad tev patīk puķe, tu to noplūc. Kad mīli puķi, tu to laisti katru dienu.

#meklēt-saprast-zināt-pielietot

iedvesmas pieturpunkti nr.60

Esmu iemīlējusies Katie Melua dziesmās. Burtiski izkūstu viņās. Tik gaiši, viegli un atbilstoši pašreizējai man.

Mans Katie Melua dziesmu tops

1) Nine Million Bicycles

2) I Cried For You

3) The Love I’m Frightened Of

(uzklikšķini uz dziesmas un paklausies, smuki vai ne?)

P.s. Gribu lavandas saldējumu!

Iedvesmas pieturpunkti Nr.57  Sestdienas vakars Rundāles pils Baltajā zālē  ar Sestās jūdzes koncertu.

Skaists ziemas vakars pilī. Drusku princeses sajūta – tumsā ejot uz pili, lielie logi izgaismoti, klusa mūzika. Fantastiski piestāvīgi pirmsZiemassvētku laikam.

iedvesmas pieturpunkti nr.55 Neticami gleznainā Igate! Mākoņi spēlē puķes ūdens atspulgos sasēdušies kokos :) Nevar saprast, kur  īstākas debesis – tās kas ūdenī vai virs kokiem.

P.s. + visam skaistumam Igates pils krodziņā dod garšīgi ēst – sparģeļus ar ceptu mozarellu :)

iedvesmas pieturpunkti Nr.54  Katrā pilsētā, katrā vietā ir kāds pārsteidzošs fakts. Par Viļņas uzvarētāju man kļuva šis fakts:  Neris krastos netālu no Zaļā tilta katru gadu zied sarkanu puķu stādīti uzraksti: “aš tavęs myliu” (es tevi mīlu) un otrā krastā pretī “aš tavo taip pat” (es tevi arī). Tik romantiski!

iedvesmas pieturpunkti nr.52 Ar gaismu apsēstā. Ūdens un gaisma ir manas stihijas.

iedvesmas pieturpunkti Nr.51  Pablo Picasso

iedvesmas pieturpunkti Nr.50  Pirms kāda laiciņa šeit rakstīju par grāmatu: “Ienirt” Tagad ir otra. Turpinājums. Kristofs Onodibio “Ticēt brīnumainajam”.  Šis autors ir izcīnījis sev vietu uz mana pjedastāla – pirmo vietu kopā ar Alesandro Bariko. Parasti grāmatas pērku pēc izlasīšanas bibliotēkā, ar šo tā nebij – ieraugot grāmatnīcā – bij zibenīgs ķēriens :)

“Laikā, kad bijām atkarīgi no steidzamības, informācija vairs neinformēja. Ziņas pārāk ātri zaudēja aktualitāti …”

“Viņa nenovērsa skatienu no bibliotēkas. Es biju tāds pats. Šķita, ka vienīgais, kā saprast, ar kādu cilvēku ir darīšana, būtu izskatīt grāmatas, ko tas lasīja – vai bija izlicis apskatei, jo galvenais jau bija nodoms.”

“Būt lasītam nozīmē būt glāstītam”.

iedvesmas pieturpunkti nr.48 Italo Klvīno “Neredzamās pilsētas” – īpaša grāmata. Kā dzeja.

“Un tas viss tāpēc, lai Marko Polo varētu izskaidrot vai iztēloties skaidrojam, vai otra iztēlē šķist skaidrojam, vai beidzot spēt izskaidrot sev pašam, ka tas, ko viņš meklē, vienmēr atrodas priekšā un arī tad, ja ir  runa par pagātni, tā ir tāda pagātne, kas pakāpeniski pārvēršas, viņam dodoties aizvien tālāk, jo ceļotāja pagātne mainās atkarībā no paveiktā ceļa, – ne jau tuvā pagātne, tā, kurai katra aizejoša diena pievieno pa dienai, bet tālā pagātne. Katru jaunu pilsētu sasniedzis, ceļinieks tur atrod daļu savas pagātnes, ko domājās jau zaudējis: atsvešinātība, kas piemīt tam, kas tu vairs neesi, vai tam, kas tev vairs nepieder, tev uzglūn svešās un neiegūtās vietās”

iedvesmas pieturpunkti nr.47  Milāna, Dženova, Portofino, Cinque Terre, Portovenere, bet ja ar to nepietiek, uz 5ām min jāieskrien Toskānā (viens no sapņiem).  No Portoveneres šķībā torņa  Piza liekas ar roku aizsniedzama, bet paceļam  atklājas necerēts, negaidīts pārsteigums – pavisam tuvu ir Lucca – supergaršīgs desertiņš visam pa virsu. Luka man iedzīvojās sirdī sen – no kaut kādām sen skatītām romantiskajām filmām, visticamāk es iemīlējos arī pašā nosaukumā – tas ir tik patīkami izrunājams, tāds apaļš un garšīgs. Pamēģini izrunāt – redzēsi! Tas vārds burtiski eleganti izveļās no mutes :) Un esot tur uz vietas – es nevīlos par šo vietu, tā vēl daudzkārt pārspēja manas iedomas. Luka ir dārgakmens! Ar savu īpašo auru, noskaņu, neskaitāmiem torņiem un sajūtu, ka visas mājas, māju sienas ir mīlestības pilnas. Neprasiet, ko es ar to domāju! :D Es tur vienkārši jutos tik labi kā mājās!