Advente

November 26th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.119 Šogad vainagos man modē apsarmojuši balti vijīgi zari, mēnesēne jeb dālderpuķe (saukta arī par naudiņpuķi) un samts bumbuļos.

baltais sapnis

November 26th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.118 Balta gaismas dāvaniņa baltā sirsniņā. Iededz gaismu pats sevī un tad ar sevi izgaismo citus, lai visi iemirdzas! :)

mazajām princesēm

November 26th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.117 Izšūtie pērļu burti – katrai princesei savs burtiņš. Var spraust pie jostas, cepures, somas, kur vien sirds kāro. Varbūt izrotāt gultiņu.

Ditai

November 26th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.116 Baltas dāvanas Adventes laikam. Kad ārā tumšs visas dienas garumā, gaismiņa jāatrod citur :)

divas pasaules

October 30th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.115 Divas pasaules. Viena no viņām ir smalka. Funkcionējoša pati par sevi. Tik trausla un brīnumaina.

Un otra pasaule. Cilvēku. Ar izcilajām cilvēku smadzeņu šūnām. Varbūt cilvēkam pienācis laiks iet būrī?

brilles un aizkari

October 29th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.114 Šonakt domāju par pieredzēm. Katra pieredze, katrs notikums mūsu dzīvē ir kā brilles caur kurām turpmāk skatāmies uz pasauli. Lielākas brilles, mazākas brilles, sāpīgās un rozā brilles. Un to visu mēs sakraujam sev uz acīm. Iedomājieties, cik skaidrs katram skats uz dzīvi?!? Vai to pašu var pateikt ar aizkariem – katra pieredze, katrs pārdzīvojums, notikums mums apsēžas uz galvas un aizkarina acīm priekšā aizkarus – cits plānus, skaistus, cits biezos. Un tā mēs skatāmies katrs uz pasauli caur saviem simts aizkariem. Viena no dzīves mākslām ir veidot savu briļļu un aizkaru kolekciju, bet neturēt tos uz acīm. Pieņemt visas pieredzes, bet iemācīties redzēt skaidri, pa īstam nevis caur sāpju, aizvainojumu, dusmu, iedomu prizmu.

saki labo

October 19th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.113 Gribu parunāt par enerģiju. Viss turas kopā ar enerģiju. Jebkas fiziskajā pasaulē sastāv no molekulām, atomiem, kas savā starpā turas kopā ar enerģiju. Nu tā galīgi primitīvi izsakoties. Enerģiju var ietekmēt gan pozitīvā, gan negatīvā virzienā, var destruktīvi sagraut. Kāpēc es to saku? Jo vislaik aizmirstas, ka VISU mēs varam ietekmēt, arī priekšmetus. Doma ir  enerģija. Vārds ir enerģija. Domā savā virtuvē labas domas – tāds būs tavs ēdiens. Strukturē savu apkārtējo enerģijas pasauli pats – tādu, kā gribi justies. Ja turi sevī dusmas, aizvainojumus, bailes  – savas šūnas piepildi ar destruktīvu enerģiju  (Un kāds rezultāts – slimums, protams). Japāņu zinātniekam Emoto ir tādi pētījumi par ūdens atmiņu (ir filma divās daļās  “Ūdens”   un Ūdens 2. Dzīvā ūdens noslēpums”.) Ūdens struktūra mainās atkarībā no tā, kas skan, vibrē  apkārt. Ja ūdenim saka labo vai skaita tēvreizi – veidojas skaistas struktūras ūdens kristāli, ja lamājas – struktūras nav, ir haoss.  A mēs taču sastāvam no ūdens! Un tas viss nav kaut kas mistisks, nereāls un tālu no mums, tā nav no dzīves atrauta zinātne, tas ir tepat, tas viss ir mūsos, tie esam mēs! Bet vislaik piemirstas! Ieciklējamies savās negācijās un skrienam kā trakas vāveres ritenī, bet apstāties, elpot, piedot nemaz nav tik nereāli. Iztīri savas šūnas no dusmām, pārmetumiem, aizvainojumiem, bailēm, greizsirdības, skaudības utt. un paskaties, kā viss apkārt mainās.  Sajūta, ka viss apkārt tevī klausās un atbalsta tevi, lietas tevi mīl, tava māja ir labas auras pilna un visiem ir VIEGLI būt tev blakus.  Es zinu, ka tas visiem zināms, bet … arī tas ko minūti atpakaļ domāji un ko domāsi minūti vēlāk – ietekmēs tevi, varbūt mani un visu kas tev apkārt. Jā, jā – VISU, visu, visu!  

slow life

September 26th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.112 Lēnā dzīve. Lēna elpa – lēns laiks. Apstāties. Pamanīt. Būt. Tepat. Atrast.

tuvums

August 2nd, 2020 by ieva

tuvums starp mums. nolasīt no acīm. pat ja acis ciet.  sajust pieskārienu nepieskaroties.  tuvums ir kaut kas lielāks par saskaršanos. Straight to Number One. ja sajusts tāds tuvums, nekad nepietiks ar mazāk.  pieskarties ar elpu.  pieskarties ar domām. pieskarties ar klusumu. pieskarties ar vārdiem. elpot vienu domu. izzust. izšķīst tūkstoš mirkļos. Zīds. Straight to Number One. Varbūt tikai vairāk,

Bariko. Spēle.

July 10th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.111 Par lasīšanu. Izlasīju teicienu – Visvairāk mēs mīlam grāmatas, kas atklāj mūsu domas, kuras paši nespējam noformulēt. Tik labs teikums! Tā ir! Tieši to es varu teikt arī par Bariko jaunāko grāmatu Spēle. Tas nav romāns, drīzāk apcerīga eseja par digitālās citpasaules ienākšanu soli pa solim, gandrīz kā vēstures pieraksts. Bariko pats saka tekstā, ka raksta tāpēc, lai pats saprastu un izprastu šīs pasaules pārmaiņas. Man tik noderīgi un galvu sakārtojoši likās – tieši kā kāds manā vietā ir noformulējis domas par šo jautājumu. Lasot Bariko man vienmēr ir sajūta “kā es mīlu šī cilvēka smadzenes, kas var uzburt tādas domas!”, un izrādās tas ir ne tikai par romāniem, bet arī par gandrīz vai tehnisku apcerējumu.

Dāvītim

May 8th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.110 Arī Dāvītim savi sargenģeļi! 2 gadi un arī 2 enģeļi :) Un kurš ir teicis, ka enģeļi nevar būt feju bērni? :)

Evas sargenģelītis

April 27th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.109 Sargenģelītis vismīļākai mazajai sirsniņai – Evai! Uz zīda zīmēts, labu domu piedomāts, liekams pie sienas, pie gultiņas :)

par telpas sajūtu

April 27th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.108 Par māju sajūtu. Man patīk piedalīties interjeru radīšanā, varbūt tāpēc ka man ir izteikta iedomu redze, varbūt vienkārši patīk, jo patīk :D Tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir nesterilums, lai nav viss gluds laminātīgs, lai nav tikai stikls un glancēta pārlieka tīrība. Mani uzrunā nobružātība, kaut kas no dabīga materiāla telpā, varbūt pat neapstrādāta materiāla. Tas piedod videi dzīvību. Mūsdienu standarta laminātpārbāztās telpas ir beigtas kā standarta vienādas atvilknītes. Par šo tēmu ir smuks stāstiņš par dārznieku, kurš taisīja dzenbudisma dārzu un pabeidzis gāja pie skolotāja, prasīt, vai labs. Skolotājs atbildēja, ka dārzs ir skaists, bet nedzīvs, tur nav nevienas sausas lapas, dārzs ir sterils, tik sakops, tik tīrs, bet tas nav īsts. Dārznieks izkaisīja jaunajā dārzā sausas lapas, kurās tūlīt sāka spēlēties vējš un dārzs atdzīvojās, un skolotājs teica – tagad ir perfekti. Tieši kā dzīvē, kā visur – ir vienādi vajadzīgs melnais un baltais, vienādi vajadzīgs prieks un skumjas, un tikai tā ir īsta dzīve, īstais dārzs, īstais cilvēks, kad viss tiek pieņemts vienādi. Arī garša taču ir skāba, rūgta, sāļa un tikai viena salda, kurš gan gribētu visu laiku tikai saldo garšu? Arī telpā vajag savu skābo un rūgto garšu, lai viens materiāls spēlējas ar otru, izceļ vai atpūtina acis.

prieka pilnība

April 19th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.107 Kad sestdienas rītā tiek nolemts pabraukt pēc kaķu zālītes, ko ielikt puķpodos uz palodzes, lai pūkainā mīlestība var uzgrauzt, kad sagribas, brauciens var izvērsties visai garš. Jo, pirmkārt, īpašai sirsniņai jau neņemsi kuru katru zālīti :D un, otrkārt, pasaule atkal ir saplaukusi. Mana sirds kā traka met prieka kūleņus, redzot pasakaino baltumu kokos. Braucot Engures virzienā, katrā ciemā dārzos baltas un rozīgas ziedu segas saklātas kokos. Un man iekšpusē viss pielīst ar starojošu prieku, ar dziļu pasaules pilnības sajūtu. Liekas Tu pats esi zieds un pats esi pavasaris, pats esi mīlestība. Un Engures ceptie sīpolu gredzeni, Roja, un jāskatās vecā Ģipkas baznīca un aizvējš Kolkasraga iekšpusē, saldējums Dundagā un kaķu zāle sarakta Pūrē :D

April 9th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.106 Klusumā zaudēju Tevi, troksnī zūdu es pats – tie vārdi par mani. Mēdzu nepamanīt, ka nerunāju, un man ir labi. Bet es pierakstu dažreiz. Šo to. Kādu laiciņu neliek mieru doma, kāpēc jāpieraksta publiski. Viena no atbildēm ir – pierakstot domas, nākas notīrīt kodolu no aplipušajām drazām, tas sakārto prātu, atmudžina domu haosu, noformulē domu pašai sev.

apstājies laiks

March 23rd, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Apstājies laiks. Gadu atpakaļ vai divus rakstīju par ātrvilciena laiku, par to, ka viss paiet skriešanā, neredzot smalko pasauli tepat blakus (https://www.ievaszids.lv/2018/03/atrais-laiks/) Un tagad šķiet tas ir noticis – lai kādu iemeslu dēļ – pasaulē ienākušais vīruss ir ieslēdzis tādu kā pauzīti. Cilvēki neskrien, pierimis nepārtrauktais pirkšanas trakums un dažs aizdomājas, cik mirklīgs te ir viss un mēs. Ja nevar iet uz ārpusi, jāiet uz iekšpusi. Cilvēki uzelpo, pamana cits citu un viens otru. Samīļo sunčukus un savus brīnišķīgos kaķus :) Cilvēki iet mežā nevis uz veikalu. Lasa grāmatas. (Varu ieteikt kādu grāmatu, ja vajag Tev!) Viss paliek klusāks, cilvēcīgāks un tīrāks, pat Venēcijas kanāli kļuvuši dzidri, tas pats notiek ar mums – klusumā mēs dzidrināmies.

grāmatas

March 2nd, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.105 Pienācis laiks kaut ko pateikt par grāmatām – pēdējā laika iedvesmotājām. Un tas jāraksta boldā, jo tiešām ļoti palīdzīgas, izcilas grāmatas, perfekti atbilstošas pašreizējai man. Trīs Jurgas Ivanauskaites grāmatas par Tibetu. Ivanauskaite ieleca manu autoru pulciņā jau kaut kad deviņdesmitajos gados ar savu romānu Ragana un lietus, bet līdz šim tikai pie romāniem arī turējos. Tibetas sērija ir vairāk dokumentāli pieraksti kā dienasgrāmata. Ar Ivanauskaiti man ir sajūta, ka viņa varētu būt mana draudzene, kaut kas tik tuvs, saprotams. Citāts no grāmatas “Zaudētā Apsolītā zeme”: “Cik vien sevi atceros, visu laiku esmu dzīvojusi grūti nosakāmu ilgu mocīta. Šo uzbudināto, melanholisko, pat smeldzošo stāvokli daudzreiz nemaz nevarētu nosaukt par ilgošanos. Es pinos, ar grūtībām varēju izraudzīties un kļūdījos, izvēlēdamās šo ilgu objektu – draugus, mīļotos, vietas, stāvokļus, pieredzi un jūtas. Reizēm mēdzu nodomāt, ka ilgojos pēc nāves. Ka dedzīgi vēlos izzust. Pilnīgi pašiznīcināties. Vairs nebūt. Vai arī būt, tikai – NE ŠEIT un NE TAGAD. Slāpes pēc nebūtības palēnām izvērtās par drudžainu un droši vien aplam neprasmīgu dieva meklēšanu. Debesis bija mēmas, klusēja arī Dievs, mani neapmeklēja ne metafiziski pieredzējumi, ne brīnumainas vīzijas, ne pravietiski sapņi, ne pati pieticīgākā, taču no augšienes raidīta labvēlība. Turpretim ilgošanās bija augusi augumā. Reizēm šķita, ka ilgas vairs nav izturamas…” Šis citāts ir precīzs manu sajūtu atspoguļojums ilgus ilgus gadus. Ivanauskaite atrod savu ilgu piepildījumu, tāpat kā es saprotu, kur jāiet man. Mans stāsts nav ne par Tibetu, ne Indiju, bet šīs sajūtas, šie meklējumi ir tik tuvi savā būtībā. Ceturtā ir Gandija grāmata – autobiogrāfija “Stāsts par maniem eksperimentiem ar patiesību”. Mani fascinē šie meklējumi un kā tie aprakstīti. Es nemeklēju Indiju, nemeklēju Tibetu, man tāda vieta ir sevī. Šie abi grāmatu autori mani ārkārtīgi iedvesmo, jo gājuši cauri tādiem pat meklējumiem sevī, neskatoties uz reliģijām un citām atšķirībām. Kad lēnām kā plaukstošas puķes sāk atvērties atbildes, ir labi būt ŠEIT un TAGAD.

roma

February 13th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.104 Roma – dzimšan’sdienā. Kā lielpilsētu nemīlētāja bažīgi gaidīju tikšanos ar Romu, un … Roma ir brīnišķīga! Tik pazīstama, tik tuva, tik savējā, jutos daudz daudz tuvāk kā ar Rīgu. Iespējams, februāris – netūristu laiks ir ļoti piemērots romdarīšanai. Saule lutināja, kafejnīcu āra tersases darbojās un strūklakas čaloja burtiski uz katra stūra. Izejot no lidostas milzīgi mazo putnu bari čivināja man dzimšanasdienas dziesmas. Un es kusu mīlestībā pret Romu ar katru tur pavadīto mirkli aizvien vairāk. Rītagaismas spožumā Vatikāna strūklakas, pusnaktī pilnmēness izgaismots Panteons, baznīcu zvani un apaļie kupoli. Un ēdiens … piedodiet par šo siekalaino sajūsmināšanos, bet citādi nevaru uzrakstīt. Dzimšansdienasvakariņas un īstā krāsnī ceptas smaržīgas picas un kapučīno pēc kura ilgošos vislaik. Ar divām dienām par maz. Visi ceļi ved uz Romu! P.s. Ā un vēl – Romā ir ļoti “romīgi” :D nav iespējams noraksturot, piemēram, ēkas – jo vislaik gribas teikt “tas ir tik romīgs” (jauns īpašības vārds) :)

miers

January 29th, 2020 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.103 Miers. Mācos prāta mieru. Tikt vaļā no “overthinking” – domu karuseļiem, kas simtiem reizē griežas nekontrolējamos virzienos.

January 5th, 2020 by ieva