dāvaniņu ārpuse

December 23rd, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.235 Šī gada dāvaniņas izdaiļojās ar Ziemassvētku pingvīniem :)) Vārdi atrodami burtu spēlītē (kurš atrod vairāk vārdus dabū bonus dāvanu).

dāvaniņu iekšpuse

December 22nd, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.234 Šogad Ziemassvētku dāvanās izpriecājos ar jaunu aizraušanos – zīmēju uz kokvilnas auduma (dāmu maisiņi, mugursomas, maciņi).

Īpaši aizrāvos ar mandalu zīmējumiem, jo tas pašai visvairāk patīk! :) (kā citiem, nezinu, viniem nākas paciest – to ko sadaru pati savam priekam! :))

jūras apstrādāts koks

December 21st, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.233 Jūras apstrādātais koks piemērots ne tikai auskaru gatavošanai, bet ideāli arī atslēgu piekariņiem. Gluds un patīkams pieskārieniem! Ar īpašiem uzrakstiem – no sirds!

melnbalts

December 21st, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.232 Auskaru dāvanās melnbaltā mode un vārdi!

balts pūkains prieks

December 12th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.231 Daudz baltu pūkainu podiņu – prieka impulsu raidīšana! Pūkainas siltu sajūtu gaismiņas! :)

Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs

December 11th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.230 Šoreiz ieteikšu smieklus! V.Zismans “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”. Sen nebiju lasījusi kaut ko tādu, kur gandrīz katrā lappusē iespēja izlauzties spurdzieniem, nepieklājīgi apšļakstot grāmatu :D Bet ne tikai smiekli, diezgan informatīvi mūziku nepārzinošam cilvēkam. Turpmāk skats uz orķestriem, mūziķiem, diriģentiem nekad vairs nebūs tāds kā agrāk :)

izstāde. ainavas kods

December 4th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.229 Mākslas galerijā “Daugava” skatāma Vijas Zariņas darbu izstāde “Ainavas kods”. Tāds rāms klusums gleznās, tomēr sajūta, ka kaut kas notiek, kaut kas ņirb, bet tas ir zem virskārtas. Galerijā skaisti – gleznas pie sienām un gleznas logos :))

melns samtiņš un sarma

November 30th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.228 Melnas samta bumbas, apsarmojušas bumbas kastītēs un vainagos. Melnais ir dziļa samta pusnakts, melnais ir svētki, melnais ir noslēpums :)

divas labas lietas

November 27th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.227 Man, izteiktam ziemas nemīlētājam, tomēr jāsaka divas labas lietas par sniegu. Pirmais – sniegs ir klusinātājs, visi trokšņi slāpējas un klusums paliek dziļāks. Sniegs kaut kā īpaši absorbē skaņas, mainās apkārtnes akustika. Un otrs – sarma, tik izsmalcināti, tik neticami izdaiļo visu, kam pieskaras.

gaismas podiņi

November 23rd, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.226 Šogad prieka impulsi “gaismas dāvaniņas” apvienojās ar uzrakstaino puķpodu hobiju un tapa “GAISMAS podiņi”. (Pēc Zsv izņem ārā visu un lieto kā puķpodu). Man modē šajā gadā – balts, melns un veczelta krāsa. Baltas un melnas zaķļipas, pampu zāle galvenajā lomā – uzsvars uz pūkaino, silto ar greznu veczelta niansi!

jūras dārgakmeņi

November 22nd, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.225 Jūras izskalots koks – šoreiz auskaros! Tiem, kas mīl linu un visu dabisko! :) Jūra skaisti pastrādājusi, ejot gar jūru manās acīs viss krasts ar dārgakmeņiem, savācu pilnas kabatas!

pļaviņa

November 18th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.224 Šogad ilgs rudens. Nenogalināja puķes. Rudens pļaviņa. Ziemas saule. Klusums.

End of Sky

October 28th, 2023 by ieva

Hang Massive – End of Sky

Pārmaiņas. Vecais sadrūp, izšķīst. Sadalās putekļos. Izplēn sāpēdams.

Cits laiks. Cita elpa. Citas krāsas. Pārmaiņas NEVAR nenotikt.

mandala

September 11th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.222 Budisma filozofija meža toņos. “You dont have a Soul. You are a Soul. You have a body.” (Tev nepieder dvēsele. Tu esi dvēsele un tev pieder ķermenis). Citāds sienas dekors. Mandala. Gaisma. Mežs.

cilvēcība

August 25th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.221 Šodien labs draugs R.R. pateica ģeniālu domu: “Katrā cilvēkā viss sākas ar viennieciņu. Vieninieks ir cilvēcība un sirdsprasmes, tālāk katra papildinošā lieta nāk klāt kā nullīte – talanti, mācības, prakses, raksturi, statusi, materiālais, profesijas utt. Ja priekšā tam visam nav vieninieks, tad vienalga cik nullītes, rezultāts ir nulle. Pat ja cilvēkam būs tikai vieninieks bez nevienas nulles viņš būs “vērtīgāks” nekā tas kuram desmit nulles, bet priekšā visam nestāv vieninieks (sirds). Miljons bez 1 ir tikai sešas nulles.

Voldena jeb Dzīve mežā

August 17th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.220 Grāmata, kuru gribas citēt un citēt – HENRIJS DEIVIDS TORO “Voldena jeb Dzīve mežā”. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm – tas teikums ir tik … ♥

“Pirmo vasaru es grāmatas nelasīju; es kaplēju pupas. Bet bieži vien es darīju vēl ko labāku. Bija reizes, kad es nevarēju atļauties upurēt mirkļa krāšņumu nekādam prāta vai roku darbam. Es mīlu atstāt platas malas uz savas dzīves lappusēm. Reizumis vasaras rītos pēc ierastās peldes dīķī es no ausmas līdz dienvidum nosēdēju saulītē uz savas mājas sliekšņa starp priedēm, riekstkokiem un sumahiem, iegrimis sapņainās pārdomās, netraucētā vienatnē un klusumā, kamēr putni dziedāja vai bez trokšņa lidinājās cauri mājai, līdz saules stari, iespīdēdami rietumu logā, vai kāda ceļinieka ratu rīboņa uz attālā lielceļa atgādināja man par laika ritumu. Šādās reizēs es augu tāpat kā naktīs aug kukurūza, un tas man nozīmēja daudz vairāk nekā jebkurš fizisks darbs. Šīs stundas netika atmērītas no manas dzīves, gluži pretēji – tās tika dāvātas virs man atvēlētā laika.”

balta vienkāršība

August 11th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.219 Baltā vienkāršība. Elegance is quiet. (Elegance ir klusa)

Pieneņu medus. Čārlijs.

August 1st, 2023 by ieva

Glezna “Pieneņu medus” par godu mazajam sunītim Čārlijam, kuram jau ir 16 gadi, bet aizvien vēl izskatās pēc maza kucēna. Bezgalīgs siltums un mīlestība, kas smaržo pēc medus.

Mazās kultūras un literatūras ziņas

August 1st, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.217 Mazās kultūras un literatūras ziņas:

A.K.Bomane “Agate” – pavisam maza grāmatiņa, iejūtīgs, pat poētisks, bet ļoti tiešs teksts par vientulību, par vietas un jēgas meklējumiem. Jālasa!

Mia Kankimeki “Sievietes, par kurām domāju naktīs” – grāmata, kura ļoti pārsteidza. Gan savā uzbūvē, gan ar daudz inetresantiem faktiem, kurus nezināju. Grāmata par sievietēm, kuras savā laikā nav iekļāvušās “rāmjos”. Visvairāk mani apbūra sadaļa par sievietēm gleznotājām laikā ap 16gs. Nekad nebiju daudz aizdomājusies, kāpēc vēsture stāsta tik daudz par tā laika vīriešu sasniegumiem un par sievietēm klusē, bet te nu viņas celtas gaismā! Vēl pārsteidzošāk – šī tēma sasaucās ar pašlaik esplenādē apskatāmo Prado muzeja ekspozīciju (15.,16gs slaveno makslinieku darbu reprodukcijas). Tur viens no māksliniekiem ir itālis Oracio Džentileski un grāmatā pieminēts savas meitas Artemisijas Džentileski sakarā. Grāmata, kurā ir gan vēsture, gan fakti, gan ceļošana, gan sajūtas un pārdomas. Jālasa!

A.Šišoņins “Veselības medicīna pret slimību medicīnu” – obligātā literatūra tiem, kam paaugstināts asinsspiediens.

H.D.Toro “Voldena jeb Dzīve mežā” – gandrīz neticami, ka grāmata sarakstīta pirms 160 gadiem! Lēni pa teikumam “ēdama”. Man aktuālas pārdomas. (Kādā brīdī pierakstīšu dažus citātus). Jālasa!

Galerijā Daugava – Daces Lielās izstāde. Tik pamatīgs miers, tāds rāmums, tik viegli toņi. Viena no manām vismīļākajām gleznotājām! Jāredz!

vintage

July 9th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.216 “Vintāžas” podiņš Felicitai.

think about things differently

July 9th, 2023 by ieva

betons

July 9th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.214 Arī betons ir iedvesmojošs, ja vajag stila un formas vienkāršību! Vīrieša interjeram, bonsai kociņam, piemēram.

Bonsai tree flowerpot

makšķerniekam

July 9th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.213 Tāds podiņš – ar veselu sarakstu par makšķernieku būšanām un darīšanām! Podiņā var likt līdakasasti :))

podiņi, citi podiņi

June 26th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.212 Aizraušanās ar podiņiem ir pieņēmusi krietnus apmērus :)) Tik daudz ideju, tik daudz sakāmā, ka nevar apstāties “podoties” :)

Pavisam mazi meitenīšu podiņi pasteļtoņos! (bildēs grūti saprast izmērus). Elīnai un Kasparam sagadījās saņemt savu podiņu tieši 10tajā kāzu jubilejā! :)

puķu meditācijas 3

May 26th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.213 Krāsas! Smarža! Gaisma! Rododendri! Puķu meditācija. Smalkas smaržas ziedu mākoņi! Tik nereāli! Tik ļoti skaisti!

glezna Bāka

May 20th, 2023 by ieva

Glezna “Bāka” (100x120cm). No vienas puses baltā klints kā ģimenes pamats, vīrišķais spēks un balsts. No otras – pūkainas smilgas kā maigums un jūtas. Gaisma savieno šos it kā pretpolus. Viņš un viņa. Spēks un maigums.  Gaisma staro no dažādiem avotiem, taču gaisma, kurā jānokļūst ir katram sevī pašā iekšpusē, bāka tikai parāda, izgaismo  ceļu.  Putni un debesis – brīvība, plašā ELPA, izplest spārnus UN BŪT, elpot.  Vienkārši būt gaismā  un mīlestībā.  

puķpodiņi

May 17th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.210 Daudz daudz podiņu! Šoreiz arī krāsaini, bet tāpat katrs ar vārdu, katrs ar uzrakstiem – īpaši piemeklētiem!

Zīmuļu trauks

May 16th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.211 Podiņi var būt ne tikai puķēm – arī zīmuļiem, otām un flomīšiem tādi der!

puķu meditācijas 2

April 17th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.209 Vizbulīšu pilnas acis! Puķu meditācija. Puķu zen. Saules pilna sestdiena un zilu brīnumu piebērta zeme. Visīstākā meditācija, klātbūtnes mirklis ar sajūsmu būt te, būt daļai no pasaules, kas notiek pati par sevi.

puķpodu pavasaris

March 29th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.208 Vēl viens hobijs, vēl viena aizraušanās! Podi un podiņi puķēm un puķītēm! Personalizēti ar vārdiem, ar uzrakstiem, zīmējumiem, ornamentiem un novēlējumiem!

sajūtu pieraksti

March 27th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.207 Mazie ātrie zīmējumi pašai sev kā sajūtu pieraksti. Uzzīmēt sevi. Zīmēta dienasgrāmata, zīmēšanas pieraksti.

puķu meditācijas

March 26th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.206 Viņi ir klāt! Tik ilgi gaidīju! Un tagad katru nedēļu pa brīnumam – krokusi, sniegpulksteņi, sniega rozes, tad vizbulītes, ziedošie ķirši! Man tādi pastaigu maršruti katram puķu laikam. Vakar biju apciemot krokusu pļaviņu. Nereāli skaisti! Liekas, viss apkārt apstājas un pieklust tāda skaistuma priekšā, kas vienkārši ņem un notiek! Katram ziedam tik īss brīdis, jāpaspēj. Puķu meditācijas.

Prieks

March 26th, 2023 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.205 Manuels Vilass “Prieks”. Kādu laiku atpakaļ stāstīju par Vilasa grāmatu “Ordesa”. Te vēl viena tādā pat stilā un noskaņā.

„Īstenībā te nekādas pludmales nav, ir tikai krastmala, nezināma vieta, kur ieradusies jūra un nav neviena, kas to sagaidītu. Pludmales ir vietas, kur cilvēki sagaida jūru. Pludmalēs jūras droši vien jūtas vai nu aplaimotas, vai zaudējušas cerības. Jūra, uz kuru skatos pa viesnīcas logu, nonāk līdz sauszemei, un tur neviena nav. Arī mana dzīve ir kā jūra, kas ierodas kādā vietā, kur neviena nav. Šī apziņa, šī vieta – tagad zinu, ka vienmēr esmu tās meklējis. Vēlējos kādreiz ieraudzīt sevi tā, lai neviena un nekā nebūtu klāt.”

„Es tuvojos  galvenajai tēmai šajā grāmatā, ko rakstu, cik labi vien varu. Nevēlos zaudēt nevienu dienu, ko esmu nodzīvojis šajā pasaulē, kuras būtība ir svētums. Kurš nozaga pasaulei svētumu? Kāds mums to ir nozadzis, un šī zādzība ir notikusi nesen. Svētums? Nepiedienīgs vārds. Ir kāds cits: skaistums. Es vienmēr jaucu vārdus. Bet, ja tu visiem spēkiem centies ieskatīties viņpus skaistuma, tad kādā vārdā tu to nosauksi? Un vēl ir jāņem vērā, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības slāpt pēc kāda labuma, ko sagādātu pārdabiska daba.”

Spārni iedvesmai

March 20th, 2023 by ieva

Glezna “Spārni iedvesmai“. Spārni, kas sargā, spārni, kas paceļ lidojumā, spārni, kas iedvesmo! Viena gaisma pāri visam – piepilda visu ar dzīvību. Piestaro sauli, liek sēklām izaugt par mežu, piepilda jūras un iededz zvaigznes. Mirdzums gleznainā ūdenī spoguļojas. Tikai mīlestībā viss ir tik silts, tik dzīvinošs, viegls.

Kad interjeram jāiedod garša – vajag gleznu. Ar priekšmetiem, ar tekstilu krāsām var piešķirt sajūtu, noskaņu, bet tieši gleznas ir TĀ īpašā garšviela telpai.

realitātes dimensijas

February 13th, 2023 by ieva

Glezna “Realitātes dimensijas“. Kāpnes pa kurām uzkāpt var tikai uz augšu. Vairākas pasaules – vairākas realitātes. Gaisma. Dzīves ilūzijas. Mežs. Jūra. Struteles muiža. Spēle. Figūras, kuras sveša roka nebīda pa laukumu, bet pašas iet savu ceļu. Vēlmju rozā lietus – vēlmes un sapņi, te ir, te nav, viss plūst un mainās vējā. Dimensijas ir cilvēka apziņas ceļi.

Aiz dzīves cirka, aiz ilūziju dekorācijām, ir GAISMA, mērķis, kurš jāsasniedz :)

No Balturaksti.com: Dimensijas un to izvietojums. Noteikti esi dzirdējis par dimensijām. Viena dimensija ir taisne, divas dimensijas ir plakne, trīs ir telpa. Ļaudis runā par dimensionālajām pārejām uz jauno pasauli un iespēju dzīvot četru un pat piecu dimensiju telpā. Attīstot savu apziņu Tu varēsi nokļūt sešu, septiņu, u.t.t. Un ko pēctam? Kad būs miljons dimensiju? Vai neapmaldīsimies tajās visās? Vai varbūt ir kāda mistiska robeža aiz kuras vairāk nav šo dimensiju? Piemēram 1024 dimensijas un viss!? Dimensijas patiesībā ir cilvēka apziņas ceļi. Jo tie vairāk, jo komplicētāka realitāte, dziļāka, citreiz krāšņāka, daudzšķautņaināka. Tie visi sniedz dažādu realitāšu, bet neviens nesniedz atbildes uz jautājumiem. Katra šī šķautne ir kā koka zars, kas sadalās simtiem mazāku zariņu, un vēl mazāku, un vēl mazāku. Tajos visos ir dzīve. Sajūta, noskaņa. Bet kas ir visam pāri? Kas ir tā dimensija kur slēpjas atbildes? Tā nav dimensija. Tas ir punkts kur dimensijas neeksistē. Tas ir punkts kur atbildes visas. Tas ir punkts kur viss ir viss un nav nekas. Tas ir punkts kurš pats neksistē. Tai nulles punktā sākas visas dimensijas, tai punktā sākas realitātes, tas esi patiesais Tu. Atmet visas dimensijas, visas ilūzijas un tad Tu sastapsi sevi. Tur kur beidzas šaha dēlītis, tur kur beidzas viss. Un vēl aiz punkta, kur nav vairs pat tā. Tur ir jauns sākums. Un beigas. Nebaidies zaudēt ilūzijas, dimensijas, nebaidies par sevi, par citiem. Pieņem visu un tad Tu nokļūsi Alises Brīnumzemē. Tur kur sākas un beidzas viss. Tur, kas esi Tu.

Mirdzošā gaismā

December 31st, 2022 by ieva

Glezna “Mirdzošā gaismā”. Spārni, zvaigžņu mirdzums kā kosmiskā apziņa, ilūziju burbuļi kā pierādījums lietu tukšībai, netverami pieneņpūku mirkļi, un zieds – apliecinājums greznībai, dabas greznībai, cilvēku siržu greznībai, visam brīnišķīgajam, kas radīts. Mirdzoša gaisma kā mājas.

Un atkal ielikšu bildi ar gleznu telpā. Šī glezna būs telpā ar baltām sienām, interjers – balts, pelēks.

dāvanas

December 31st, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.202 Novembris, decembris ir mans Ziemassvētku laiks. Ieslēdzu ziemassvētku mūziku, iededzu gaismiņas un taisu dāvanas :) Dāvanu saiņošana ir kā ķirsīts visam :)) Šogad bija dāvaniņas ar taureņiem un mini bumbulīšiem. Vārdu vietā – koka burtiņi iniciāļi. Varbūt kādam noder iedvesmai citam gadam :) Kādam var dāvanu iesaiņot valriekstā :)))

jaunais

December 31st, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.201 Šogad iedraudzējos vēl ar dažiem rokdarbu veidiem. Epoksīda sveķi dažādos veidos – piekariņos, magnētiņos, lodēs un piramīdās, bildē – ledusskapja magnētiņš ar pilsētas karti cilvēkam, kurš dzīvo tālu prom no savas dzimtās pilsētas. Samācījos jaunu pērlīšu rotu darināšanas veidu arī – bildē auskari šūtas pērlītes.

Caurvītas pasaules

November 8th, 2022 by ieva

Glezna “Caurvītas pasaules“. Divas sfēras, divas pasaules, kas caurauž viena otru. Sarkanās ogas kā fiziskā taustāmā realitāte, gaismas arkas un kupoli kā mentālā realitāte. Kura ir reālāka? Atrast sevi tam visam pa vidu.

Un kā jau solīju, uzreiz parādu, kā bilde izskatās interjerā. Pati katrreiz esmu pārsteigta, cik savādāk katrā vietā izskatās viens un tas pats darbs. Tāpēc arī mājās ir būtiski piemeklēt gleznai vietu, kur atbilstošs apgaismojums un vide.

spoguļcilvēki

November 4th, 2022 by ieva

Iedvesmas pieturpunkti nr.199  Piezīmes par cilvēku dažādību. Nācās padomāt, vai šo ierakstu var likt zem “iedvesmas pieturpunkti”, un nolēmu, ka var, jo tikpat svarīgi, kā zināt, ko tu gribi, ir zināt, ko tu negribi, un tas iedvesmo izdarīt savas izvēles.

Ir cilvēki spoguļi. Esot kopā ar tādu cilvēku – viņš atstaro tevi pašu. Un sākumā tas ir ļoti patīkami, jo otrs šķiet gandrīz kā dvēseles radinieks, jo viss viņam patīk, tas pats, kas tev. Tikai vēlāk saproti, ka iekšā tur nekā nav, tikai atspoguļojoša ārpuse un paliek garlaicīgi, jo neko jaunu tā uzzināt nevar.   Un tad ir otra veida spoguļi – tādi, kur spogulis vērsts uz iekšu. Tur spoguļcilvēks ir tik ļoti pārņemts ar sevi un spoguļojas tikai pats savā atspulgā, otrs tādam vajadzīgs, lai apliecinātu viņa foršumu. Arī tur būtībā ir tukšs, jo visu aizņem tikai ego. Un ir tādi, kas izliekas par spoguļiem, daži apzināti, daži aiz bailēm, ka citiem nepatiks tas, kas pa īstam iekšā darās. 

es esmu tas

November 3rd, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.200 Paskaties aiz cirka robežas!

trīs fejas

October 24th, 2022 by ieva

Glezna “Trīs fejas”. Burvju pasaule, kurā viss ir iespējams :) Viss zied un virmo gaismā! Viegli būt, viegli elpot un sajust brīnumus, noticēt, ka viss ir iespējams!

Un tā glezna izskatās interjerā! Turpmāk centīšos pielikt bildes ar interjeru, jo pie sienas tomēr izskatās savādāk nekā atsevišķā fotogrāfijā.

Kamene taureņos

October 15th, 2022 by ieva

Glezna “Kamene”. Vēl viens darbs rozīgajā puķu sērijā. Taureņi, puķes un gaisma! Gleznu var likt pie sienas jebkurā virzienā, jebkura mala var būt gan augša, gan apakša, var grozīt atbilstoši savai gaumei vai noskaņojumam.

Interjerā var pieskaņot gandrīz jebkuram tonim, jo gleznā ir visi, gan sārtie, gan zilganie, drusku zaļš un maigi dzeltens. Gaišā interjerā izskatās tā:

eksperimenti

October 15th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.198 Atklāt kaut ko jaunu! Vēlams – katru dienu :) Krāsu efektu treniņi. Eksperimenti ar krāsu līdzekļiem ūdens spīdumam. Un smiltis smiltīs.

poēzija

October 5th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.197 “Kas īsti esot poēzija, atceļā viņš piepeši bija pajautājis. Un piebildis: viņš domājot nevis dzejoļus, bet gan poēziju plašākā nozīmē, to, kura atrodama prozā un arī gleznās, fotogrāfijās, filmās, mūzikā. “Poēzijai – man šķiet, tai ir saistība ar laika pieredzi””, Leilands bija atbildējis. “Varbūt varētu sacīt: tas ir veids, kā ļaut tagadnei pilnībā būt tagadnei. Līdzeklis, kā apturēt laiku. Lasot, aplūkojot gleznas vai klausoties mūziku, mēs liekam mierā pagātni, proti, nevis aizmirstam to, bet gan bez piepūles palaižam vaļā un neļaujam, lai tagadni izkropļo un aizmiglo saspringtas gaidas attiecībā uz nākotni. Poētiskā tagadne ir itin kā izcelta no laika plūduma un nenovēršamās secības. Tam ir kaut kāda saistība ar mirdzošajiem mozīkas gabaliņiem tavā nomaļajā kapelā. Poēzija ļauj pilnībā pievērsties kādai lietai. Kaut kas poētisks, kāds teikums, aina, skaņa: tas savaldzina tā, kā nespēj nekas cits. Gribētos, lai tas nekad nebeidzas vai nepazūd, gribētos baudīt to vēl un vēl. Līvijai bija kāda doma, kas mazliet citāda, tomēr iederas šeit: kaut kas poētisks, pat ja tas ir kaut kas mazs, kāda sīka detaļa, aplūkošanas brīdī piešķir dzīvei tādu dziļumu, kāda tai parasti nav. Tādā brīdī, viņa teica, dzīve kopumā pārvēršas par tēmu, bet mums par to nav jārunā it nemaz. Tāpēc poēzija mūs ne tikai kaut kādā veidā saviļņo, bet, to pieredzēdami, mēs esam kā pasargāti, atrodamies vairāk pie sevis pašiem nekā parasti. Un uztvēruma brīdī jūtam: pasaulē mēs pēkšņi esam citādi.”  /P.Mersjē “Vārdu svars”/

Vārdu svars

September 22nd, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.196 Paskāls Mersjē “Vārdu svars“. Grāmata ar Lielo burtu! Ir grāmatas, kur ir notikumi, un ir grāmatas, kas rada notikumu tevī pašā.  Izpleš tavu iekšpusi, paver kaut ko plašāk.  Bet tas nav paplašinājums ar zināšanu, tu nepaliec gudrāks ar faktiem vai citu pieredzi. Tas plašums ir kaut kas vēl nepieredzēts sevī, it kā pats sevī vislaik būtu dzīvojis istabā un tad pēkšņi sevī izgājis ārā un atklājis, ka tur vēl ir vesela pasaule un plaušas piepildās ar svaigu gaisu, piepildās ar svaigu tevi pašu!

Seko baltajam trusim

September 10th, 2022 by ieva

Glezna “Seko baltajam trusim”. Glezna ar slepenu personīgu vēstījumu.

Šī glezna bij pirmā, kas tapa manā jaunajā Mežs-grāmata sērijā. Cilvēkam, kuram top jauna mājvieta un tā iekārtošanā – meža toņu palete, dabas toņi. Meža zaļie, meža brūnie un gaismas toņi. Grāmata kā ceļš uz gaismu. Odziņas kā kārdinājums, kuru arī nedrīkst palaist garām. Un Baltais trusis. Tumsā parādās vēl dažas citas īpašas zīmes.

profesoram Andrejam Pavāram

September 10th, 2022 by ieva

Glezna – dāvana mediķim – medniekam. Izcilajam profesoram Andrejam Pavāram dāvana no slimnīcas darbiniekiem. Vienā bildē visas trīs profesora dzīves pamatlietas – slimnīca (medicīna), mežs (medības) un grāmata (aizrautīgs lasītājs).

SLIMNĪCA – ķermeņa medicīna, GRĀMATA – prāta medicīna, MEŽS – dvēseles medicīna.

par plusiem

August 19th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.193 Nebūs jau tā, ka es neko nepateikšu par plus 30 grādiņiem ārā, kas man par lielu prieku ir uzkavējušies :))) Trīsdesmitgrādnieks ir laiks, kad es atdzīvojos. Visu gadu kaut kā eksistēju un šīs pāris nedēļas – paīstam atdzīvojos. Var atslābt, iztaisnoties, ieelpot un uzsildīt serdi :) Šķiet, ka visu gadu dzīvoju sarāvusies čokuriņā un tagad atkūstu, āda labsajūtā murrā. Baltas zīda drēbes siltajā vējiņā paijā ādu :)

par lasīšanu

August 19th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.192 Vakar ar kolēģiem sanāca saruna par daiļliteratūras lasīšanu un nelasīšanu. Aizdomājos. Man ir puse uz pusi, puse prātīgā literatūra, puse daiļliteratūra. Tādi autori kā Bariko, Mersjē, Fermins, Veronezi – manam prātam ir tikpat vajadzīgi kā faktu literatūra. Izzinošā, vēsturiski dokumentālā, profesionālā literatūra veido smadzenēs jaunus klikšķus, neironu sinapses pa vienam šur un tur smadzenēs, bet Bariko lasot man ir sajūta, ka notiek sinapšu sprādziens. Pat lasot man fiziski dažreiz liekas, ka skudriņas skrien pa galvas ādu, ka galva vibrē no prāta labsajūtas (tas ir tas saucamais “prāta orgasms”). Fermīnam romani ir tik īsi kā haikas, bet ar vienu teikumu izdodas galvā sakustināt tik daudz. Man patīk sajūtas, ko šīs grāmatas manī izraisa, man patīk ceļi, kur šīs grāmatas mani aizved, man patīk domas, ko šīs grāmatas liek domāt. Faktu literatūra tevi papildina ar kaut ko, ko izdomājuši citi vai to kas noticis iepriekš, bet “Bariko veida grāmatas” liek radīt pašam, aizved tevi neatklātā laukā, jaunā pasaulē. Reizēm viens vārds uzspridzina galvu, sapurina un liek uz visu paskatīties no citas puses, ar citām acīm. Bez visa lasītā nevaru sevi iztēloties, es nebūtu tāds cilvēks kā tagad, es nevarētu zīmēt to, ko zīmēju (laikam tie sajūtu sprādzieni notiek tieši galvas radošajā pusē). Un arī kopumā ņemot daiļliteratūrā, starp daudzajiem parastajiem romāniņiem, ir pērles, kur valoda, vārdu lietojums ir sajūsminoši, grāmatas tev ļauj uz dzīvi, lietām, cilvēkiem paskatīties ar tūkstoš dažādām acīm, vari izjust simtiem sajūtu, kuras nekad nesajustu, ja dzīvotu tikai savā ādā, neskaitāmi ceļojumi uz vietām, kur tu nekad nenokļūsi vai arī esi bijis, bet tagad to pašu redzi ar cita acīm.

par gaismu

August 19th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.191 Dažreiz man jautā,ko nozīmē tā gaisma, ko zīmēju. Bet uz to nav atbildes. Jo katram skatītājam ir sava atbilde. Darbs netop tikai vienam un darbs arī neaprobežojas tikai ar to, ko domājis un radījis pats autors. Katrs skatītājs piedalās jebkurā mākslas darbā. Arī gaisma katram skatītājam ir kaut kas cits. Tam, kas meklē gudrību, tas ir viedais saprāts, ticīgajam tas ir Dievs, optimistam – gaisma tuneļa galā, pesimistam – spuldze taureņiem, kur apsvilt. Citam – nirvāna, dievišķā apziņa. Vai jebkurš mērķis, kas jāsasniedz.

par smaržu

August 18th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.190 Puķu un koku smarža ir mazā meditācija. Ejot garām ziedošiem kokiem, ieelpo dziļi smaržīgo gaisu, lēnāk un dziļāk kā ikdienas elpu. Līdzīgi kā meditācijā – elpo un nomierinies. Tāpēc puķu smaržu var uzskatīt gandrīz par ārstniecisku :) Smaržīgas ievas, smaržīgi jasmīni, ceriņi, akācijas un mammas dārzs. Tūjiņas arī smaržo.

spārnu ieskautā

August 8th, 2022 by ieva

Glezna “Spārnu ieskautā”. Vēl viens darbs rozīgajā sērijā, vēl viens sajūtu dārzs. Aelitai – smalkas dvēseles cilvēkam.

apgleznots zīdiņš

August 8th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.188 Gleznošana procesā. Vēl viens sargenģelīts – feja :) Mini zīda glezniņā feja – mazas jaunkundzes sargātāja!

apburtais dārzs

July 30th, 2022 by ieva

Glezna “Apburtais dārzs”. Šoreiz galvenajā lomā protejas un medinillas. Smalka sajūtu pasaule. Tik viegli būt!

lavandas

July 29th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.186 Katru gadu notiek puķu laiki, puķu kalendārs. Vizbuļu laiks, ceriņu, peoniju, ķiršu ziedēšnas laiks, Un lavandu! Un katru gadu man jāpaspēj sasmelt acīs to visu skaistumu! Jāuzpilda acis, lai pēc tam “pa rokām nāk ārā” :)) Jāuzpilda radošuma, prieka baterijas!

četras māsiņas

July 9th, 2022 by ieva

Glezna “Četras māsiņas“. Elīnai un viņas brīnišķīgajām meitiņām! Gaismas pielieta sievišķības, maiguma un mīlestības pasaule! Ieelpo šo pasauli pirms iešanas ikdienā!

iedvesmas koks

July 1st, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.184 “A mind needs books as a sword needs a whetstone if it is to keep its edge”. Prātam grāmatas ir tas pats, kas zobena asmenim galoda. Gribi “atkost” dzīvi, asini savu galvas zobenu :))

self love = self respect

June 18th, 2022 by ieva
nepazaudējies!

kaķis

June 18th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.182 Man nav tik dievišķu vārdu, lai pateiktu, ko man nozīmē kaķis. Pūkainā sirsniņa, kas manu katru dienu piepilda ar bezgalīgu mīlestību. Kaķi, putni un puķes – mans izdzīvošanas komplekts šajā nenormāli trakajā, agresīvajā pasaulē.

Mans kaķis domā, ka esmu neizdevusies sfinksa. Varbūt tāpēc mani tik ļoti mīļo, jo es tāds neizdevies bezspalvains kaķis, tāds kā dzīves pabērns, kuram turklāt vēl jāstrādā :D

Odrijai

May 25th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.181 Odrijas sargenģelītis. Katrai mazai sirsniņai, jaunpienācējai šajā trakajā pasaulē, vajag savu sargenģelīti ♥ Apgleznots zīds. Zīda glezniņa.

this is us

May 25th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.180 Vēl viens ūdens glāstītais koks ar uzrakstu. Liepājas puses draugi, kuru ģimenītes uzraksta koks palaikam jāpapildina ar jaunpienācējiem ģimenē ♥ Viņi – gaišuma un mīlestības pilni!

The sound of silence

May 24th, 2022 by ieva

ordesa

May 20th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.178 Manuels Vilass “Ordesa”. Autobiogrāfiska grāmata, kas kāpj ārā no jebkāda žanra. Dzejiska, filozofiska, biogrāfiska utt. Par cilvēka īslaicīgumu. Par būšanu šeit un par nebūšanu. Grāmatu nelasīt tiem, kam vajag secīgu sižetu un notikumus, lasīt tiem, kam vajag dvēseles pārdzīvojumu. Un tiem otrajiem pēc grāmatas izlasīšanas gribēsies aizbraukt uz Ordesu. Katram uz savu.

“Mani vairs neapmierina neviena cilvēka klātbūtne. Es mīlu cilvēkus, bet man nepatīk atrasties kopā ar tiem. Man šķiet, ka esmu atklājis Rahmas zvaigznāju. Man šķiet, ka esmu sapratis: vientulība ir matērijas un fizikas likums, likums, kas paģēr mīlestību. Tas ir kalnu likums. Ordesas likums. Migla pār virsotnēm. Kalni.”

“Varbūt tā arī ir personības augstākā pakāpe: sasniegt brīdi, kad tev visa pietiek: ja tu sarīko svinības, ierodas viens ārkārtīgi svarīgs viesis, un šis viesis esi tu; ja stājies laulībā, esi neprātīgi iemīlējies otrā pusītē, jo šī otra pusīte esi tu; ja nomirsti un augšāmcelies, un ieraugi Dievu, tavs apstulbums ir vienreizīgs, jo tu redzi savu seju.”

“Rakstnieks Alehandro Gandara nesen man teica, ka šķiršanās brūces piededzināšanai vajadzīgi pieci gadi. Manuprāt, viņam taisnība: tie ir pieci gadi. Man jo sevišķi sāpīga bija maiguma sairšana pīšļos. Prātā nāk bijušās sievas kādreiz sacītie vārdi, tik pilni sirsnības. Tad es sapratu, ka attiecību nāve īstenībā ir kādas slepenas valodas nāve. Mirstošas attiecības aizsāk kādas valodas izmiršanu. Kādā ierakstā Facebook rakstnieks Žordi Karrions teica: “Katrs iemīlējies pāris, kas bieži satiekas, kopā dzīvo un mīlējas, rada valodu, kas pieder vienīgi viņiem. Tā ir valoda privātai lietošanai, tajā mudž neoloģismi, kropļojumi, semantiski lauki un apslēptas nozīmes; tā ir valoda tikai diviem runātājiem. Kad pāris šķiras, šī valoda sāk sairt. Tā sairst pavisam, kad abi atrod citus.”

glezna. Par viņu, kura lidoja naktīs

April 29th, 2022 by ieva

Citāds laiks. Jo vairāk tumsas, jo vieglāk redzēt gaismu, kas apspīd ceļu, kur būtu jāiet. Sajūta, kas ļauj lidot, ja pietiktu drosmes atraisīties no visa, kas vēl tur. Bet varbūt vienkārši glezna, kur dārzs, mežs un peldēšana starp zvaigznēm. Par VIŅU, kura lidoja naktīs.

Palomars

March 21st, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr. 177 Italo Kalvīno “Palomars”. Jau esmu rakstījusi par Kalvīno. Vēl viens itālis, kurš ar saviem tekstiem mani ir pievācis sev :) Tik pazīstama man sajūta, kad skaties jūrā un mēģini atšķirt viļņus, vai pļavā ieskatīties katrā lapiņā, katrā smilgā. Tas pasaules smalkums, ko vairums uztver kā pašsaprotamu. Tā jēga, kāpēc ir zvaigznes. Putni. Un cilvēks – te ir, te nav.

“Kad iestājas skaista, zvaigžņota nakts: Palomara kungs saka: – Man vajag iet skatīties  zvaigznes. – Tieši tā viņš saka: – Vajag, – jo necieš izšķērdību un uzskata, ka būtu izšķērdīgi un nepareizi atstāt bez ievērības visu to lērumu zvaigžņu, kas viņam tiek piedāvāts. “

“Palomara peldošais es ir iegrimis sašķeltā pasaulē, spēku lauku krustojumos, vektoru diagrammās, staru kūļos, kas satiekas, šķiras, lūst. Bet viņā pašā saglabājas punkts, kur viss pastāv citādi, tāds kā mezgls, sabiezējums, sablīvējums: sajūta, ka esi šeit, bet varētu arī nebūt šajā pasaulē, kura varētu arī nebūt, bet tomēr ir.”

“Cilvēks, piemēram, jau briedumā izlasa viņam nozīmīgu grāmatu, kas liek iesaukties: “Kā gan es varēju dzīvot, iekams nebiju to izlasījis!” vai arī “Cik žēl, ka es to neizlasīju jaunībā!” Nu, lūk, šādiem apgalvojumiem nav daudz jēgas, sevišķi jau otrajam, jo, sākot no brīža, kad cilvēks grāmatu ir lasījis, un nav svarīgi, vai viņš to izlasījis agrāk vai vēlāk, jo tagad arī dzīvi pirms šīs grāmatas lasīšanas ietekmē un iezīmē tās izlasīšana.”

ROTKHO

March 12th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.176 Man tas ir jāpieraksta. Šodien būs pirmizrāde. Vakar bija ģenerālmēģinājuma izrāde ar skatītājiem. Dailes teātris izrāde “Rotkho”. Joprojām nevaru “atlekt” atpakaļ. Nevar raksturot ar “patīk” vai “nepatīk”. Pēc izrādes Tu paliec bez valodas, neko nevar pateikt. Tas ir kaut kas tāds, kas “ievelk”, “iesūc”, arī izrādes laikā sajūta, ka tu esi sastāvdaļa no šizofrēniskās pasaules, ko tev rāda, bet tieši šizofrēniskums piedod tieši to visīstākās realitātes sajūtu. Tas nav parastais, tas nav pierastais teātris. Viss kustās, darbība vienlaicīgi notiek dažādās vietās un tas viss tiek filmēts un uzreiz rādīts ekrānos dažādās vietās, tuvplāni, sarunu fragmenti no vienas vai otras telpas vietas. Brīžiem tikai kustība, brīžiem tikai skaņa vai bilde, un viss atkal kopā. Skatuve nevienu brīdi nav statiska, tā kā dzīve, kas norisinās katru mirkli visur vienlaicīgi. Bet stāsts PAR MĀKSLU. Kāda ir mākslas vērtība? Kāda ir mākslas tirgus vērtība? Kāda ir mākslas un mākslas skatītāja attiecību vērtība? Kas ir māksla? Gan sarunās, gan uz ekrāniem parādās šie jautājumi. Ja par miljonus vērtu mākslas darbu cilvēki stāsta, ko tur sajūt, raud un pārdzīvo šo mākslu, bet brīdī, kad pasaka, ka tas ir viltojums – emocijas beidzas. Kā??? Tā ir mūsu “feikā” pasaule, kurā visbiežāk “kāds eksperts” pasaka: “jā, šis ir vērtīgs, tas maksā miljonus”, par jebko – interjers, augstā mode utt, jebkas. Kāds “iebaro” vērtējumu un visi māj ar galvu. Tieši tāda pasaule apkārt – kurā kāds eksperts pasaka, ko tev vajadzētu just. Gribas iedzert vīnu un uzsaukt tostu “Par īstumu, par sajūtu īstumu”, nestreipuļot līdzi “feikam”, nespēlēt spēli “Ādamam bij septiņ dēli, visi dara tā”. Un jā – izrādē ir arī pats Rotko, taču katrs tēls ir tik pat nozīmīgs, neviens nav galevenākā lomā, jo katrs ar savu stāstu un izgaismoto dzīves fragmetu ir vienlīdz svarīga sastāvdaļa kopīgajā ēdienā, jo arī Rotko nebūtu nekas bez ekspertiem, bez muzejiem, bez skatītājiem. Ļoti iesaku katram pārdzīvot to, ko piedāvā šī izrāde.

Izrādi veidojis poļu režisors Lukašs Tvarkovskis, dramaturģe Anka Herbuta, izrāde notiek vairākās valodās un arī aktieri ir gan latvieši, poļi, ķīnieši. Tiek rādīti tulkojumi. Uz ekrāniem redzami gan fakti, gan, citāti, gan jautājumi. “Izrādei nav žanra – dramaturģija, režija, scenogrāfija un aktierspēle sintēzē ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādus izmanto TV un kino, veido unikālu mākslas notikumu”.

par gaismu

February 28th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti nr.165 Rīgas laiks. Februāris, 2022. Svens Kuzmins “Par gaismu”

“Sicīlijā ir īpaša gaisma. Pirmo reizi izkāpjot Palermo lidostā, pārņem satriecoša atklāsme, ka visu mūžu esi vērojis pasauli kā caur netīrām, tonētām brillēm. Sicīliešu gleznotājs Frančesko Lojakono šo gaismu atveidojis tik precīzi, ka viņa ainavas šķiet apstrādātas ar zelta pulveri vai luminiscējošu pastu. Protams, no teorijas viedokļa nekā pārsteidzoša tur nav. Renesanses vecmeistari jau sen bija atkoduši, ka dienvidu krāsainība un asās gaismēnas ir ne tikai “Dieva un Saules”, bet arī vadošo gaisa straumju nopelns. Nezinātniski izsakoties, tās izdzenā putekļus, tvaikus un citas mikroskopiskas drazas, paverot skatienam pasauli bez filtra. Es nezinu, kādas izjūtas Lojakono ainavas raisa cilvēkos, kuri lielāko dzīves daļu pavada šādā apgaismojumā. Taču man kā netīro briļļu cilvēkam “Skats uz Katalfano kalnu” atklāj arī ko vairāk: gaisma nav tikai ainavas apstāklis. Mākslas darbā tai var būt arī galvenā loma. Un tas ir interesanti, jo pati “gaisma” taču nav redzama, tieši tāpat kā nav redzams Dievs un pārāk bieži arī Saule. Cilvēka acij ir redzami tikai gaismas atspīdumi uz virsmām.”

Vismakšķernieciskākajam makšķerniekam

February 25th, 2022 by ieva

Gleznojums dāvana manam tētim – vismakšķernieciskākajam makšķerniekam! Zemūdens dzīve un asarīšu ballīte starp ūdensrozēm! Mazās zivtiņas gandrīz neredzamas dienasgaismā, toties tumsiņā – pašas redzamākās. Gleznas divas sejas – viena dienasgaismā, otra tumsā! Kārtējo reizi jāteic, ka ārkārtīgi grūti nofotogrāfēt īstās krāsas un faktūras, kas ir dzīvē, bet priekšstatam ir ok :)

Krāsu slepenā dzīve

February 15th, 2022 by ieva

iedvesmas pieturpunkti Nr.164 K.Sentklēras grāmata “Krāsu slepenā dzīve”. Grāmata krāsu un faktu mīļotājiem! Apraksti, stāsti par krāsu toņiem, kā tie radušies, kā ieguvuši savus nosaukumus un dažādas interesantas nianses krāsu vēsturē. Grāmata sadalīta pa krāsu grupām – violetās krāsas toņi un nokrāsas (feniķiešu purpurs, orseīns, madženta, moveīns, heliotrops, violetais), zilās krāsas toņi (ultramarīns, kobalts, indigo, Berlīnes zilais, ēģiptiešu zilais, mēļais, elektrozilais, cerulīns), zaļās, baltās, oranžās u.c. Lappušu malas iekrāsotas attiecīgā tonī. Ļoti interesanta un bagāta grāmata! “Gaisma ir krāsa, bet ēna – tās neesamība”. Sākumā ļoti saprotami izstāstīts par krāsu kā tādu. Krāsa ir gaismas enerģija, kas uz dažādām virsmās dažādi atstarojas un dažādi absorbējas, pašai virsmai nav krāsas. Baltā ir visu krāsu sajaukums, melnā – krāsas neesamība.